Latvijā dzīvojošais Krievijas "kartupeļu oligarhs" aicinājis ierobežot importu no Latvijas

Baltkrievu miljonāra Gvardeiceva uzņēmums aicinājis Krievijas Lauksaimniecības ministriju paaugstināt ievedmuitas nodevu kartupeļiem no nedraudzīgām valstīm © Neatkarīgā

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) portāla “Delfi” raidījumā “Kāpēc” ir paudis: “Esmu lūdzis drošības iestāžu informāciju par šiem konkrētajiem pilsoņiem, jo viņi mūsu radarā – Ārlietu ministrijas radarā un Eiropas Savienības sankciju radarā – nebija.” Plašsaziņas līdzekļos ir izskanējusi informācija, ka Latvijā aktīvu uzņēmējdarbību turpina divi ar Kremli saistīti Krievijas oligarhi Iskanders Mahmudovs un Andrejs Bokarevs, kuri minēti arī kā Krievijas Aizsardzības ministrijas piegādātāji.

Tomēr izskatās, ka šie divi nav ne vienīgie, ne pēdējie, kas var nonākt Ārlietu ministrijas un Eiropas Savienības radarā. Ir vēl arī citi personāži.

Piemēram, Baltkrievijas pilsonim Sergejam Gvardeicevam ir uzturēšanās atļauja Latvijā un arī Maltas pilsonība. Latvijā viņš ir līdzīpašnieks diviem uzņēmumiem - SIA “Juku īpašums” un “Jurmala Estate”. Viņam pieder arī virkne lielu nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā.

Šis bizness gan ir nieks salīdzinājumā ar viņa vērienīgo uzņēmējdarbību Krievijā. Kā vēsta Baltkrievijas opozīcijas portāli “Hartija 97%” un “reform.by”, laulības šķiršanas procesa ietvaros tikuši iesaldēti Gvardeiceva aktīvi. Larnakas (Kipra) apgabaltiesa izdeva rīkojumu, ar kuru noteikti ierobežojumi holdingkompānijai “Firestrong”, kurai cita starpā pieder līdzdalība uzņēmumā “Itransition”. Ierobežojumi tika noteikti, lai nodrošinātu Gvardeiceva sievas Marijas prasību par laulības šķiršanu, ko viņa iesniedza šī gada jūlijā. Vēlāk “Firestrong” ar tiesu starpniecību ieguva atļauju veikt vairākas operācijas aptuveni 13 miljonu eiro apmērā, savukārt Marija Gvardeiceva ir centusies šo lēmumu apstrīdēt. Kipras holdinga vērtība tiek lēsta 166,4 miljoni eiro. Gvardeiceva baidās, ka laulības šķiršanas procesa laikā vīrs var izņemt daļu no aktīviem.

Krievijas Federācijā Gvardeicevam ir ļoti plašas biznesa intereses. Rakstus lasiet šeit un šeit un šeit.

Viņam pieder 75% no Krievijas uzņēmumu grupas, kas nodarbojas ar kartupeļu un kukurūzas audzēšanu un kartupeļu pārslu ražošanu - “Maxim Gorky Plus LLC”. Šī nav kāda mazā rūpnīca - tā pārstrādā 70% no kopējā kartupeļu pārslu apjoma Krievijā. Kartupeļu pārslas ir čipsu, pārtikas pusfabrikātu un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu izejviela. Uzņēmums ir saņēmis ievērojamas summas no valstij piederošās bankas “VTB” (iekļauta sankciju sarakstā par agresiju pret Ukrainu). Valsts atbalsta ietvaros Gvardeiceva uzņēmumam ir piešķirta kredītlīnija 12,5 miljonu eiro apmērā. Agresorvalsts īpašā interese par šo nozari nav nejauša. Tieši kartupeļi un produkti, kas tiek gatavoti no tiem, ir Krievijas armijas uztura pamats.

Zīmīgi, ka Sergeja Gvardeiceva kontrolētais uzņēmums “Maxim Gorky Plus LLC” ir nosūtījis vēstuli Krievijas Federācijas Lauksaimniecības ministrijai, kurā lūdz ierobežot produktu importu no nedraudzīgām valstīm, raksta interneta vietne “agropraktika.com”. Pēc kara sākuma Ukrainā Krievija ir pievienojusi Latviju nedraudzīgo valstu sarakstam. Tādējādi Gvardeiceva uzņēmums ir centies atbrīvoties no Eiropas Savienības un Latvijas konkurentiem. Krievijā Gvardeicevam pieder arī cits bizness, no kura Krievija saņem nodokļus un var lietot šo naudu savu agresīvo plānu realizācijai. No 2018. līdz 2021. gadam Gvardeiceva uzņēmumi Krievijas Federācijas valsts budžetā ieskaitījuši 11,5 miljonus eiro.

“Neatkarīgā” sazinājās ar Gvardeicevu un uzdeva virkni jautājumu. Viņš sacīja, ka neesot lasījis Baltkrievijas mediju rakstus par sevi. Uz jautājumu, kā tas nākas, ka viņa uzņēmums lūdzis ierobežot nedraudzīgo valstu importu, paaugstinot ievedmuitas nodevas, Gvardeicevs pauda, ka “katrai valstij ir savas intereses un valstis mēdz aizsargāt savu tirgu”.

“Neatkarīgā” arī vaicāja Valsts drošības dienestam, vai Latvijā dzīvojošais Krievijas kartupeļu oligarhs ir nonācis VDD redzeslokā. VDD atbildēja tā: “Varam norādīt, ka Valsts drošības dienests ir informēts par šo gadījumu. Patlaban no plašākiem komentāriem atturamies.”

Komentāri

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais