"Konservatīvo" skumīgās beigas pa skuju taku politisko kapu mēslainē

Vara, ietekme un nauda izšļūk no nagiem. Un tur nav nekāda sakara ar Krievijas ietekmi un tamlīdzīgām “Konservatīvo” fantāzijām. Ir tā, ka viens savtīgs plāns nav izdevies. © Ekrānšāviņš no lsm.lv

Ir saprotamas milzīgās dusmas un rūgtā vilšanās, kāda ir piemeklējusi tos politisko spēku līderus, kuriem neizdevās pārvarēt 14. Saeimas 5% barjeru. Jo četras 13. Saeimā vislielāko mandātu skaitu ieguvušās listes 14. Saeimā nav spējušas iekļūt 14. Saeimā – KPV.LV, JKP (“Konservatīvie”), “Saskaņa” un “Attīstībai/Par!”.

KPV.LV sabruka un izjuka jau sen, taču pārējie trīs spēki uz kaut ko cerēja un domāja. “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs un “Attīstībai/Par!” līderis Artis Pabriks parādīja, ka prot arī zaudēt, pateicās tiem vēlētājiem, kas par viņu listi balsoja, un atkāpās no amatiem.

Savukārt “Konservatīvo” līderis Jānis Bordāns pagājušajā piektdienā parādīja sevi kā murgotāju, kā politikāni, kuram vilšanās par zaudējumu teju aptumšojusi prātu.

Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” Bordāns apgalvoja, ka 14. Saeimas vēlēšanās ir uzvarējušas Krievijas intereses un četras partijas varētu būt finansētas ar Krievijas naudu.

“Man liekas, ka tās ir kādas četras,” sacīja Bordāns, gan nenosaucot konkrētas partijas un nesniedzot pamatojumu šādam apgalvojumam.

“Ja liekas, tad var sasisties,” teiktu latviešu valodas skolotāji...

Bet nav pirmā reize, kad Bordānam vai viņa līdzgaitniekiem (Jurašam, Feldmanam u.c.) kaut kas liekas vai šķiet. Tā ir bijusi parastā JKP (“Konservatīvo”) metode - iztēlot sevi par visgodīgākajiem eņģeļiem, kurus aplenkuši ļaunie oligarhu un Kremļa tumšie pakalpiņi - prokurori, tiesneši, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, politiķi, amatpersonas. Vienmēr “Konservatīvo” retorika ir bijusi bez kāda reāla pierādījumu seguma. Tā tas ir arī pašlaik, kad Bordāns muld kā traktors.

“Man liekas, ka tās ir kādas četras” nozīmē necieņu pret vēlētāju demokrātiski ievēlētām partijām un to vēlētājiem.

“Man liekas, ka tās ir kādas četras” met ēnu uz visām septiņām ievēlētajām partijām, jo Bordāns nenosauc nevienu konkrētu. Viņš gan izteica tādu kā reveransu “Jaunajai Vienotībai”, paužot cerību, ka jaunais tieslietu ministrs būs no šīs partijas. “No visām citām partijām, es domāju, tas būtu milzīgs drauds tiesiskumam,” sacīja Bordāns.

Tas ir mīļi, ka viņš pielien “Jaunajai Vienotībai”, tomēr tad tas jau nozīmē, ka aizdomīgas ir pat ne tikai četras, bet sešas partijas!

Ja par kādu no 14. Saeimā ievēlētajām partijām var būt tiešām kādas aizdomas par Kremļa naudas klātbūtni, tad tā ir politiskā partija “Stabilitātei!”, kuras līderis Aleksejs Rosļikovs un vēl kādi šīs partijas politiķi ir publiski runājuši kaut ko līdzīgu Krievijas propagandas naratīviem. Taču visticamāk Rosļikovs ir nevis Krievijas finansējuma saņēmējs, bet tāds kā “individuālais komersants” un “noderīgais idiots/aģents”, kurš prata saost “Saskaņas”, Latvijas Krievu savienības un citu politisko konkurentu vājumu un veikli iespraukties viņu politiskajā nišā. Rosļikova 11 mandāti visticamāk nav nekāda Krievijas interešu uzvara.

Izsakot apgalvojumus par Krievijas finansējumu, Bordāns apšauba VDD, FID, SAB un visu citu Latviju sargājošo dienestu kompetenci un spējas aizsargāt Latviju no ārējām ietekmēm.

Taču patiesais Bordāna īgnuma, dusmu un naidīguma cēlonis ir meklējams pavisam citur. Bordāna “Konservatīvie” nupat ir zaudējuši iespējas taisīt politiskus “jumtus” izglītības un zinātnes, satiksmes un tieslietu jomā. Kremt tas, ka valdība jau ir apturējusi klaju un nešķīstu shēmu ar Biķernieku zemi, kur bija jau izlemts no valsts naudas samaksāt trim miljonāriem astoņus miljonus eiro par zemi, kuras vērtība diezin vai ir pat četrus miljonus eiro vērta. Bet visvairāk kremt tas, ka apstājusies virzība uz sašķidrinātās gāzes termināļa būvi Skultē, ko tik ļoti līdz šim bija bīdījusi uz priekšu un lobējusi partija “Konservatīvie”.

Izmantojot paniku un objektīvo nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas energoresursiem, “Konservatīvie” un viņu ekonomiskā sponsoru aizmugure bija iecerējusi “uzvārīties” uz nelaimes rēķina - būvēt Skultē termināli ar nosacījumiem, ka valsts tā attīstītājiem kaut ko subsidēs, garantēs monopolu Latvijā (“ilgtermiņa līgumus”) vai kaut kādā vēl veidā piebakstīs, lai Bordāna draugs Ragaušs no Amerikas nekādā veidā neko neriskētu zaudēt un viņa bizness nevarētu nerentēties. Taču, kad “Konservatīvie” vairs nav pie varas, pārējie pašlaik vēl valdošās un nākamās valdības spēki ir sākuši domāt - kāpēc gan viņiem dāsni atbalstīt Bordānu un viņa draudziņus?

Tur tad arī ir iemesls šaušalīgajiem Bordāna izbrēcieniem! Vara, ietekme un nauda izšļūk no nagiem. Un tur nav nekāda sakara ar Krievijas ietekmi un tamlīdzīgām “Konservatīvo” fantāzijām. Ir tikai tā, ka viens savtīgs plāns nav izdevies.

Politiskajā kapu kalniņā 30 gadu laikā ir aprakti daudzi apzeltīti zārki ar aizgājējiem - “Latvijas ceļam”, Demokrātiskajai partijai “Saimnieks”, Tautas partijai ir gaumīgi pieminekļi kā partijām, kuras savulaik bija varenas, bet pēc tam dažādu iemeslu dēļ aizgāja pa skuju taku. Fatālas beigas ir piemeklējušas arī “Konservatīvos”, taču šo spēku būs grūti atrast un identificēt politisko līķu spektrā - nebūs kur tiem nolikt divas puķītes un svecīti. Šī partija ir četru gadu laikā tā pastrādājusi, ka tagad vajadzētu radīt jaunu, speciālu ministriju JKP un “Konservatīvo” sastrādāto bezjēdzību novēršanai un labošanai.

Komentāri

Ceturtdien “Carnegie Europe” rīkotajā pasākumā Briselē, greznajā “Concert Noble” zālē, ar savu pirmo lielo runu NATO ģenerālsekretāra amatā uzstājās Marks Rite. Tā bija viņa programmatiskā runa, kurā jaunais NATO ģenerālsekretārs iezīmēja savu misiju šajā atbildīgajā amatā un nosprauda galvenos mērķus pasaulei tik sarežģītā laikā.

Svarīgākais