ES robežu slēgšana, kura tika sākta 2020. gada martā, šokēja ļoti daudzus. Taču šāda politika ir tikai sekas tām ekonomiskajām un politiskajām tendencēm, kuras notiek globālajā ekonomikā. Pāreju uz šādu politiku jau 2017. gadā prognozēja Latvijas Atzinības krusta virsnieks, ekonomikas profesors Andrejs Jaunzems savā grāmatā “J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikas pārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum”. Profesora Jaunzema prognozētā segregācija un robežu nodalīšana šogad precīzi īstenojās Covid-19 krīzes laikā.
Profesors Andrejs Jaunzems:
“Vēsture liecina un ekonomikas teorija pierāda, ka sabiedrības bagātības strauju pieaugumu nodrošina privātīpašums un konkurence ekonomiskā liberālisma apstākļos. Tomēr ekonomiskais liberālisms ir trausls, jo tā absolūti nepieciešams priekšnoteikums sociumā ir atbilstošu universālu metafizisku principu vispārēja atzīšana, saskaņa morāles, ideoloģijas un eksistences pamatjautājumos un tas, ka cilvēki solidāri akceptē reglamentu un represijas kā sabiedrisku labumu. Individuālā brīvība liberālismā ir sociuma eksistences pamatnosacījumu apzināta nepieciešamība.
Erova teorēma pierāda, ka vispārīgā gadījumā saliedēt indivīdu preferences solidāru lēmumu pieņemšanai nav iespējams, tāpēc ekonomiskā liberālisma auglīgais, bet trauslais egoistisku indivīdu interešu spontānās harmonijas mehānisms likumsakarīgi pārstāj darboties indivīdu morālo pamatvērtību nevaldāma plurālisma apstākļos. Jo indivīdu racionāla savtīga nekoordinēta rīcība sociālekonomiskajās spēlēs sociumu kopumā noved antisociāla Neša līdzsvara situācijā. Rīcības koordinācija un vienošanās ir apgrūtināta, jo pazūd aģentu savstarpējā uzticēšanās un krāpšanās tiek traktēta kā ienesīga inovācija. Spēlētājiem šķiet, ka izdevīgi ir morāles dubultstandarti, meli un butaforiskā morāle.
Pašreizējās globālās uzticēšanās krīzes “confidence crisis” apstākļos asimetriskās informācijas un indivīdu preferenču noteiktās akcijas rada milzīgas transakciju izmaksas. Noris kapitālisma pārkaulošanās process, ko pravietiski paredzēja Jozefs Šumpēters (Joseph Alois Schumpeter).
Jāapzinās, ka, izzūdot konkurencei un pieaugot firmu tirgus varai “market power”, antisociāla Neša līdzsvara apstākļos arvien lielākā skaitā sabiedrības locekļu rodas vilšanās uz privātīpašumu balstītā ekonomikā. Jo valsts uzņēmumi var izrādīties efektīvāki nekā privātie monopoli vai oligopolija ar karteļiem. Rezultātā var valstiskoties veselas industrijas. Tomēr šis ceļš, kā likums, ved uz stagnāciju, jo valsts ekonomika tikai izcila līdera vadībā un specifiska altruistiska un pasionāra morālā monisma apstākļos var būt produktīva ilgā termiņā.
Modernā ekonomika pēta nepilnīgu liberālismu pamudināšanas politikas un paternalistiskā liberālisma formā “nudge policy” and “libertarian paternalism”:. Lielbritānijas ekspremjers Deivids Kamerons (David Cameroon) lietoja terminu "muskuļainais liberālisms". Ekonomisti un politiķi diskutē par sociuma elites definētā reglamenta un īstenoto represiju lomas pastiprināšanu attiecībā pret neelitārajām masām.
Tomēr ir skaidrs, ka ar cilvēku ietekmēšanas fiziskās vardarbības svirām nepietiek. Turklāt, vispārīgi runājot, daudzās valstīs ļoti zema ir parlamenta, valdības, tiesu sistēmas autoritāte, nerunājot nemaz par birokrātiju, un tāpēc tiesiskais nihilisms nereti ieguvis pat cildena protesta nokrāsu.
Tirgus mehānismi cieši saistīti ar citiem sociālajiem procesiem. Ekonomiskā liberālisma pastāvēšana uzliek prasības arī valsts pārvaldes formai un saturam. Daudzas rietumvalstu sociālās peripetijas, piemēram, tās, kas saistās ar Brexit un Donalda Trampa (Donald John Trump) ievēlēšanu par ASV prezidentu, signalizē par tautu pamatkodola neapmierinātību ar isteblišmenta ciniski snobisko atrautību no darbaļaudīm. Fiasko cieš bezierunu globalizācijas, kosmopolītisma, ultratolerances, etnosu saplūšanas un vispārējas metisācijas politideoloģija. Kā izteicās aktrise Merila Strīpa, Tramps neieredz Holivudu, migrantus un presi. Acīmredzama kļuvusi elites uzurpētās propagandas mašinērijas degradācija, politologu un sociologu izvirtība, ražojot un pārdodot ideoloģiskos un informācijas feikus.
… Ja sociumā pastāv morāles ultraplurālisms, tas objektīvi kavē mērāmās ekonomiskās un sociālās labklājības izaugsmi, kas morālā monisma gadījumā būtu viegli sasniedzama ar fantastiski efektīvajām ražošanas tehnoloģijām. Teorētiski spriedumi rāda un prakse apliecina, ka iespējama tāda cilvēku dažādība, ka tos vienot nav iespējams. Tāpēc vienīgais ceļš ir separēt cilvēkus preferenču ekvivalences klasēs, jo tikai šādās klasēs var sasniegt maksimāli iespējamo konsolidāciju un centienu sinerģiju. Separētu neautarķisku ekvivalences grupu mierīga līdzāspastāvēšana ir liberālisma un humānisma augstākā stadija: katra ekvivalences klase tiesīga dzīvot savu dzīvi, atbildēt par saviem panākumiem un neveiksmēm, bet tā nedrīkst postīt citas ekvivalences klases indivīdu solidaritāti un labklājību. Cilvēku separācija, to īpaši neafišējot, jau faktiski notiek.
Žogu celtniecība starp valstīm un imigrācijas ierobežošana ir radikālas separācijas sākuma izpausme.”
