"Rīgas namu pārvaldnieks" ir "nobriedināts" pārdošanai

© Ģirts Ozoliņš/MN

Esmu Rīgas domes deputāts kopš 2009. gada. Darbs Rīgas domes deputāta amatā man ir devis iespēju saņemt uzticamu informāciju, kas plašākai sabiedrības daļai dažādu iemeslu dēļ ir palikusi nezināma. Esmu pietiekami labi informēts par notikumiem Rīgas domes kapitālsabiedrībās, tostarp par pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) darbu daudzu gadu garumā.

Jāteic, ka notikumi šajā uzņēmumā ir bijuši interesanti, brīžam, nebaidos to teikt, pat krimināli. Mana interese par šī uzņēmuma darbu nav nejauša - ārpus RD deputāta darba esmu profesionāls, sertificēts namu apsaimniekotājs, tāpēc objektīvi varu spriest gan par uzņēmuma pārvaldību, gan sasniegtajiem rezultātiem. Apvienojot 15 namu pārvaldes, pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” Rīgas dome izveidoja 2010. gada nogalē. Kopš uzņēmuma izveides regulāri izskan ziņas ne tikai par dažādiem ar uzņēmuma darbību saistītiem skandāliem, nekvalitatīvu darbu un citām negācijām, bet arī par tā pārdošanu kādam no nekustamā īpašuma apsaimniekošanas tirgus dalībniekiem.

Kā varu RNP pārņēma “Saskaņa”

Sākotnēji uzņēmuma valdē bija cilvēki no toreizēja mēra un vicemēra partijām - tas ir, no “Saskaņas” mēra Ušakova valdē bija pārstāvēti trīs cilvēki un divi cilvēki no Andra Amerika partijas “Gods kalpot Rīgai”. Viens no Amerika cilvēkiem, kas tika ievēlēts par valdes priekšsēdētāju, bija Ervīns Straupe - namu apsaimniekošanas jomas profesionālis. 2013. gadā pakāpeniski kontroli pār RNP sāka pārņemt “Saskaņa”, kas noveda pie tā, ka Ervīnam Straupem 2014. gada martā bija jāaiziet un kontroli pārņēma Valērijs Petrovs un Aleksejs Aņisimovs. Faktiski Petrovs esot bijis tas pelēkais kardināls, kurš pieņēmis lēmumus, ar kuriem ārpakalpojumu sniedzējiem slēgt sadarbības līgumus, un likumsakarīgi, viņi neesot palikuši parādā un savu procentu daļu par izdevīgi noslēgtajiem līgumiem it kā atskaitījuši Valērijam Petrovam. Savukārt Petrovs esot nodevis naudu tālāk - augstākstāvošajām RD personām. Cik zināms, vēlāk Petrovs kopā ar Alekseju Rosļikovu daļu naudas neesot atdevuši “saimniekiem”, bet ieguldījuši to sava uzņēmuma izveidošanā. Viss bija labi līdz 2019. gadam, kad Aņisimovs, Rosļikovs un Petrovs sastrīdējās, jāpiebilst, ka iesaistīts bija arī Burovs. Faktiski skandāls RNP bija pēdējais piliens, lai Ušakovs aizietu no darba domē. Gaismā nāca neskaitāmi fiktīvi nodarbināti cilvēki - izveidota nodaļa, kurā skaitījās, ka strādā “Saskaņas” cilvēki. Algas saņēma, bet darba nebija. Piebildīšu, ka manā rīcībā esošo informāciju un dokumentus esmu nodevis attiecīgajiem valsts dienestiem.

Gadiem “briedina” privatizācijai

Visiem notikumiem uzņēmuma darbībā esmu sekojis līdzi - vienos gadījumos aktīvi līdzdarbojies, citos piedalījies kā novērotājs. Pirmais nopietnais intereses vilnis par RNP iegādi bija neilgi pēc izveides 2012.-2013. gada periodā. Iegādes iniciatoru avangardā bija lietuviešu nekustamā īpašuma pārvaldīšanas uzņēmi, kuri aktīvi meklēja savedējus, lai iegādātos RNP. Tā laika populārākais RNP iegādes modelis, ņemot vērā uzņēmuma lielumu un nepieciešamās investīcijas un līdzmaksājumus tā iegādei, bija ideja par uzņēmuma sadalīšanu divās daļās - labā un kreisā krasta uzņēmums. 2015. gadā kuluāros sākās sarunas par iespējamo RNP privatizāciju un par uzņēmuma iegādi aktīvi sāka interesēties kāds Vācijas uzņēmums. Es to zinu ļoti konkrēti, jo pie manis vērsās viens Vācijas žurnālists un uzdeva dažādus jautājumus. Arī es painteresējos, kāda ir viņa interese ko uzzināt par RNP darbību. Pastāstīju žurnālistam arī par toreiz pavisam svaigu gadījumu, kas uzskatāmi parādīja, kā patiesībā “strādā” RNP. 2015. gada 7. martā Buru ielā 9 sabruka 34 dzīvokļu māja. Šķetinot tā laika notikumus un mēģinot saprast, kā tā māja varēja sabrukt, atradu informāciju, ka RD Mājokļu un vides departamenta (MVD) Apsaimniekošanas nodaļa jau 2013. gada novembrī apsekoja māju un bija nosūtījusi RNP vēstuli, norādot, ka māju vajag sakārtot, tostarp nostiprināt kāpnes un nodrošināt, lai pagrabā nekrājas ūdens. Atceramies, ka avāriju mājā izraisīja tieši sabrukušās kāpnes. Piebildīšu, ka šajā mājā puse dzīvokļu bija pašvaldības īpašumā, otra puse privātīpašumā. MVD lūdza RNP sagatavot tāmi nepieciešamo darbu veikšanai, lai pašvaldība var piešķirt savu daļu finansējuma ēkas remontam. Pusotra gada laikā RNP nebija ne sastādījusi tāmi, nedz arī kaut ko lietas labā darījusi. Tiesa gan par šo gadījumu bija, bet viss tika “paslaucīts zem tepiķa” un atbildīgo saukšana pie atbildības nenotika. Interesanti, ka pēc avārijas šī māja nodega; grūti spriest - tas notika speciāli vai nejauši. Godīgi atzinu vāciešiem, ka šādu māju RNP pārziņā ir daudz. Kopš tā laika par Vācijas uzņēmumu vairs neko neesmu dzirdējis.

Lietuviešu uznāciens ar “Civinity”

2017. gadā uzņēmuma valdē tika iecelts Lietuvas uzņēmuma “Civinity” vadošais darbinieks Ardis Pavilsons. Neoficiāla informācija liecina, ka viņam bija apsolīts RNP valdes priekšsēdētāja amats, lai tālāk varētu virzīt RNP pārdošanu lietuviešiem, taču kaut kas nogāja greizi un par valdes priekšsēdētāju iecēla Aivaru Gontarevu, kurš pirms tam strādāja kompānijā “Latio” un bija saistīts ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, tātad nozares profesionālis. Kā izrādījās, viņš nebija īpaši pakļāvīgs un nepildīja neloģiskas komandas. Medijos pat izskanēja ziņas par spiediena izdarīšanu pret viņu.

Kamēr dūži plēšas, darbs paliek pusratā

Būtiski, ka šajā laikā RNP nav padomes un notiek iekšēja cīņa, kurš kontrolēs uzņēmumu: “Civinity” ar Ardi Pavilsonu priekšplānā, Petrovs vai Aņisimovs. Tolaik gāja ņigu ņegu, attiecīgi, kamēr dūži plēšas, krītas apsaimniekošanas kvalitāte. Negaidīti Pavilsons pameta valdes locekļa amatu un atsāka strādāt “Civinity”.

Tomēr pēc brīža mainījās RD vadība, un RNP valdē atkal atgriežas Ardis Pavilsons no “Civinity”. Noprotams, ka “Civinity” mērķis ir nekavējoties iegūt savā kontrolē iespējami daudz līgumdarbu, kļūt par uzņēmuma neatņemamu darbu izpildes sastāvdaļu un iegādāties RNP, jo viņiem jau pieder vairāki apsaimniekošanas uzņēmumi Latvijā, tostarp bijušais Jūrmalas apsaimniekošanas uzņēmums, kas apkalpo absolūti lielāko Jūrmalas māju skaitu. Bet tad nāk liftu skandāls - RNP notiek kratīšana, un Ardis Pavilsons uz divām dienām tiek aizturēts. Nākamo gadu laikā strādāt uz “Civinity” aiziet strādāt viens no RNP valdes priekšsēdētājiem un arī ilglaicīgs valdes loceklis Ivo Lecis, ilggadēja finanšu pārvaldes direktore Nora Birkena un vairāki citi RNP vadošie darbinieki.

RNP sasniedzamais mērķis - kotēšana biržā

2020. gada 8. septembrī RNP tiek pie jaunas valdes un padomes, ko iecēla RD pagaidu administrācija. RNP valdes locekļu amatos iecelts Bernhards Maļinovskis un bijušais RNP valdes priekšsēdētājs Elmārs Martinsons. Valdes priekšsēdētāja posteni saņem Ronalds Neimanis. Savukārt jaunizveidotajā uzņēmuma padomē tika iecelts Jānis Leimanis, Mārcis Gaspažiņs un Ainārs Ozols, kurš kļūst par padomes priekšsēdētāju. Tiek izveidota uzņēmuma attīstības stratēģija, ietverot kontroles un paškontroles mehānismus visos līmeņos. Par stratēģisko mērķi tiek izvirzīta uzņēmuma kotēšana biržā. Neimanis bija profesionāls uzņēmuma vadītājs, bet šā gada janvārī Neimani lielā steigā no amata atsauca, jo it kā neesot izpildījis nospraustos mērķus. Par šo formulējumu smējās pat zīdaiņi, jo, ņemot vērā kopējo inflāciju un būvniecības izmaksu kāpumu, bija skaidrs, ka pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā nospraustos mērķus izpildīt nav iespējams. Bet padome uzskatīja, ka tas ir pietiekams formāls iemests atsaukšanai, kaut visi zināja, ka konfliktu izraisīja valdes loceklis Bernhards Maļinovskis, kurš it labi mācēja pieglaimoties padomes priekšsēdētājam.

2020. gadā Neimanis saņēma sarežģītu, politizētu un ilgstoši atsevišķu personu interesēs vadītu uzņēmumu, tāpēc nācās risināt ne tikai RNP attīstības, ilgtspējas, labas pārvaldības jautājumu, bet arī nesakārtotus ikdienas darba jautājumus. Izaicinājumus papildināja arī tādi gadījumi kā pārvaldīšanas jomas uzņēmēja Trubko interese par RNP māju daļas iegūšanu savā kontrolē. Interesi par māju pārņemšanu Trubko izrādīja 2021. gadā, vēršoties pašvaldībā ar šādu ierosinājumu. Protams, ka māju pudurim, kas ieinteresēja Trubko, bija liels naudas līdzekļu uzkrājums nākotnes remontdarbiem. Summa pārsniedza miljonu. Protams, ka uzņēmēju neinteresēja maksātnespējīgas mājas, kurām nav uzkrājumu, bet ir garš nepieciešamo remontu saraksts. Gadu vēlāk Trubko tika aizturēts uz aizdomu pamata par kukuļa piedāvāšanu 2,1 miljona eiro apmērā, lai iegūtu kontroli pār visu RNP. Lai gan valdes priekšsēdētājs bija Neimanis, jau 2022. gadā valdes loceklis Bernhards Maļinovskis sāk metodisku valdes darba bremzēšanu, bremzējot uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus. Maļinovskis kā finanšu speciālists, izmantojot dažādus ieganstus, sāka bremzēt iepirkumus un ar apturētiem iepirkumiem faktiski kavēja aktuālo namu apsaimniekošanas darbu izpildi. 2023. gada aprīlī, dažus mēnešus pēc tam, kad valdes priekšsēdētājs Neimanis bija no darba atstādināts un visu uzņēmuma vadību praktiski vienpersoniski savā ziņā pārņēma Maļinovskis, darbinieki rakstīja oficiālu vēstuli RD priekšsēdētājam Mārtiņam Staķim un izpilddirektoram Jānim Langem par uzņēmumā valdošo mobingu, par neprofesionalitāti, apzinātu darbu kavēšanu un aizdomām par vēlmi novest uzņēmumu līdz bankrotam. Runas par uzņēmuma pārdošanu nav gājušas mazumā, bet gan pieaugušas. To pastarpināti aģentūrai LETA apstiprina jaunais valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš (citāts): “Jau minējāt, ka RNP stratēģijā ir paredzēts, ka uzņēmuma akcijas tiek kotētas biržā. Pēc cik gadiem tas varētu notikt? Stratēģijā ir paredzēts, ka tam vajadzētu notikt 2026. gadā, bet es domāju, ka tas varētu notikt arī ātrāk. Uzreiz dosieties uz akciju kotāciju vai varētu sākt ar obligāciju emisiju? Pašlaik paredzētais virziens ir akciju kotācija. Vienlaikus jāuzsver, ka Rīgas dome vienalga paturētu nozīmīgu akciju paketi. Taču šī būtu iespēja par mūsu īpašniekiem kļūt arī mūsu klientiem un darbiniekiem, lai palīdzētu mums uzlabot pakalpojumus.” Šī jaunā RNP valdes priekšsēdētāja atbilde skaidri parāda, ka daļa uzņēmuma tiks pārdota, jo “obligāciju emisija” nozīmē investīciju piesaisti, un vienā brīdī var izrādīties, ka uzņēmuma kontrolpakete pieder jau kādam citam. Kas tad ir iespējamie pircēji: no skatuves ir pazudis “Civinity” un tā īpašnieks, kurš esot izsludināts starptautiskajā meklēšanā, iespējams, par citu lietu, bet varbūt par tiem pašiem liftiem. No skatuves faktiski novākts arī Igors Trubko par iespējamo kukuļa piedāvāšanu Rīgas domes deputātam, lai pārņemtu RNP. Citu reālu pretendentu tik liela uzņēmuma iegādei it kā nav. Tomēr jāpatur prātā, ka bez skaļa trokšņa gada sākumā atkritumu grupa “CleanR” izveidoja koncernu un viens no uzņēmumiem ir “Vizii domus”. Runājot par “Vizii domus”, 16. februārī "CleanR Grupa" un "CleanR" valdes loceklis Guntars Levics intervijā aģentūrai LETA stāsta: “Mazāks virziens mums ir arī nekustamo īpašumu apsaimniekošana, kas ir daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas funkcijas - "Vizii domus". Laika gaitā esam dažādus mazākus uzņēmumus iepirkuši un apvienojuši, skaitliskā ziņā šis virziens ir mazāks, bet arī ir pieminēšanas vērts.” Interesanti, ka RNP padomes loceklis Jānis Leimanis ir ne tikai bijušais “CleanR” valdes loceklis, bet arī kopā ar esošo Guntaru Levicu, “CleanR” vadītāju strādājis “Avelat” grupā. Aizdomīgi, ka “Vizii domus” ir izveidota brīdī, kad strauji krītas RNP darbības kvalitāte un likumsakarīgi arī uzņēmuma tirgus vērtība. Sabiedrībā neapmierinātība ar RNP darba kvalitāti pieaug, un brīdī, kad notiks kāds liels “negadījums”, pārliecināt sabiedrību, ka uzņēmums ir jāpārdod un pakalpojums jāuztic privātajai kompānijai, nebūs grūti. Ceru, ka jaunā RNP valde būs labāka par iepriekšējo. Ceru, ka manas aizdomas nav pamatotas...

Svarīgākais