Savakcinēti? Marš, uz darbu!

Ir gan tas mūsu prezidents drosmīgs – nemaz nebaidās no potes! © Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Šajās jaukajās februāra dienās redzam fotogrāfijas un filmētus sižetus, kā valsts augstākās amatpersonas (viedokļa veidotāji) tiek vakcinēti pret kovidu un kailu plecu šļirces dūrienam drosmīgi atsedz pats Valsts prezidents Egils Levits, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un citas ekselentas prominences.

Te varētu celties kājās un uzgavilēt, aplausiem pārejot nevaldāmās ovācijās. Jo vippersonas tik tiešām dara labu darbu - līdzīgi kā 18. gadsimtā Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna II Lielā, kas esot vakcinējusies pirmā visā impērijā pret bakām, viņi rāda piemēru, ka vakcīnas ir laba lieta. Pārējā, diezgan patumšā tauta tādā veidā tiek iedrošināta sekot vadoņiem uz laimīgu dzīvi imunitātē un veselībā.

Ķeizariene gan patiesībā neesot bijusi pirmā, un šepat Baltijā tobrīd dakteri jau pilnā sparā vakcinējuši ļaudis, bet tas nav tik būtiski - galvenais, ka tiek rādīts piemērs, un publisko attiecību metode ir laba, ja mērķis ir labs. Daudz labāk gan būtu, ja to tagad būtu pārpārēm un uz katra stūra būtu vakcinācijas punkti, kuros ar megafoniem aicinātu pilsoņus nākt taču beidzot vakcinēties. Bet pilsoņi diez ko negribētu iet. Realitātē gan ne tuvu tā nav, un iedzīvotājiem vēl ilgi būs jāpagaida, arī tiem, kuri grib. Vismaz saskaņā ar to informāciju, kāda no augstajiem namiem ir bijusi līdz šim, tie iedzīvotāji, kuri ietilpst kategorijā “visi pārējie”, pie vakcīnām tiks labi, ja augustā. Vai septembrī. Vai vēlāk.

Tā kā vakcīnas ir deficīts, liela daļa tautas ar dziļu īgnumu noraugās uz šīs valsts vareno ļaužu vakcinēšanos, iesaucoties: “Ko? Šitie te lien bez rindas!” Augstās personas gan izpelnītos skābu attieksmi jebkurā gadījumā - nevakcinējoties vai vakcinējoties. Taču šāda diezgan lielas publikas daļas attieksme ir godam nopelnīta ar visu to citu, ko ir sasālījusi valdība un tautas priekšstāvji - ar durniem lēmumiem un salti cinisku muldēšanu.

Gribētos, lai tagad sāktos jauna, skaista dzīve un PR pasākums konvertētos arī praktiskā jēgā. Ja jau augstās personas ir vakcinētas un drīz saņems arī otro poti, tad drīz tās varēs strādāt! Pagaidām nav zināms, uz cik ilgu laiku savakcinēts indivīds var nebaidīties no kovida, bet jādomā, ka ne jau uz īsu. Tāpēc tagad uz to ātrāko visiem savakcinētajiem jāsāk strādāt klātienē, nevis vairs attālināti.

Cerams, ka valdība izmantos savu imunitāti, lai, tiklīdz tā iegūta, bez kavēšanās ķertos klāt pie darba kopsanāksmē, nevis vairs attālināti.

Uz to ātrāko jāsavakcinē arī visi Saeimas deputāti un viņus apkalpojošais personāls! Jo tie ir pavisam citi likumi, kad cilvēki satiek cits citu, nekā tie, kas tiek pieņemti, sēžot apakšbiksēs guļamistabā vai pat sēžot uz poda, un kur var pieslēgties vai atslēgties, vai vispār izslēgties ārā no virtuālās plenārsēdes. Jau tāpat Saeimā bija tradīcija opozīcijas priekšlikumus slaidi lidināt papīrgrozā, bet koalīcijas deputāti vismaz bija spiesti kaut ko dzirdēt. Tagad oponentu iebildumos un priekšlikumos vispār var neklausīties. Valdības koalīcija dzīvo savā tīmekļa burbulī, kurā neko citu no ārpuses vairs ne dzird, ne redz.

Var jau saprast politiķus, kuriem ir iepaticies slinkot, taču derētu šo slinkošanu beigt. Citādi varas lēmumi iznāk, maigi sakot, nekvalitatīvi, juceklīgi, nekonsekventi un nesaprotami - dažbrīd pat nesakritīgi tādā ziņā, ka tas, kas ticis pieņemts valdībā, nav tas pats, kas tiek iznests uz āru pavēstīšanai presē.

Tagad, kad vakcīnas ir pieejamas, vairs nav ne mazākā attaisnojuma ārkārtas attālinātajam režīmam valdībā un parlamentā. Visiem vakcinēties un uz darbu!

******

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.