Ja vakcinācija pret Covid-19 turpināsies tādā pašā tempā kā līdz šim, Latvija ES kopējo mērķi – kolektīvās imunitātes iegūšanai vakcinēt 70% iedzīvotāju – sasniegtu tikai 2032. gadā; lēnāk par mums to izdarītu tikai Bulgārija. Igaunija un Lietuva savus iedzīvotājus no pandēmijas varētu pasargāt jau 2024. gadā.
Latvija kārtējo reizi ir parādījusi sevi kā Eiropas Savienības neveiksminieku.
Vai situāciju mainīs Veselības ministrijas politiskās vadības maiņa un 642 tūkstošu eiro “injekcija” jaunas struktūras “Vakcinācijas projekta biroja” izveidē?
Domāju, šeit atkal var nostrādāt Einšteina likums - bezgalīgi atkārtojot vienu un to pašu darbību, ir naivi sagaidīt citu rezultātu. Tā mums ir tradicionāla pieeja problēmu risināšanā - ja kāds netiek galā ar saviem uzdevumiem, viņš tiek apbalvots: turpmāk viņa darbu darīs kāds cits. Un algu, bez šaubām, saņems abi.
Sabiedrībai, iespējams, nebūtu tik daudz jautājumu par Vakcinācijas biroja darbinieku astronomiskajām algām, ja līdzās būtu uzskatāma informācija - maksājot 4500 eiro jaunajiem darbiniekiem, tiks atlaisti trīs citi, kas mēnesī saņēma 1500 eiro un ar savu darbu netika galā. Jo ministrijas daudzu desmitu personāla sarakstos taču noteikti ir tie, kam ar vakcinācijas jautājumiem bija jānodarbojas līdz šim? Un viņi pārzināja visu, kas saistīts ar gripu, difteriju un pat Ebolas vīrusu.
Valsts pārvalde mums ir pārsātināta ar tādu parādību kā “ārpakalpojums”. Iestādei pašai savi desmit juristi, bet, ja jāiet uz tiesu - ārpakalpojums. Jāsagatavo kāds normatīvais dokuments - ārpakalpojums “problēmas izpētei”, ārpakalpojums “izstrādei”. Pašiem sava sabiedrisko attiecību komanda, bet nevar taču bez maizes un sviesta atstāt lielos tehnologus - tātad, ārpakalpojums.
Šāda sistēma ministriju un valsts iestāžu speciālistiem mazina vajadzību pašiem izglītoties, sekot līdzi nozares aktualitātēm. Galvenais - nevis pārzināt savas jomas problemātiku, bet gan pareizi iepirkt ārpakalpojumus…
Varbūt ministrijām vispār ir vajadzīgs tikai politisks birojs un virkne pakalpojumu iepirkšanas speciālistu? Varbūt tā ir mūsdienīgi un ekonomiski? Varbūt tā ir mūsu valsts pārvaldes “Nokia”: mazskaitlīgas ministrijas, kas plaši izmanto privātā sektora iespējas. Tad nebūtu nekādu jautājumu par to, kāpēc Tieslietu ministrija pērk pakalpojumus no advokātu birojiem, bet kultūras darbinieki labāk par epidemiologiem zina, kas jādara vakcinācijas programmās.
Nesen Saeima ievēlēja jaunu Valsts kontroles vadītāju. Rolands Irklis “Saskaņas” balsis cita starpā saņēma arī par to, ka solīja izvērtēt VK darbu plānus, pastiprināti pievēršot uzmanību publiskā sektora efektivitātes jautājumiem. Ņemot vērā pandēmijas situāciju, to, cik upuru tā jau prasījusi, mums ir morālas tiesības saņemt atbildi - cik cilvēku varētu tikt izglābti, ja Veselības ministrijas rīcība būtu profesionālāka un efektīvāka? Cik efektīvs būs jaunais birojs? Kādi tam ir noteikti reāli izmērāmi rezultātu parametri?
Iespējams, dziesmu svētku organizēšanai vai eiro ieviešanai ir vajadzīgi tie paši darbību algoritmi kā vakcinācijas organizēšanai. Iespējams, jaunā biroja darbinieki atstrādās katru savas algas centu. Bet, lai sabiedrība par to varētu būt tiešām pārliecināta, Irkļa kungam pašlaik Veselības ministrijā notiekošais ir jātur savas uzmanības degpunktā. Citādi cilvēkiem var rasties aizdomas, ka tā ir kārtējā “sile savējiem”. Bet tam, lai sabiedrība šobrīd uzticētos šai institūcijai, tagad ir dzīvības cena.