Pēc tam, kad Neatkarīgā publicēja Armēnijas vēstnieka Latvijā Tigrana Mkrtčjana viedokli par atsākušos karadarbību uz Armēnijas‒Azerbaidžānas robežas (https://nra.lv/viedokli/tigrans-mkrtcjans/320170-armenijas-vestnieks-latvija-par-atsakusos-karadarbibu-uz-armenijasazerbaidzanas-robezas.htm), mēs saņēmām Azerbaidžānas Republikas vēstnieka Latvijā V.E. Džavanšira Ahundova viedokli, kuru publicējam tieši tādā formā, kādā tas tika iesūtīts.
Armēnijas puse veido šķēršļus un apdraud enerģētikas un transporta komunikāciju normālu funkcionalitāti.
Godātais Vēstniek, kāda ir notikumu hronoloģija Azerbaidžānas Tovuzas rajonā?
Kā jums ir zināms, Kalnu Karabahas reģions ir starptautiskās sabiedrības atzīta Azerbadžanas teritorija, kuru Armēnija okupēja pēc uzsāktas militārās kompānijas 1991. gadā. Līdz pamiera brīdim 1994. gadā Armēnija okupēja 20% starptautiski atzītas Azerbaidžānas teritorijas, kura iekļauj sevī Kalnu Karabahas reģionu un septiņus pieguļošos rajonus. Šī asiņainā kara laikā dzīvību zaudēja 30 tūkstoši etnisko azerbaidžānas iedzīvotāju un vēl viens miljons cilvēku tika padzīti no savas tēvzemes.
Kas attiecas uz notikumiem Tovuzā, 2020. gada 12. jūlijā saspringums attiecībās starp divām valstīm izvērsās cīņā. Armēnijas bruņotie spēki veica artilērijas apšaudi pa Azerbaidžānas robežu pozīcijām un civilās infrastruktūras objektiem Tovuzas rajonā, kurš atrodas gar Armēnijas robežu. Armēnijas armijas uzbrukuma rezultātā gāja bojā 11 azerbaidžānas karavīru, starp tiem bija viens ģenerālis, viens pulkvedis, divi majori un vēl pieci karavīri guva miesas bojājumus. Pie tam, Tovuzas rajona lauku ciemata iedzīvotājs artilērijas uzbrukuma laikā gāja bojā.
Mūsu karavīru adekvātu rīcību rezultātā, pretinieks tika uzveikts un atkāpās ar zaudējumiem.
Kāpēc Armēnijas bruņotie spēki sāka uzbrukumu Tovuzas rajonam, kurš ģeogrāfiski atrodas pāris simtu kilometru attālumā no okupētā Kalnu Karabaha un 7 tuvāko rajonu? Kāpēc tieši šajā laikā?
Tas, kas notika Tovuzas reģionā, uz robežas starp Azerbaidžānu un Armēniju, pilnīgi noteikti bija provokācija un teroristiskais akts, mēģinājums pielietot spēku no oficiālās Armēnijas puses. Varu apgalvot, ka Armēnijai ir vairāki iemesli, lai pasliktinātu situāciju uz robežas. Pirmkārt, acīmredzams, ka Armēnija cenšas paplašinās savu sadursmju ģeogrāfiju ar Azerbaidžānu, demonstrējot absolūtu nevēlēšanos piedalīties konstruktīvās pārrunās ar Azerbaidžānas pusi, pat neskatoties uz atbilstošām rezolūcijām un starptautiskās sabiedrības prasībām, to starp ANO Drošības padomes, ANO Ģenerālās Asamblejas, Eiropas parlamenta, Eiropas Padomes, EDSO, NATO un t.t. Un pavisam nejauši, ka Armēnijas valdība izteica nodomu turpināt tālāku konfrontāciju starp Azerbaidžānu, to starp bēdīgi zināmo Armēnijas aizsardzības ministra Davida Tonojana paziņojumu par “jauns karš par jaunām teritorijām”.
Otrkārt, Armēnijas puse veido šķēršļus un draud enerģētikas un transporta līniju normālai funkcionalitātei, tādai kā Baku-Tbilisi-Kars dzelzceļam, Baku-Tbilisi-Džeihanas naftas cauruļvadam, kā arī Azerbaidžānas Dienvidu Kaukāzas cauruļvadam, pa kuru dabas gāze nonāk uz TANAP, gāzes cauruļvadam TAP, kurš nodrošina Eiropu ar alternatīvām enerģijas avotiem. Šīs līnijas sastāda stratēģiskās enerģijas Austrumi-Rietumi transporta koridorus, kuri ieņem svarīgu lomu ekonomiskās un enerģētiskās Eiropas neatkarībā, kuri iet cauri Azerbaidžānas Tovuzas reģionu, kurš pat reiz tika pakļauts uzbrukumiem. Jāpiebilst, ka pēc dažiem mēnešiem gaidāms, ka pirmā Azerbaidžānas dabas gāze tiks piegādāta Itālijai caur TAP cauruļvadu uz Eiropu. Šī uzbrukuma rezultātā, Armēnijas armija varētu kontrolēt stratēģiski nozīmīgu automaģistrāli, kura savieno otro pēc lieluma Azerbaidžanas pilsētu Gjandži līdz Gruzijas robežai caur Tovuzas reģionu, un gūt kontroli par naftas, gāzes, dzelzceļu maršrutiem. Tovuzas reģions atrodas stratēģiski nozīmīgā rajonā gar Baku-Tbilisi-Kars dzelzceļa maršrutu, Baku-Tbilisi-Džeihan naftas cauruļvadu un Dienvidu gāzes cauruļvadu, megostruktūras, kuras transportē dabas gāzi no Azerbaidžānas uz Turciju un Eiropu caur Gruzijas teritoriju, kura atrodas 78 km Tovuzas rietumos.
Treškārt, Armēnijas valdība cenšas novērst Armēnijas iedzīvotāju uzmanību no tā fakta, ka valsts vadība nevar konstruktīvi risināt Armēnijas sabiedrībā esošās problēmas, kuras nopietni pasliktinās COVID-19 pandēmijas laikā.
Ceturtkārt, gadījumā, ja pēdējie notikumi notiktu nevis pierobežas teritorijā, bet okupētajā Kalnu Karabahā, starptautiski atzītā Azerbaidžānas teritorijā, Armēnijai nebūtu nekādu likumisku tiesību pat izskatīt iespēju griezties pēc atbalsta Kolektīvās Drošības Līguma Organizācijā - militārā aliansē, kurai Armēnija pati pievienojās. Bet, “pārvietojot” uzbrukumus pierobežu reģionā un izteikt falsificētas prasības par tā sauktajām Azerbaidžānas “agresīvajām militārajām operācijām” Armēnijas teritorijās, Armēnija cerēja panākt tiešu iejaukšanos CSTO, bet plāni tika atklāti un netika realizēti.
Un beidzot, tas bija skaidrs mēģinājums iedragāt Azerbaidžānas iniciatīvu par speciālās ANO sesijas sasauksmi par COVID-19. Kā zināms, pēc Azerbaidžānas prezidenta un Pret pievienošanās kustības priekšsēdētāja Iļhama Aļijeva kunga Ģenerālā Asambleja ANO nolēma rīkot savu speciālo sesiju, lai pieņemtu kolektīvu atbildi par COVID-19, kura bija atbalstīta vairāk nekā 130 valstīs. Nav nejauši tas, ka Armēnija bija vienīga valsts, kura bija pret iniciatīvas ĢA ANO sasaukšanu. Ar to, Armēnija vēlreiz pierādīja, ka viņas nepamatotās politiskās ambīcijas ir daudz svarīgākas, nekā globālā solidaritāte un daudzpusējā diplomātija, cīņa ar reāliem draudiem. Tādā veidā Armēnija sāka rīkot provokācijas gar valsts robežu, lai mainītu Azerbaidžānas darba kārtību un apgrūtinātu gatavošanos speciālai sesijai. Es gribētu vērst Jūsu uzmanību tam, ka Armēnija grauj starptautisko likumu. Kopā ar uzbrukumu civiliedzīvotājiem Tovuzas reģionā, Armēnijas puse piedraudēja veikt Mingačeviras hidroelektrostacijas apšaudi, kurai ir lielākais dambis Kaukāzā ar 6 miljoniem kubometru ūdens. Ja šis dambis tiks iznīcināts, būs appludināta visa Kura-Arkasinas ieleja un tas nepārprotami novedīs pie katastrofas. Armēnijas jaunā militārā avantūra, izraisīja vienlaicīgi Azerbaidžānas tautai sašutumu un patriotisku pieaugumu. Tūkstošiem cilvēku rīkoja spontānus mītiņus Baku pilsētā un citos valsts reģionos, lai izteiktu savu solidaritāti ar valsts armiju un valsts augstāko komandieri, desmitiem tūkstošu cilvēku izteica vēlmi kļūt par brīvprātīgajiem, lai dotu pretiniekam pienācīgu pretuzbrukumu frontē. Visa Azerbaidžānas sabiedrība saliedējās un gatava atbrīvošanas cīņai par okupētām zemēm.
Kāda bija starptautiskās sabiedrības reakcija par Armēnijas valdības militāro uzbrukumu Azerbaidžānai?
Starptautiskās sabiedrības reakcija uz Armēnijas provokācijām bija viennozīmīga. Pirmkārt, mēs augsti vērtējam Latvijas oficiālo pozīciju, aicinājumu uz pamieru un Armēnijas-Azerbadžānas Kalnu-Karabahas konflikta noregulēšanas atbalstu, balstītu uz starptautiski likumiskiem teritorijas saglabāšanas un suverenitātes pamatprincipiem. Kā arī, mēs augsti vērtējam Eiropas parlamenta locekļa, Andra Amerika pozīciju, kurš izteica bažas par militāro rīcību un cilvēku bojā eju uz Armēnijas-Azerbaidžānas robežas. Izteica aicinājumu izbeigt karadarbību, kā arī atjaunot miera sarunas. Kas attiecas uz pašreizējo konflikta noregulējumu, A. Amerika kungs atzīmēja - “cieņu visu Austrumvalstu teritorīju saglabāšanai to atzītajās robežās un nepieļaujamība vardarbīgai robežu izmaiņai atbilstoši Eiropas Parlamenta rezolūcijai”.
Arī gribu atzīmēt to:
- Eiropas konservatīvo un reformistu partija stingri nosodīja Armēnijas bruņoto spēku nesenos uzbrukumus, mēģinot pārkāpt Azerbaidžānas Republikas valsts robežu, kuru atbalstīja smagā artilērija no Azerbaidžānas Tovuzas reģiona, un uzskatīja, ka spriedze starp abām valstīm kaitē Eiropas un Āzijas koridorī un jauniem stratēģiskiem enerģētikas projektiem.
- Nevienotās kustības (NAM) koordinācijas birojs pieņēma komunikē par Armēnijas bruņoto spēku militārajām provokācijām uz Azerbaidžānas un Armēnijas robežas. Paziņojumā NAM dalībvalstis izlēmīgi nosoda neseno Armēnijas bruņoto spēku uzbrukumu, izmantojot artilēriju, pret Azerbaidžānas bruņoto spēku pozīcijām gar abu valstu starptautisko robežu. Birojs apstiprināja savu atbalstu Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta noregulēšanai, pamatojoties uz ANO Drošības padomes rezolūcijām. Tādējādi 120 Neatbalstītās kustības dalībvalstis pauda stingru atbalstu Azerbaidžānas Republikas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei un pauda solidaritāti ar Azerbaidžānas Republiku centienos atjaunot tās teritoriālo integritāti. Ekonomiskās sadarbības organizācijas ģenerālsekretārs aicināja ātri noregulēt konfliktu un šajā sakarā pauda atbalstu Azerbaidžānas suverenitātei un teritoriālajai integritāti.
- Ukrainas Ārlietu ministrija pauda dziļas bažas par saspīlējumu uz Azerbaidžānas un Armēnijas robežas un aicināja mierīgi risināt Kalnu-Karabahas konfliktu saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūcijām 822, 853, 874 un 884. Un ar cieņu ievērot Azerbaidžānas Republikas suverenitāti un teritoriālo integritāti.
- Ietekmīgie Itālijas parlamenta locekļi, Senāta Ārlietu pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs, senators Vito Petrocelli, EDSO Parlamentārās asamblejas Itālijas delegācijas vadītājs Paolo Grimoldi, kā arī starpparlamentu draudzības grupas ar Azerbaidžānu priekšsēdētājs Itālijas parlamentā, senators Stefano Lucidi un starpparlamentu draudzības asociācijas priekšsēdētājs Rosana Boldolds Boldana ar paziņojumiem, kas nosoda Armēnijas bruņoto spēku provokācijas Tovuzas virzienā 12. jūlijā, un atbalstīja Azerbaidžānas teritoriālo integritāti un suverenitāti.
- Savā atklātajā vēstulē, kas adresēta starpparlamentu darba grupai Azerbaidžāna-Latvija Azerbaidžānas parlamentā, Latvijas Seima Latvijas - Azerbaidžānas sadraudzības starpparlamentu grupas locekļi arī nosodīja Armēnijas militārās provokācijas un aicināja atbrīvot okupētās teritorijas, ļaujot iekšēji pārvietotajām personām atgriezties viņu senču zemēs.
- Turcijas Republikas Ārlietu ministrija izlēmīgi nosodīja Armēnijas militāro agresiju un uzbrukumus Azerbaidžānas valsts robežām un aicināja nekavējoties atbrīvot Azerbaidžānas Republikas okupētās un starptautiski atzītās teritorijas.
Visbeidzot, es gribu, lai Armēnijas puse un pasaules sabiedrība zina, ka vienīgais veids, kā nodrošināt ilgtspējīgu mieru un drošību reģionā, ir izvest okupētos Armēnijas spēkus no visām Azerbaidžānas okupētajām teritorijām un nodrošināt visu iekšēji pārvietoto personu atgriešanos savās mājās. Azerbaidžāna nekad nepieņems faktu par tās starptautiski atzīto teritoriju okupāciju, un neviena no mūsu zemes collām nepaliks okupēta.
Azerbaidžāna vienmēr ir deklarējusi savu atbalstu konflikta politiskam noregulējumam, taču to nevajadzētu saprast kā bezgalīgu sarunu turpinājumu. Azerbaidžāna atbalsta uz rezultātu vērstas sarunas un sagaida EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju starpniecības centienus šajā virzienā.
Armēnijas vadība ir pilnībā atbildīga par spriedzi frontē un par visām iespējamām sekām.
