Lai nebūtu pārpratumu, citēšu precīzi: "Par to mēs esam daudzkārt runājuši valdībā ‒ par krīzes vadības centru, kurš stāvētu virs ministrijām un kurš koordinētu, lai visas ministrijas līdzvērtīgi būtu iesaistītas nozīmīgu jautājumu risināšanā" (satiksmes ministrs T. Linkaits, TVRīga24).
Satiksmes ministrs ir gudrs cilvēks, nevar būt, ka, šādu amatu ieņemot, viņš nebūtu iepazinies ar Ministru kabineta iekārtas likumu. Tur skaidri pateikts ‒ "Ministru kabinets kopumā atbild par valdības īstenoto politiku. Katrs Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildīgs par savu rīcību. Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā."
Ne mazāk gudrs cilvēks ir arī tieslietu ministrs. "Pirmkārt, vajadzētu tikt skaidrībā komunikācijā pašiem iekšienē valdībā. Iespējams, būtu jāuztic šī komunikācija profesionāļiem, nevis politiķiem,” tā J. Bordāns stāsta Latvijas Radio.
Par šiem izteikumiem man rodas divas versijas. Pirmā ‒ bērnudārzā dumpis! Audzinātāju neklausīsim, viņa mums neko nevar padarīt, Satversmē garantēta bērnu aizsardzība! Lai mums sūta citu pieskatītāju, varbūt to mēs klausīsim. Bet garantiju, protams, nav.
Otrā versija. Krīze Ministru kabinetā sasniegusi trešo stadiju, un vajag pāriet uz ceturto. Jūs noteikti zināt to seno prātulu par piecām stadijām ‒ sacelt troksni, radīt jucekli, meklēt vainīgos, sodīt nevainīgos, apbalvot neiesaistītos (шумиха, неразбериха, поиск виновных, наказание невиновных, награждение непричастных). Pēc šīs skalas krīze Ministru kabinetā sasniegusi trešo stadiju un vajag pāriet uz ceturto ‒ atrast kādu, kas kļūs par grēkāzi visā, ko sadarījuši/nav izdarījuši valdības locekļi.
Diemžēl šīs infantilās ministru atrunas mums nākas uzklausīt situācijā, kad grūst veselības aprūpes sistēma, ekonomika gāžas lejup, cilvēkos aug dusmas un bažas. Arī neuzticēšanās un nepakļaušanās, kas neļauj sasniegt rezultātus infekcijas ierobežošanā. Bet ministriem, lūk, vajag kādu, kas viņus pieskatīs un iemācīs sarunāties. Tādu kā dublieri Ministru prezidentam. Kariņš lai paliek ārējai lietošanai, bet MK sapņu komandas savaldīšanai ‒ treneri, kam pat ministri neuzdrošināsies nepakļauties. Baidos, vai tāds maz dabā eksistē?
Diemžēl šī valdība iesāka darbu ar apziņu, ka ir "vienīgā iespējamā", un ar šādu pārliecību arī turpina dzīvot, lai kas arī nenotiktu apkārt. Bet tikmēr SARS-CoV-2 vīruss rīkojas izlēmīgi un uzvar.
