Tieši pirms Ziemassvētkiem 22. decembra pēcpusdienā Baltic International Bank kuras darbību apturēja FKTK, uz savu klientiem e-pastiem izsūtījusi paziņojumu par iespējām iesniegt pieteikumu par valsts garantētās noguldījumu atlīdzības izmaksu. Šo paziņojumu klienti varēja pamanīt, bet varēja arī nepamanīt. Nekas neliecināja, ka nosūtītājam būtu bijusi interese pārliecināties vai klients informāciju ir saņēmis.
No paziņojuma konteksta secināms: bankas klienti var pieteikties valsts garantētajai noguldījumu atmaksai, bet var arī nepieteikties. Ja pieteiksies, vēl nav zināms vai valsts uz pieteikumu atsauksies un likumā noteikto noguldījumu daļu atmaksās. Bet ja neatmaksās, arī nekas, - kara apstākļos izplūkātajam valsts budžetam noguldījumi bankā labs atspaids.
Latvijas Bankas zemāk norādītais skaidrojums par šo situāciju un klientu izpēti pirms garantētās atlīdzības izmaksas gan rada vairāk jautājumu, nekā sniedz atbildes. Pirmkārt, izmaksājot bankas klientiem garantētos noguldījumus, netiek izmaksāta šo klientu nauda, bet gan nauda no noguldījumu garantiju fonda, kuru veido banku iemaksas. Proti, šī nauda pēc savas dabas nevar būt noziedzīgi iegūta, jo tā nav klientu nauda. Tāpēc, ka tā nav klientu nauda, likums šīs izmaksas sauc par “atlīdzību”, nevis par klienta naudas/noguldījuma izmaksu. Pēc atlīdzības izmaksas klienta nauda paliek bankā pilnā apmērā un gan Latvijas valsts, gan Noguldījumu garantiju fonds var īstenot savas prasījuma tiesības pret šo naudu pilnā apmērā. Otrkārt, Noguldījumu garantiju likums, kurš ir veidots uz Eiropas Savienības tiesību bāzes, īpaši nosaka ātru un vienkāršu garantēto noguldījumu izmaksas procedūru. Noguldījumu garantiju likuma 19. panta trešā daļa nosaka, ka tām personām, kurām ir tiesības ir garantēto atlīdzību, šo atlīdzību izmaksā uz bankas grāmatvedībā esošo datu pamata. Šīm personām nav pat jāiesniedz bankai iesniegums, kā arī nav jāiesniedz nekādi citi prasījumus pamatojošie dokumenti. Proti, likums īpaši uzsver, ka garantētās atlīdzības izmaksas laikā nenotiek nekādas klienta prasījumu tiesiskuma pārbaudes - uzdevums ir izmaksāt noguldījumus iespējami ātri, lai neradītu plašas ekonomiskas un citādas sekas noguldītājiem. Latvijas Bankas īstenotā pieeja varētu tikt vērtēta kā pilnīgi pretēja likumā prasītajai. Tas rada jautājumu, kāpēc Latvijas Banka šādi rīkojas un vai šai rīcībai nav vēl kādi citi publiski neredzami iemesli?
Jau minētajā vēstulē klientiem gan nav teikts, ka valsts garantētā noguldījumu daļa tiks izmaksāta, bet gan tikai pausts atgādinājums par iespējām iesniegt pieteikumu valsts garantētās noguldījumu atlīdzības atmaksai: “Ievērojot likumā noteiktās prasības Baltic International Bank SE ir nodrošinājusi pieteikumu pieņemšanu valsts garantētās noguldījumu atlīdzības izmaksai. Lai pieteiktu Jūsu noguldījuma garantētās atlīdzības izmaksu, lūdzam aizpildīt pievienoto pieteikuma formu par valsts garantētās noguldījumu atlīdzības izmaksu. Vēršam uzmanību, ka Jūs varat saņemt valsts garantēto noguldījumu atlīdzību tikai uz Jums piederošu kontu (IBAN) kas atvērts SEPA zonas bankā”.
Lai noskaidrotu vai bankas klientiem ir cerība atgūt bankā iesaldētos noguldījumus un cik lielā apmērā Neatkarīgā vērsās ar jautājumiem Latvijas Bankā. Jāatgādina, ka
ar 1. janvāri līdzšinējais komercbanku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir integrēta Latvijas Bankā. Praktiskā ziņā nekas būtiski nav mainījies, jo bankas turpina uzraudzīt tie paši bijušie FKTK darbinieki, tikai tagad zem Latvijas Bankas izkārtnes.
Uz jautājumu, kas notiks ar BIB noguldītāju naudu, Latvijas Bankas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Dace Jansone skaidroja: “96% no visiem Baltic International Bank SE noguldītājiem, kuru atlikums ir lielāks par 0, saņems garantēto atlīdzību. No tiem 77% - pilnā apmērā. 70 Latvijā reģistrētās juridiskās personas nesaņems savus noguldījumus pilnā apmērā garantētās atlīdzības veidā, jo to noguldījumu apmērs bankā pārsniedz 100 000 eiro, savukārt 29 Latvijā reģistrētās juridiskām personām garantētā atlīdzība nepienākas vispār saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumā noteikto”.
Amatpersona precizēja, ka Latvijas Bankas turpmākā rīcība ir “atkarīga no Baltic International Bank SE darbības tālākajiem scenārijiem. Tie ir atkarīgi gan no bankas un tās akcionāru tālākajām darbībām, gan arī no Eiropas Centrālās bankas lēmuma. Finanšu un kapitāla tirgus komisija Eiropas Centrālajai bankai ir iesniegusi priekšlikumu par Baltic International Bank SE licences anulēšanu. Ja Eiropas Centrālā banka pieņems lēmumu par kredītiestādes licences anulēšanu tad atbilstoši likumam Latvijas Banka iesniegs tiesā pieteikumu par kredītiestādes likvidāciju un likvidatora iecelšanu, kreditori būs tiesīgi pieteikt savus prasījumus likvidācijas procesa ietvaros.”
Neatkarīgā arī vaicāja: kāpēc garantēto atlīdzību izmaksa klientiem nenotiek septiņu darba dienu laikā; kurš pieņēma lēmumu par izmaksu aizturēšanu un uz kāda pamata un vai klientu pārbaudi veiks visiem klientiem; kurš lēma par kritērijiem un radīja kritērijus pārbaudāmajiem klientiem; kāpēc padziļināti pārbaudīs visus tos klientus, kuriem jāizmaksā virs 15 000 eiro; kāpēc tieši šāda summa?
Atbildot uz minētajiem jautājumiem Latvijas Bankas pārstāve skaidroja, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas likums paredzot pienākumu bankām nodrošināt klientu izpēti: “Viens no klientu izpētes mērķiem ir identificēt aizdomīgus darījumus un par tiem ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam. Līdz ar to, ja šajā situācijā Baltic International Bank SE nav nodrošinājusi tai likumā noteikto pienākumu veikt klientu izpēti, pastāv risks, ka var tikt izmaksāti līdzekļi, kuri pamatojoties uz ziņojumu Finanšu izlūkošanas dienestam būtu jāiesaldē vai arī līdzekļi var tikt izmaksāti sankcionētās personas kontrolē esošam uzņēmumam, ko iespējams konstatēt klientu izpētes rezultātā. Vienlaikus jāievēro arī Noguldījumu garantiju likuma 23. pantā noteiktie gadījumi, kad garantētā atlīdzība netiek izmaksāta, kā arī 27. panta pirmajā daļā noteiktajiem gadījumiem, kad garantētās atlīdzības izmaksu vai daļēju tās izmaksu noguldītājam var apturēt. Lai nodrošinātu riskos balstītu pieeju un sasniegtu Noguldījumu garantiju fonda mērķi, Latvijas Banka šajā situācijā ir aicinājusi Baltic International Bank SE atlikt garantēto atlīdzību izmaksu tikai tiem klientiem, kuriem piemīt paaugstināts NILLTPF un/vai sankciju risks (ņemot vērā klientam un to darījumiem piemītošo risku un līdzekļu apmēru) un kuriem banka nav veikusi padziļināto izpēti. Visām bankām ir jāievēro finanšu noziegumu novēršanas prasības, tajā skaitā izveidojot riska līmenim atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu. Latvijas Banka pārliecinās, kā banka ir nodrošinājusi šo prasību izpildi, ieskaitot klientu izpētes, brīdinājumu apstrādes u.c. Pirms garantēto atlīdzību izmaksu veikšanas tiek pārbaudīts, vai nodrošināta arī starptautisko sankciju ieviešana. Klientiem jāņem vērā, ka Latvijas Banka dara visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk izmaksātu garantēto atlīdzību. Atsevišķos gadījumos tas var aizņemt ilgāku laiku, bet tikai tik ilgu, kas objektīvi vajadzīgs, lai veiktu nepieciešamās darbības un ievērotu NILLTPF novēršanas likumā noteiktās prasības.”
FKTK pagājušā gada 12. decembrī pieņēma lēmumu par Baltic International Bank SE darbības apturēšanu.
FKTK savu lēmumu pamatoja ar to, ka banka ilgstoši nevarot nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilstot bankas iespējām un neesot īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošinot pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai esot nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.
Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa. Plašāk par šo tēmu lasiet šeit. Te arī skaidrots, kas klientiem darāms, lai saņemtu savus noguldījumus.
