Esmu pārliecināts, ka līdz brīdim, kamēr sabiedrība, Saeima un valdība nepanāks saprātīgu vienošanos par visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, kas nodrošinās godīgu un pieņemamu nodokļu slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kadastrālās vērtības palielināšana nav pieļaujama.
Pērn Saeimā aktīvi apsprieda Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumprojektu. Rezultātā tika pieņemts pilnīgi saprātīgs un loģisks lēmums - iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības līdz 2025. gadam.
Kāpēc tas ir tik ļoti svarīgi daudziem Latvijas iedzīvotājiem? Atgādināšu, ka kadastrālā vērtība ir valsts noteikta jūsu dzīvokļa vai mājas vērtība. Atbilstoši šai vērtībai jums tiek aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis. Citiem vārdiem, nekustamā īpašuma nodokļa apmērs Latvijā ir saistīts ar nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Līdz šim kadastrālā vērtība ir bijusi (un, par laimi, arī turpmāk tiks) iesaldēta, lai nepieļautu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu. Bet tas ir saistīts arī ar to, ka Saeima un valdība nav vienojušās par vērienīgu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu. Lieta tāda, ka Ministru kabinets nav spējis piedāvāt ne parlamentam, ne uzņēmējiem, ne valsts iedzīvotājiem nekādu citu - skaidru un pieņemamu nodokļu slogu. Tāpēc nevar pieļaut kadastrālās vērtības pieaugumu!
Kāpēc šāda diskusija vispār sākās? Protams, vairumā gadījumu kadastrālā vērtība atpaliek no īpašuma tirgus vērtības. Un valdība izlēma mēģināt tuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai. Proti, 2020. gadā Tieslietu ministrija nāca klajā ar iniciatīvu pārskatīt nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, lai palielinātu īpašuma nodokli. Acīmredzot šāda valdības ideja toreiz bija saistīta arī ar administratīvi teritoriālo reformu - nepieciešamību palielināt finanšu līdzekļu ieplūdi pašvaldību kasēs, radot papildu argumentus par labu sekmīgai reformai.
Domāju, ka patiesībā tā ir utopiska un praksē nerealizējama ideja. Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšana atbilstoši tirgus cenai un diskusija par nodokļa likmes paaugstināšanu pašreizējā sociāli ekonomiskajā situācijā kļūtu par papildu iemeslu nopietnai iedzīvotāju neapmierinātībai, vietējo investoru un komercplatību attīstītāju aizplūšanai no valsts un bezdarba augšanai. Šobrīd nav īstais laiks šādām reformām, tieši otrādi, tagad ir nepieciešami lēmumi par nodokļu atvieglojumiem tiem, kam tie objektīvi nepieciešami.
Mūsu valsts Covid-19 pandēmijas laikā piedzīvoja nopietnu krīzi, tostarp dažādu veidu ierobežojumu dēļ (piemēram, tirdzniecības ierobežojumu regulējums lielajos tirdzniecības centros, kurus valdība ieviesa 2021. gada pavasarī un kurus Satversmes tiesa 11. martā atzina par nelikumīgiem un Satversmei neatbilstošiem). Tāpēc tagad ir laiks, kad ir jādod, nevis jāatņem!
Domāju, ka valdība ar šo uzdevumu nav tikusi galā. Piemēram, pretēji valdībā esošo partiju vēlēšanu solījumiem, mūsu valsts iedzīvotāji tā arī nav atbrīvoti no nodokļa par vienīgo mājokli. Skaidrs, ka diskusija par īpašuma nodokli var atsākties pēc Saeimas vēlēšanām, kas notiks 1. oktobrī. Paredzams, ka kadastrālo vērtību bāzi 2025.-2028. gadam apstiprinās līdz 2023. gada 30. jūnijam. Saeima uzdeva Ministru kabinetam līdz 2024. gada 31. janvārim izstrādāt likumprojektu, kas paredzēs samērīgu nekustamā īpašuma nodokli saskaņā ar kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām un kas stāsies spēkā vienlaikus ar jauno kadastrālo vērtību bāzi. Ministru kabinetam šajā likumprojektā būs jānosaka samērīgs nekustamā īpašuma nodokļa slogs dzīvokļu īpašumiem un dzīvojamajām mājām, ja tos neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī zemei, tostarp lauksaimniecībā izmantojamajai zemei, samazinot nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Esmu pārliecināts, ka līdz brīdim, kamēr sabiedrība, Saeima un valdība nepanāks saprātīgu vienošanos par visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, kas nodrošinās godīgu un pieņemamu nodokļu slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kadastrālās vērtības palielināšana nav pieļaujama.
Domāju, ka nodokļu politikas veidošanā un īstenošanā aktīvāk jāiesaistās neangažētiem uzņēmējiem, zinātniekiem, skolotājiem un citiem mūsu valsts kompetentajiem iedzīvotājiem. Turklāt jebkurai nodokļu reformai ir jāizstrādā skaidrs sociāli ekonomiskais pamatojums. Un, protams, jebkurām plānotajām izmaiņām nodokļu sfērā ir skaidri jāizanalizē iespējamās pozitīvās un negatīvās sekas.
***
Publikāciju apmaksā “Saskaņa” Sociāldemokrātiskā partija
