Izskatot konstitucionālo sūdzību par to, ka bērna mātes partnerei likumdošanā tiek liegtas tās 10 brīvdienas, kas noteiktas bērna tēvam, Satversmes tiesa ir izvēlējusies šo lietu vērtēt maksimāli plašā tvērumā. Satversmes tiesa ir uzņēmusies formulēt, kas ir ģimene. Precīzāk sakot, uzdevusi to izdarīt Saeimai, taču pasakot priekšā, kā tieši tas jādara: jāpaplašina ģimenes jēdziena robežas līdz "sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm".
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova norāda: "Ja likumdevējs nerisinās problēmu, mēs nonāksim pie tāda risinājuma, kas samazinās likumdevēja rīcības brīvību lemt atsevišķos jautājumos. Tas nozīmēs, ka Satversmes tiesa jau uz atsevišķiem jautājumiem būs devusi atbildes, kuras būs jāievēro, tālāk strādājot."
Es nedomāju, ka Satversmes tiesai ir pilnvarojums pašai rakstīt Satversmi. Vai arī ielikt Saeimas deputātiem mutē tos vārdus, kas būtu mūsu konstitūcijā ierakstāmi.
Ir viens principiāls iemesls, kāpēc Satversmi raksta 100 Saeimas deputāti, lai gan dažiem no viņiem nav pat augstākās izglītības, bet 7 Satversmes tiesas tiesneši, kuriem ir visaugstākās juridiskās kvalifikācijas, to tikai piemēro ‒ tas ir tautas dots mandāts. Pirmajiem tāds ir, bet otrajiem ‒ ne.
Redzot, cik sakāpināti uz Satversmes tiesas lēmumu reaģē sabiedrība, cik diametrāli pretēji ir paustie viedokļi, nav izslēgts, ka jautājums var nonākt arī līdz referendumam. Neņemšos prognozēt, kāds varētu būt tā rezultāts. bet var paredzēt, ka pa ceļam mēs sarunāsim cits citam daudz nepatīkama. Ir tādi strīdi, kuros patiesība nedzimst. Tikai eskalējas neiecietība un naids.
Kāda šajā situācijā varētu būt ceļa karte?
Mans piedāvājums: pirmkārt, nemēģināt šobrīd grozīt Satversmi, paplašinot vai interpretējot ģimenes jēdzienu. Manuprāt, tam nav gatava ne Saeima, ne sabiedrība.
Otrkārt, nekavējoties risināt Satversmes tiesas uzrādīto problēmu tiktāl, cik tas iespējams šodien. Nevis iekonservēt to uz nezināmu laiku, aizraujoties ar "fundamentālām" diskusijām par to, kurš Satversmes pants ir svarīgāks par citu vai kura teikuma daļa satur galveno jēgu.
Viendzimuma pāru tiesiskā regulējuma un sociālās aizstāvības jautājumi ir jāsakārto. Tādi pāri ir mūsu sabiedrības daļa, viņu likumīgās tiesības ir jārespektē un jāaizstāv. Tāpat ir jāsniedz visa iespējamā aizsardzība bērniem, kas aug šādās savienībās. Respektēsim un pieņemsim šādas cilvēku savienības. Lai nebūtu kauns ne Dieva, ne Eiropas vērtību priekšā.