Komentāri

„Negribas lielīties... Tā ir viena no komunikācijas kļūdām. Mēs tā kā timurieši – pa nakti izdarījām... nu, tie, kas tajos okupācijas laikos dzīvoja, zina, tur tāds... pa nakti jaunieši dara labas lietas, bet tā, lai no rīta neviens neuzzinātu,” „konservatīvo” pagaidāmlīderis Jānis Bordāns, skaidrodams savas politkopas neveiksmi Saeimas iekarošanā, filigrāni savij kopā padomju laika grāmatas varoni – Timuru – ar savu nedziestoši spožo personību.

Jaunievēlētā Saeimas deputāte Jana Simanovska (“Progresīvie”) bērnu dzimumidentitātes un dzimummaiņas tēmai veltītajā LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” bez mazākās skatīšanās pār plecu uz koalīcijas veidošanas sarunām stingri stāvēja savas partijas pozīcijās.

Šī nedēļa iesākās ar jaunu kara eskalācijas līmeni. Krievija atmetusi pēdējos civilizētas valsts atribūtus, visā kailumā atsegusies kā terorisma valsts.

Ārvalstu investīcijas Latvijai esot nepieciešamas kā skābeklis. Tas it kā nav pat apspriežams. Jo vairāk investīciju, jo vairāk attīstības, un ikviens ārzemju investors ir brīnišķīgs atradums. Investori no Rietumiem iemāca latviešiem augstāku darba ražīgumu, padara eiropeiskākas darba devēju un darba ņēmēju savstarpējās attiecības, paver Latvijas ražojumiem ceļu uz tirgiem, kurus viņi pārzina labāk, utt.

“Koalīcijas sarunas nekad nav vieglas,” saka Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars. “Jaunā Vienotība” (JV) prognozē sarežģītas, bet ātras jaunas valdošās koalīcijas izveidošanas sarunas. Beigu galā laikam ir tā, ka koalīcijas izveidošana nupat ir nonākusi “pozitīvā strupceļā”.

Nedēļu pēc vēlēšanām, kad norimušas pirmās emocijas un nosēdušās duļķes, var mierīgāk izvērtēt šo vēlēšanu rezultātus kopumā. Kādi ir secinājumi?

Mēs neesam tiesīgi pieaicināt medijus, lai publiski parādītu to, ko cilvēki izdara ar dzīvniekiem, respektīvi, mēs nedrīkstam rādīt, mūsuprāt, vainīgos cilvēkus, – šāda doma izskan diskusijā „Mājdzīvnieki Rīgā 21. gadsimtā: spožums un posts”, ar ko tiek atklāts dzīvnieku aizsardzības tēmai veltītais mēnesis. Runa ir par nežēlību, vienaldzību, sadismu... Varbūt tieši par to vajadzēja vairāk runāt šajā diskusijā? Garie monologi par kovidpandēmijas radītajām blaknēm attiecībā uz dzīvnieku turēšanu – tie diez ko neiedvesmoja.

Tā vien izskatās, ka Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība” (JV)), kuru Valsts prezidents pilnvarojis vadīt sarunas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem, ir sajutis savu milzīgo varenību, jo JV ir ieguvusi vislielāko mandātu skaitu 14. Saeimā.

Šodien Krievijā diktatora, kara noziedznieka Vladimira Putina 70 gadu jubileja. Atšķirībā no Staļina 70 gadu jubilejas 1949. gadā un Brežņeva 70 gadu jubilejas 1976. gadā, kuras tika atzīmētas ar valstisku vērienu un ārzemju draugu (citu sociālistisko valstu līderu) klātbūtni, Putina jubileja tiek atzīmēta klusi un neuzkrītoši.

14. Saeimas vēlēšanās varu ir pazaudējusi partija “Konservatīvie”, kas pēdējos četrus gadus kontrolēja satiksmes jomu un kuras satiksmes ministrs bija Tālis Linkaits.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība (NA)) ir diezgan labi strādājis. Ir bijuši mulsuma brīži, kad viņu skarbi kritizēja opozīcija, taču vēlāk lietas noskaidrojās un opozīcija savu sakodienu atlaida, izprotot reālās problēmas, ar kurām jāsaskaras zemkopības nozarei. Lai vai kā, nupat ir redzams pēkšņs mēģinājums nobīdīt zemkopības ministru no amata, lai gan viņa partija 14. Saeimas vēlēšanās ir ieguvusi apmēram to pašu ietekmi, ko iepriekšējās, 13. Saeimas vēlēšanās.

Vakar intervijā LTV “Rīta Panorāmā” premjers Krišjānis Kariņš strikti uzstāja, ka koalīcijā jāņem “Progresīvie”, bet ultimātu uzstādīšanā apvainoja citus: “No Nacionālās apvienības šobrīd drusku uz ultimatīvo virzienu velk, šis nav veids, kā var sadarboties.”

Lai arī Latvija skaidri deklarē savu piederību demokrātisko valstu blokam, laiku pa laikam izskan šaubas par demokrātisko principu sakņojuma dziļumu mūsu sabiedriskajā apziņā. Rodas jautājums par to, cik patiess un visaptverošs ir Latvijas sabiedrības atbalsts demokrātiskajām vērtībām.

“Pašreizējai koalīcijai vairs nav vairākuma Saeimā, un ir vesels mēnesis. Un es gribētu uzsvērt, ka šajā mēnesī nav vairs de facto atbildīga vairākuma Saeimā. Saeimai vajadzētu atturēties no tādiem lēmumiem, kas varētu apgrūtināt mūsu valsti nākotnē,” LSM Latvijas Radio intervijā sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Visnotaļ viedi vārdi, taisnība, un pats par sevi saprotami. It kā.

Valsts prezidents Egils Levits 3. oktobra LSM LTV “Rīta panorāmā” it kā sacīja visu gludi, pareizi un rāmi. Taisnība, ka Latvijas vēlētāji šoreiz ir bijuši daudz aktīvāki gājēji pie urnām nekā iepriekšējā reizē. Prezidents par šoreiz labo aktivitāti pateicās vēlētājiem.

Tagad, kad vēlēšanu maratons beidzies un Bordāna tā sauktā “Konservatīvo” partija ir tikusi vēlētāju izgāzta, bet Zuzāna/Jaunupa “Alkatībai/Par!” (oficiālais nosaukums “Attīstībai/Par!”) tā arī nespēja izlīst caur vēlēšanu adatas aci, laiks izvērtēt šo smago sakāvju cēloņus.

14. Saeimas vēlēšanās ir piedalījušies 59% balsstiesīgo, kas ir vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, kad aktivitāte bija 54,6%. Tas ir pozitīvi, jo tagad Saeima ir kvalitatīvāka un parlamentā ir iekļuvis mazāks skaits nejaušu pasažieru.

Viena no lielākajām uzvarām 2022. gada Saeimas vēlēšanās – „konservatīvo” atstāšana aiz borta. Divi no lielākajiem zaudējumiem – marksistisko „progresīvistu” un prokremliskās politkopas „Stabilitātei!” iekļūšana Saeimā. Tā kā Bordāna politpulciņš vairs netraucēs attīstīties Latvijai, parunāsim par dažiem personāžiem, kuri tomēr iekļuvuši Saeimā.

Ja 14. Saeimas vēlēšanas ar kaut ko ieies vēsturē, tad ar Latvijas politikā līdz šim nepieredzēti dramatisku kāda politiskā spēka balansēšanu uz 5% barjeras robežas. Līdz pat pēdējam brīdim šķita, ka pašiem balansētājiem viss beigsies laimīgi, bet vakar īsi pirms 19.00 situācija tomēr liecināja, ka pietrūkušas burtiski dažas balsis, kuras izšķīra “Attīstībai/Par!” likteni.

Situācija Latvijā ir drūma. Šādos apstākļos jābalso par politiķiem, kas spēj uzņemties atbildību. Par tādiem, kāds savulaik bija Vinstons Čērčils.

„Urnas jūs gaida! Visi pie urnām!” skandē koalīcijas partiju sponsorētie mediji – cerībā, ka vajadzīgie cilvēki nobalsos par vēl vairāk vajadzīgajiem cilvēkiem un viss paliks kā iepriekš. Vēlētāji mulst, mētādamies starp izvēlēm – balsot vai nebalsot. Protams, balsot. Pretējā gadījumā jūsu vietā nobalsos citi.

Rīgā patvērumu atradusī telekompānijas “Doždj” (“TVRain”) redakcija nekādi nevar noslēpt savu aizkaitinājumu par to, ka Baltijas valstis nekādi nevēlas nodalīt “labos”, pret Putina režīmu noskaņotos krievus no “sliktajiem” prokremliskajiem un visus liek vienā maisā.