"Latvijas pasts" turpina slepkavot drukātos medijus – politiķi klusē

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Par abonementa noformēšanu vietnē "abone.pasts.lv" no 1. jūlija noteikta maksa 1,20 eiro – kārtējā Satiksmes ministrijas pārziņā esošās valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kaltā nagla drukātās preses zārkam. Pagājis vairāk nekā mēnesis, bet no politiskām aprindām ne pušplēsta vārda par to, ka drukātās preses iznīdēšana ir drauds mūsu valsts drošībai.

Latvijas Reģionālo mediju asociācijas (LRMA) valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude un viņas atbalstītāji mēģināja kaut ko bilst par Satiksmes ministrijas pārziņas uzņēmuma alkatību, taču politiķiem kaut kādu tur sabiedrisko organizāciju gaudas, kā ierasts, šķita mazsvarīgas.

Valstij pilnībā piederošais “Latvijas pasts” joprojām uztur vairāk nekā 600 nodaļu, un tajā strādā aptuveni 300 darbinieku. Daudz valstisku, pašvaldības un personisku sūtījumu jau sen ir pārgājuši digitālajā vidē, tāpēc “Latvijas pastam” laika gaitā ir bijis jāsašaurinās. Ir arī ļoti augsta inflācija, kas sadārdzina visu un jebko. Tāpēc ir loģiski un saprotami, ka “Latvijas pasts” laika gaitā ir centies, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) akceptē aizvien lielāku “Latvijas pasta” tarifu celšanu. SPRK parasti nekaulējas un piekrīt.

Līdz 1. jūlijam "Latvijas pasta" vietnē preses izdevumus varēja abonēt bez maksas. Šo iespēju lielākoties izmantoja reģionos dzīvojošie lasītāji. Arī Latvijas Reģionālo mediju asociācija neslēpj, ka "Latvijas pasts" ir galvenais reģionālo mediju piegādātājs. Tāpēc vēsts, ka "Latvijas pasts" par šo pakalpojumu vēlējās iekasēt 3 eiro, izraisīja izdvēju sašutumu. Pēc reģionālo mediju pārmetumiem "Latvijas pasts" šī pakalpojuma maksu samazināja līdz 1,2 eiro. Taču, visticamāk, tas ir pagaidu risinājums, lai nomierinātu preses izdevēju sakarsušos prātus un pēc kāda laika, maksa tiks celta. Iespējams, līdz tiem pašiem 3 eiro.

Pagājušajā gadā ar SPRK akceptu tika pieņemts, ka no šā gada 1. janvāra mainījās uz augšu universālā pasta pakalpojuma tarifi. Tarifi mainās regulāri, un ir bijuši gadi, kad uzreiz par 30 procentiem.

“Latvijas pasts” šogad moži ziņoja, ka lētāk un ērtāk sūtījumus esot noformēt interneta vietnē “Manspasts.lv”. “Latvijas pastu” var saprast tiktāl, ka uzņēmuma vadībai jārūpējas par ienākumiem un jāmaksā darbiniekiem konkurētspējīgas algas. Visādu cenu celšanās it visam, piemēram, degvielas cena sūtījumu piegādēm, sadārdzina piegādi galalietotājiem. Tas ir loģiski un saprotami.

Taču galvenā nelāgā lieta - “Latvijas pasts” Latvijā ilglaicīgi un ilgtspējīgi darbojas kā drukātās preses slepkava.

Tas nenotiek tā uzreiz. Drukātā prese tiek nožņaugta pamazām. Ja preses izdevumam tiek liegta pieeja savai izplatībai pārmēru augsto “Latvijas pasta” tarifu dēļ, tad tas pārstāj būt rentabls un pāriet uz digitālo vidi. Piemēram, SIA “Mediju nams” 2020. gadā lielāko daļu savu izdevumu pārcēla uz internetu un vairs nav atkarīga no pasta tarifiem, taču ir vēl palikuši izdevumi, kas izmisīgi cenšas izdoties papīra formātā. Diezin kas jau vairs nesanāk. Kaut cik rentabla ir tikai krustvārdu mīklu, krāsainu izklaides žurnālu izdošana, lai gan arī šajā segmentā viss nav rožaini. Kvalitatīvajai presei nākas pierauties un meklēt izplatību tīmeklī. Drukāts preses izdevums kļūst par greznību - konservatīvs lasītājs no rīta pie kafijas tases ar lielu baudu atšķir laikrakstu, jo ir tik turīgs, ka to var atļauties. Pragmatiskāki lasītāji visu sevi interesējošo atrod telefonā un datorā.

Vietējās avīzes - valsts drošības jautājums

“Latvijas pasta” alkatību vissāpīgāk izjūt reģionālie preses izdevumi, kuriem ir visaugstākā pievienotā vērtība demokrātijas stiprināšanā un dzīvības saglabāšanā Latvijas novados. Vietējie notikumi un vietējie kapusvētki... Vietējie literāti, mākslinieki, bibliotekāri, žurnālisti un citi sabiedrības viedokļa veidotāji ar katru gadu aizvien vairāk zaudē savu tribīni, jo samazinās reģionālo preses izdevumu skaits un izplatības areāls. Internets to pagaidām aizstāj vāji, jo interneta sociālās vietnes reti kad ir pielāgojušās tieši vietējām novada, pašvaldības, kopienas problēmām. Vislabākā auditorijas sasniedzamība joprojām ir avīzei, kas ir drukātā papīra formātā.

Latvijas Reģionālo mediju asociācija ir centusies mazliet “saskandalizēties” - pievērst uzmanību problēmai par to, ka “Latvijas pasta” pakalpojumu apjoms reģionos ir samazinājies un kļuvis nepieejamāks.

Vairums reģionālo mediju izdevēju ir bijuši liecinieki “Latvijas pasta” attīstībai ilgākā laika periodā, un droši varot teikt, ka ikvienas pārbūves, reorganizācijas un tā sauktās inovācijas rezultātā šī pakalpojuma sniedzēja un faktiskā valsts noteiktā monopolista pakalpojumu apjoms reģionos ir samazinājies un kļuvis nepieejamāks, lietotājiem - nedraudzīgāks, aģentūrai LETA pauda Plaude.

Komentējot abonementa noformēšanu vietnē "abone.pasts.lv", Plaude sacīja, ka tas dažos gadījumos ir teju 50% no abonenta cenas, un, LRMA ieskatā, šādu darbību var sākt dēvēt par negodīgu komercpraksi, jo, piemēram, “Latvijas pasta” pakalpojumu tarifu grāmatā teikts, ka laikraksta abonements interneta vietnē tiek noformēts bez maksas.

Reģionālie mediji mēģinās pielāgoties un “izgrozīties”

Vaicāta par veidiem, kā reģionālie mediji plāno pārvarēt grūtības, Plaude minēja, ka mediji apsver pārņemt pasta pakalpojumu daļu uz redakciju pleciem, piemēram, abonementa noformēšanu.

Tāpat LRMA plāno vērsties ar atklātu vēstuli gan Satiksmes, gan Kultūras ministrijā, gan pie Valsts un Ministru prezidenta, gan attiecīgajā Saeimas komisijā un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. "Iespējams, būtu vērts iesaistīties arī Valsts kontrolei, lai pēc būtības izvērtētu pasta pakalpojumu kvalitāti un izmaksu attiecības," atzīmēja asociācijas vadītāja.

LRMA vadītāja norādīja, ka asociācijā ne reizi vien apspriesta “Latvijas pasta”, tās ieskatā, kaitnieciskā darbība attieksmē pret preses piegādēm un pastniekiem.

Kā vienu no “Latvijas pasta” neapmierinošajām darbībām Plaude nosauca pasta nodaļu slēgšanu un pastnieku apkalpošanas reģionu apvienošanu, vienlaikus atbilstoši nepalielinot darbinieku algu.

"Rezultātā pastnieku un arī citu pasta darbinieku vidū reģionos novērojama teju nepārtraukta kadru mainība. Pastnieku trūkst, viņi nespēj savlaicīgi veikt piegādes," skaidroja Plaude, atzīmējot, ka, piemēram, pastnieku slimības vai kādas citas negaidītas prombūtnes dēļ novērots darbinieku aizvietotāju trūkums, tāpēc sūtījumi regulāri netiek piegādāti savlaicīgi.

Tāpat viņa sacīja, ka ilgākā laika periodā LRMA biedri bijuši

liecinieki tam, ka “Latvijas pastā" tiek attīstīti tikai tie pakalpojumi, kas kādā brīdī tiek uzskatīti par inovatīviem un, iespējams, peļņu nesošiem, pilnībā aizmirstot šīs valsts kapitālsabiedrības īpašo lomu, jo īpaši reģionos. "Bet tieši tās dēļ taču pastam tiek saglabātas valsts dotācijas un faktisks monopolstāvoklis, piemēram, nododot ekskluzīvas tiesības pensiju piegādē un tamlīdzīgi," piebilda Plaude.

Asociācijas ieskatā, ņemot vērā reģionālo avīžu un abonementa izmaksu un cenas attiecības, kā arī to, ka “Latvijas pasts” saņem maksu par pakalpojumu gan no izdevējiem, gan valsts dotācijas preses piegādēm reģionos, patlaban pasta noteiktās abonenta noformēšanas cenas gan klātienē, gan interneta vietnē ir neadekvātas.

Valdošajam “politikumam” reģionu prese ir traucēklis

Loģiski, ka valdībai, Saeimas valdošajai koalīcijai nav pa spalvai tas, lai reģionos pastāvētu spēcīgi preses izdevumi un neērti žurnālisti.

Viņi varbūt nevar ietekmēt parlamenta vēlēšanas, bet pašvaldību vēlēšanas var ietekmēt gan. Jo zina vietējās problēmas un spēj atšķirt, kurš pašvaldības deputāts strādā, bet kurš tikai tukši iznesas. Tāpēc gadu gaitā reģionālie mediji ir mērdēti pēc pilnas programmas, nesniedzot tiem atbalstu vai šķirojot tos “labajos” un “sliktajos”. “Labajiem” tad tiek atmests kāds kauls granta veidā no Sabiedrības integrācijas fonda par “pareiziem”, valdošajai šķirai pieglaimīgiem projektiem, bet “sliktajiem” jāizbauda visas “konkurences” priekšrocības jeb totāls vāks pār sevi. Viena no šā “vāka” komponentēm ir “Latvijas pasta” tarifi un nodaļu slēgšana, kas tik

jauki sakrīt ar pašlaik Latvijā valdošā “politikuma” interesēm. Šim “politikumam” nevajag reģionālo presi, un tas gribētu visu kontrolēti vēstīt tikai meinstrīma “Centrālajā televīzijā”.

Svarīgākais