Šodien, 3. maijā, atzīmējam Pasaules preses brīvības dienas trīsdesmitgadi

© Neatkarīgā

Respektējot UNESCO Ģenerālās konferences ieteikumu, ANO Ģenerālā asambleja 1993. gada decembrī kā atgādinājumu valdībām par nepieciešamību ievērot apņemšanos nodrošināt preses brīvību izsludināja 3. maiju par Pasaules preses brīvības dienu.

3. maijs ir mediju darbinieku pārdomu diena par preses brīvību un preses brīvības stāvokli pasaulē. Tā ir pārdomu diena, kā aizsargāt plašsaziņas līdzekļus no uzbrukumiem to neatkarībai un godināt žurnālistus, kuri, pildot savus darba pienākumus, cietuši no varas patvaļas vai noticis ļaunākais - zaudējuši dzīvību.

Preses brīvība ir brīvības apzināšanās un viena no brīvības realizācijas formām. Mēs esam tik brīvi, cik brīvi vēlamies būt. Protams, mēs varam būt brīvi nacionālo un starptautisko likumu normu rāmjos.

Brīvība pati par sevi ir milzīga pilsoniskās sabiedrības vērtība, kuru mēs Latvijā un citās Eiropas Savienības, kā arī mūsu sabiedroto valstīs baudām plašā apjomā.

Brīvība nav tukši vārdi. Tā ir sargājama un aprūpējama. Arī dzīvojot demokrātiskā valstī, preses brīvība ir aizstāvama. Kurš gan rūpēsies par mūsu brīvību, ja ne mēs paši. Brīvību ir grūti, reizēm pat neiespējami iegūt, taču ir ļoti viegli pazaudēt.

Mēs, preses pārstāvji, uzraugām preses un vārda brīvību. Uzraugām tādēļ, ka bez tās jau mūsu darbība kļūst praktiski neiespējama. Mēs uzraugām to, lai netiktu ierobežotas cilvēku tiesības uz cieņpilnu dzīvi, lai negodprātīgas amatpersonas negrautu iedzīvotāju paļāvību demokrātiskai varai, lai netiktu iznīcināta vēlme sargāt brīvību.

Mēs varam būt brīvi tik, cik brīvi spējam aizstāvēt savas tiesības. Brīvību kā vērtību nupat apliecināja skolotāji, organizējot streiku, lai aizstāvētu savas prasības. Ja skolotāji necīnītos par savām prasībām, vara tās, visticamāk, nepamanītu. Mēs, brīvā prese, arī turpmāk atbalstīsim sabiedrības prasības pēc cieņpilna atalgojuma, pēc cieņpilniem darba un dzīves apstākļiem, atbalstīsim prasības pēc varas cieņpilnas attieksmes pret saviem pilsoņiem. Tāda ir mūsu brīvās preses un vārda brīvības jēga.

Reizēm mums par atspoguļoto nākas stāties tiesas priekšā, reizēm pašiem celt prasību tiesā par informācijas slēpšanu. Jo pat demokrātiskās valstīs varai piemīt tendence korumpēties, izvirst, ja nav brīvu mediju, kas rūpīgi raugās tai uz pirkstiem.

Mēs arī turpmāk uzraudzīsim, lai nodokļos samaksātā nauda tiktu tērēta atbilstošiem mērķiem - izglītībai, zinātnei, medicīnai, ielu un ceļu remontiem, nevis jaunu valsts iestāžu būvniecībai, amatpersonu skaita vairošanai un viņu algu celšanai.

Mēs, portāls “nra.lv”, esam un būsim brīvā vārda sardzē. Sargāt šo brīvību un prasīt cieņpilnu varas attieksmi pret tautu skubināsim arī jūs - mūsu lasītājus un skatītājus!

Lasāmgabali

Saulgriežiem tuvojoties un to kontekstā vienmēr ir interesanti uzzināt, ko svētkos iecerējusi darīt apvienība “Tautumeitas” – kā zināms, grupas līdere Asnate Rancāne ir diplomēta etnomuzikoloģe. Pagājušajā gadā “Tautumeitas” pārsteidza ar to, ka ap saulgriežiem devās uzstāties prestižajā Glastonberijas festivālā – to būtu grūti atkārtot, taču arī šogad Asnatei ar komandu ir vērā ņemamas un pat pārsteidzošas novitātes.

Svarīgākais