Patlaban tiek pieļauts, ka Covid-19 jaunā Lielbritānijas paveida izplatības dēļ četru līdz sešu nedēļu laikā Latvijā var trīskāršoties stacionēto Covid-19 pacientu skaits, valdības sēdē pavēstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga.
Lai nemulsinātu lasītājus, uzreiz jāpasaka, ka šī ir veca ziņa, kas tapusi 23. februārī.
“Šis te izaicinājums, ko radītu jaunais celms, pret mūsu kapacitātēm būtu ļoti sarežģīts,” todien stāstīja Heiberga. “Ja šobrīd mēs redzam, ka mums ir aptuveni 850 pacienti, tad trīskāršojot, mēs saprotam, ka tas tuvojas 3000 pacientiem, kas ir divreiz vairāk nekā janvāra vidū, kas bija pīķis,” sacīja Heiberga. Līdz ar to, lai adresētu šo prognozi, jau patlaban ir pārprofilētas gultasvietas, to kopskaitam sasniedzot aptuveni 1500.” Februāra sākumā - Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aprēķini liecināja, ka, Covid-19 gadījumu skaitam Latvijā ik nedēļu pieaugot pēc Lielbritānijas decembra un janvāra uzliesmojuma scenārija, Latvijas stacionāros marta vidū varētu būt ap 3600 pacienti.
Ar šādu informāciju augsti godājamie infektoloģijas eksperti apgādāja valdību šā gada 23. februāra ārkārtas sēdē, stāstot par aktuālo epidemioloģiskās drošības situāciju, veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un noslodzi, testēšanu, situāciju ģimenes ārstu praksēs un epidemioloģiskās drošības pasākumu kontroli. Kā ziņotājs sēdē bija veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), kā uzaicinātie bija J. Perevoščikovs, L. Cipule, S. Veide, A. Ruks un D. Heiberga.
Nākamajā dienā - 24. februārī - izcēlās diezgan pat dramatiskas kaislības. Valsts prezidents Egils Levits tikās ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV) un izteicās, ka tad, ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstības ar Covid-19 rādītāji palielināsies, Ministru prezidentam būs jāprasa atsevišķu ministru demisija. Nebija trīsreiz jāmin, kuru ministru Levits bija domājis ar “atsevišķajiem ministriem”, jo ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) bija zināms kā iekšējs opozicionārs valdībā, kurš uzstāja vismaz uz visidiotiskāko tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu.
Kariņš 24. februāra “Rīta panorāmā” ar diezgan drošu varbūtību pareģoja dažādu pakalpojumu slēgšanu, ja Covid-19 izplatība Latvijā nemazināsies. Premjers televīzijā atgādināja, ka 23. februāra valdības sēdē ministru vairākums panāca vienošanos par mazo veikalu “pavēršanu”, lai arī epidemiologi brīdina par Covid-19 Lielbritānijas celma izplatīšanos Latvijā. Viņš pieļāva arī “stingrāku karantīnas režīmu”, ja situācija neuzlabosies vai pasliktināsies.
No veselības ministra un premjera neko daudz nevar gribēt - viņi nav infektoloģijas eksperti. Viņi balstījās uz mediķu ieteikumiem, padomiem un brīdinājumiem, bet mediķi zīmēja baisu ainu - tādu, kur gadījumā, ja veikalos varēs nopirkt zeķbikses un pagarinātājus, tad cilvēki mirs kā mušas un slimnīcas būs stāvgrūdām pilnas ar sirdzējiem.
Tagad ir pagājušas jau vairāk nekā “četras līdz sešas nedēļas” - ir jau 7. aprīlis. Latvijā saslimstība ar Covid-19 Lieldienu brīvdienās noslīdējusi zemākajā līmenī starp Baltijas valstīm, liecina statistikas dati.
5. aprīlī bija 119 jauni inficēšanās gadījumi. Slimnīcās bija stacionēti 713 pacienti. Smagi slimi bija 85. Miris bija viens cilvēks. 6. aprīlī divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir nokrities līdz 337,5.
Arī tas nav nekas iepriecinošs - sērga joprojām nav rimusies. Var gadīties, ka saslimušo tuvākajās dienās būs vairāk, jo cilvēki nevarēja nosēdēt mājās un Lieldienās ciemojās. Vakcinācija joprojām necik labi nesokas, lai gan tagad vakcīnas jau esot atvestas diezgan lielā daudzumā. Pagaidām viss vēl notiek pilotprojektu un eksperimentu režīmā. Tas nekādi neveicina kovida izplatības mazināšanos.
Taču, kur ir tie 3600 slimnīcās sirgstošie, kurus pareģoja uz marta vidu valstī vadošie mediķi? Varbūt sabiedrībai jau ir piemirsies, varbūt pat paši mediķi ir aizmirsuši, ko runāja valdības ārkārtas sēdē 23. februārī, taču Neatkarīgās redakcijā tās dienas notikumus piefiksēja un tagad ir tāds kā patiesības brīdis. 713 nav 3600. Ir atšķirība. Mediķiem būtu piedodams, ja prognozes par nākamību būtu izteiktas 2020. gada 23. februārī, kad tik tiešām virsū nākošā sērga vēl bija nesaprotama, neizpētīta un nezināmo bija vairāk nekā zināmo. Taču runa ir par 2021. gada 23. februāri.
Te iespējami tikai divi varianti. Pirmajā varētu runāt par nekompetenci. Tie, kas uzdodas par ekspertiem, izteica prognozes, kas nav piepildījušās - nu tik ļoti nav piepildījušās, ka nepavisam. Tas, ko viņi stāstīja valdībai, pēc būtības ir “feikā ziņa”, kuras dēļ visa tauta un tās valdība drebēja bailēs. No Kariņa un Pavļuta jau nevar neko gribēt - viņi ir eksperti ledus saldēšanā un klavierspēlē, bet ne vīrusos.
Ja tā nav vadošo mediķu nekompetence, tad tā ir apzināta maldināšana. Tad tā ir bijusi iztapšana tām ierēdņu un politiķu aprindām, kas ir kļuvušas par kovidokrātiju, un laikam tad arī paši vadošie mediķi ir kļuvuši par šīs kovidokrātijas sastāvdaļu. Ir aprindas, kas ir ieinteresētas sabiedrības biedēšanā, lai varētu manipulēt ar visādiem ierobežojumiem, lai vienus uzņēmējus pagremdētu, bet citus aplaimotu. Lai varētu monetarizēt kovidu, bezkaunīgi šķiežot naudu vakcinatoru biroja izveidē, nosakot dubultas algas partijai pietuvinātajiem. Lai varētu “apgūt” kovidnaudu krēslos un galdos, senioru multenēs un vēl vakcinācijas IT risinājumos par 1,45 miljoniem eiro. Un lai varētu izbaudīt varu - lai varētu justies kā kungi, kas pēc patikas var visu ko ierobežot, sodīt un aizliegt, pieņemot lēmumus attālināti no guļamistabām, pirtīm vai sēžot uz poda labierīcībās.
Šķiet, ka virknei vadošo medicīnas amatpersonu un t.s. ekspertu vajadzētu pašiem padomāt par savu atbilstību amatam. Latvijā ir daudz jaunu, talantīgu mediķu, kuri noteikti būtu gatavi sniegt daudz ticamāku informāciju sabiedrībai un valdībai. Ja pašreizējie amatos sēdošie to nespēj, tad viņiem vairs nav velti jāsēž savos amatu krēslos un jāapgādā politiķi ar viltus ziņām. Tā kā Covid-19 izplatības rādītāji četru vai sešu nedēļu laikā nav spēji palielinājušies, bet ir redzami samazinājušies, premjeram Kariņam tā kā būtu jāpadomā par “atsevišķu medicīnas amatpersonu demisiju”.
