Pēc Tieslietu padomes priekšsēdētāja, Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša ierosinājuma 29. janvārī padomes sēdē tika apspriests tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) paustais viedoklis par spriedumu bijušā VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska lietā. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Bordāns nākamajā dienā pēc attaisnojošā sprieduma pasludināšanas Vidzemes rajona tiesā Limbažos publiski pauda nepatiku par šādu iznākumu un apšaubīja lietas tiesneša Kārļa Jansona profesionalitāti.
Lai cik rāms un samierniecisks būtu Strupišs, šādu ministra uzbrukumu pašiem tiesiskuma pamatiem viņš nevarēja atstāt bez ievērības. Bordāns, tēlaini izsakoties, ir uzspļāvis nevainīguma prezumpcijai un tiesu varas neatkarībai. Bravūrīgs un nekaunīgs viņš bija arī Tieslietu padomes sēdē - runāja visu ko apkārt un garām tēmai par to, cik viņš vareni strādā tiesu sistēmas sakārtošanā, atsaucās uz visādiem pētījumiem par korupcijas indeksu, SKDS reitingu un tiesnešu aptauju. Bet to, ka viņš būtu kaut kādā mērā vainīgs, neatzina ne ar zilbi, ne grimasi. Viņš turpināšot publiski paust savu viedokli arī turpmāk, neskatoties uz to, ka viņš kādam varot arī nepatikt.
Strupišs gan norādīja, ka šajā gadījumā Bordāns ir cilvēks, kurš spēj ietekmēt tiesas. “Var rasties situācija, kad lietu skatītu tiesnesis, kurš ir ievēlēts uz laiku, vai arī kad tiesnesis kandidētu uz AT tiesneša amatu un politiķi varētu viņu neapstiprināt,” teica Strupišs, norādot, ka iepriekš šāds precedents jau ir bijis.
Lielā daļa Tieslietu padomes locekļu vairāk vai mazāk spilgtā formā tomēr pauda apmēram vienādu domu: ja par spriedumu izsakās tik augsta amatpersona kā Bordāns, tas ir nepieļaujami. Augstākās tiesas senatore, Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece Dzintra Balta sacīja, ka ministra runāšana publiskajā telpā nav cieņpilna saruna ar sadarbības partneri - tiesu varu. “Es neticu, ka jurists var neredzēt riskus, kas ir šādam paziņojumam. Tas ir lāča pakalpojums tiesu sistēmai, jo ir iedots ierocis aizstāvjiem teikt, ka ir bijis politisks spiediens uz tiesu,” sacīja Balta.
Smīnēdams citu padomes locekļu pausto klausījās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP), kurš lielā mērā savu politisko kapitālu ir uztaisījis, izmantojot Magoņa un Osinovska lietu. Viņš tāpat visādi izrunājās par citām tēmām, piebilstot, ka nevajadzētu nosodīt ministru par viedokļa paušanu, jo tai neesot sakara ar tiesas ietekmēšanu. Jurašs vēl nekautrējās apgalvot, ka viņš un tieslietu ministrs esot pauduši “saprātīgas šaubas” par tiesneša Jansona kvalifikāciju.
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja Guna Kaminska sacīja, ka ir milzīga atšķirība, vai viedokli pauž Bordāns un Jurašs vai vienkārša pilsone. “To taču jūs apzināties, burvīgie kungi?”
Tieslietu padome ar 11 balsīm “par”, Bordānam atturoties, pieņēma rezolūciju, ar kuru valsts demokrātiskās iekārtas un tiesu neatkarības aizsardzības interesēs uzskata par nepieciešamu izskaidrot virkni ābeces patiesību (pilnu tekstu lasiet šeit.
Rezolūcijā sacīts, ka konkrētajā lietā vēl nav pieejams pilnais spriedums. Līdz ar to nevienam, kurš nav piedalījies attiecīgajā procesā, šobrīd nav iespējams izteikt argumentētu viedokli par šā sprieduma kvalitāti. Turklāt šis spriedums nav spēkā un ir pārsūdzams augstākā instancē.
Ir jānošķir sprieduma, tiesas vai tiesneša kritika no apvainojumiem. Kritika nozīmē civilizētu, konkrētu un argumentētu viedokļa izteikšanu par trūkumiem un kļūdām. Nepatika pret sprieduma rezultātu pati par sevi nav pamats kritikai, jo īpaši, ja tai neseko argumentēts pamatojums.
Ar likumu ir aizliegta tiesneša ietekmēšana, izskatot lietu. Tas ir viens no tiesiskuma stūrakmeņiem.
Interesanta ir rezolūcijā ielipinātā frāze “tiesu priekšsēdētājiem jāorganizē efektīva tiesas komunikācija ar sabiedrību”, kas ir tāds kā reveranss un mazliet pelnu pabirdināšana uz savas galvas. Bet tur neko nevar darīt - pašreizējos mājsēdes apstākļos tik tiešām lielai daļai interneta vietņu komentētāju un sociālo tīklu lietotāju nav skaidrs ļoti daudz kas - tāpēc nepietiek, ka tiesnesis uzraksta īso spriedumu, vajag arī savlaicīgu skaidrojumu vieglajā valodā.
It kā jau pareizi rezolūcijā viss pateikts, tajā ir pat visnotaļ skarbi vārdi, tikai tur Bordāns nav saukts vārdā. Tāpēc izklausās tā diezgan abstrakti - vispirms Tieslietu padome ar aicinājumu vēršas pie visas sabiedrības un pēc tam pie viena arī pie augstām amatpersonām. Nav izteikts arī kāds novērtējums - Bordāns netiek nosodīts par nepieņemamo izrunāšanos. Līdz ar to rezolūcija ir tāda kā caur puķēm - it kā par lietu, bet tomēr apkārt tai.
Jādomā, ka Bordānu un Jurašu šāds teksts pat visnotaļ apmierina un viņi turpinās bez kādas aiztures drasēt pa politikas ārēm vēl nekaunīgāk kā līdz šim. Kolēģi Tieslietu padomē solīdi un korekti mēģināja tieslietu ministru vest pie prāta, taču laikam jau no šādas rezolūcijas viņam nebūs ne silts, ne auksts.
