Esmu Rīgas domes deputāts kopš 2009. gada. Darbs Rīgas domes deputāta amatā man ir devis iespēju saņemt uzticamu informāciju, kas plašākai sabiedrības daļai dažādu iemeslu dēļ ir palikusi nezināma. Esmu pietiekami labi informēts par notikumiem Rīgas domes kapitālsabiedrībās, tostarp par pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) darbu daudzu gadu garumā.
Pirms 35 gadiem tikko bija beidzies t.s. Radošo savienību plēnums 1988. gada 1. un 2. jūnijā, pierunāts un uzrunāts, tikko atteicies no Tautas frontes dibināšanas, es devos prom uz laukiem, lai izvairītos no liekas atzinības un tikpat lieka naida. Bet arī tur mani atrada gan raidījuma “Labvakar” puiši, gan Māris Čaklais un Džemma, arī Guntis Valujevs.
Esam gatavi uz kompromisiem autoratlīdzību jomā, bet vispirms Kultūras ministrijai jānosaka autoratlīdzību saņēmēju loks – uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs.
Kopš Saeimas vēlēšanām aktīvi notiek koalīcijas veidošanas sarunas. Runājot Riharda Kola vārdiem, ar leduslāčiem un pingvīniem, protams, domāta ažiotāža par centieniem savest kopā diametrāli pretējus politiskos spēkus – Nacionālo apvienību un „Progresīvos”. Gadu gaitā politikā es neatceros nevienu gadījumu, kad tik ļoti tiktu lobēta viena maza politiskā spēka iekļūšana valdībā, kā tas šobrīd notiek ar „Pro”. Kā gan nebūt par progresu? Bet tur jau tā problēma – progresīvs ir tikai pats nosaukums.
Karš Ukrainā ir atklājis patiesību par Krieviju. Tiem, kas nevēlējās redzēt, ka Putina valstij ir nosliece uz imperiālismu, šodien jāsaprot, ka Krievijā ir atdzimuši XIX un XX gadsimta dēmoni: šovinisms, koloniālisms un totalitārisms, kas kļūst arvien redzamāks. Bet karš Ukrainā arī atklāja patiesību par Eiropu. Daudzi Eiropas līderi bija ļāvušies Putina vilinājumam un šodien piedzīvo šoku.
2022. gada 19. jūnijā Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis nosūtīja atklātu vēstuli Latvijas augstākajām amatpersonām, kuru atbildībā ir valsts drošība. Pēc Krievijas un Lietuvas attiecību saasinājuma sakarā ar preču tranzīta ierobežojumiem pa Lietuvas teritoriju no un uz Kaļiņingradas apgabalu šajā vēstulē uzdotie jautājumi ir kļuvuši īpaši aktuāli.
Gada inflācija pakāpusies virs 13%, šokējošā tempā pieaug pārtikas cenas (17,4%), izdevumi par mājokli (16,2%) un transportu (24,7%). Tikmēr valdība aizņemta ar amatu pārdali un ministru portfeļu rokādēm. Kāds no tā ieguvums sabiedrībai? Varbūt pietiek nodarboties ar politiskām izrādēm un laiks sākt gatavoties jaunajai apkures sezonai?
Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Frakcijas “Saskaņa” deputāti iesniedza izskatīšanai Saeimā grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kuri paredz samazināt PVN kompensējamajiem medikamentiem no 12% līdz 5%.
Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat ja viņi skaidri un nepārprotami pauduši savu nostāju pret karu Ukrainā, “latviešiem patīk iebakstīt – viņi ne tā protestē, ne tur iet, ne tā stāv, ne tādus karogus tur, ne tādus vārdus pateica…”.
Viena no Latvijas lielākajām nelaimēm ir patiesas demokrātijas trūkums. Koalīcijas iecelts prezidents, kam nav tautas atbalsta. Saeimas balsošanas mašīna bez uzskatu konkurences. Parlamentā tautas vairākuma vārdā likumus pieņem arvien izteiktāks mazākums. Tā ir demokrātijas imitācija. Tāpēc arvien mazāk pilsoņu piedalās vēlēšanās. Cilvēki zaudē ticību pārmaiņu iespējamībai.
Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties ar attiecību veidošanu sabiedrībā uz tolerances pamata, notiek masveidīgs uzbrukums tradicionālajām vērtībām. Šis uzbrukums notiek medijos, sociālajos tīklos, ar bērnus demoralizējošas propagandas uzspiešanu skolās un bērnudārzos, ar sašutumu izraisošiem plakātiem un publiskiem gājieniem.
Uz jebkuru dzīves problēmu vienmēr lielākā vai mazākā mērā ir attiecināma konkrēta tiesību norma. Savukārt katru tiesību normu, kas regulē to vai citu dzīves jomu, noteikti ir izstrādājusi grupa autoru. Un ir Saeimas deputāti, kuri šīs normas ir pieņēmuši. Un no tā, kā deputāti saredz problēmu, kāda ir viņu pieeja tās risināšanai un cik viņi ir patstāvīgi un kompetenti, ir atkarīgs, kā mēs dzīvosim – visa sabiedrība un katrs no mums kā indivīds. Ļoti uzskatāmi to demonstrē arī Latvijas tiesību akti mājokļu jomā.
Krievijas karš pret Ukrainu kļuva par sākumu plašai un daudzdimensionālai krīzei visā Eiropā. Eiropas sociāldemokrātija pašlaik sastopas ar ļoti nopietnu tradicionālās demokrātijas vērtību apdraudējumu. Pieaug “kara laika” likumu skaits, kad normatīvie akti tiek pieņemti steigā, dažreiz – emociju un politiskās konjunktūras ietekmē.
Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju medikamentu pieejamība ir viens no visaktuālākajiem jautājumiem, bet pēdējā laika tendence ir nepārprotama – medikamentu cenas stabili turpina augt. Vai šo procesu var apturēt?
Esmu pārliecināts, ka līdz brīdim, kamēr sabiedrība, Saeima un valdība nepanāks saprātīgu vienošanos par visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, kas nodrošinās godīgu un pieņemamu nodokļu slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kadastrālās vērtības palielināšana nav pieļaujama.
Ideja par vienotu nāciju, vienotu Latvijas tautu ir bijusi klātesoša gan dibinot Latvijas valsti, gan atjaunojot to. Pirms 100 gadiem Satversmes tēvi noteica, ka varas suverēns ir Latvijas tauta.
Ir jānodrošina, lai par ikvienu personu, kas ir bērnu kopšanas atvaļinājumā, tiktu veiktas obligātas sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas, kas šobrīd ir 500 eiro.
