Vispirms jāapsveic ikviens Latvijas patriots ar šo jauko ziņu – okupācijas piemineklis beidzot ir aizvākts. Kā rakstīja Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule – svešķermenis no Latvijas dzīvās miesas ir izņemts.
Pagājušā gada beigās bijušajam Rīgas mēram, Eiropas Parlamenta deputātam Nilam Ušakovam (“Saskaņa”) tika uzrādīta apsūdzība par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu. Šajā pirmdienā Ušakovs ieradās tiesas zālē un savu vainu viņam celtajā apsūdzībā neatzina. Tiesa uzklausīja lieciniekus, un tiesas sēdes turpināsies vairākas dienas šonedēļ.
Krievijas TV kanāla “Doždj” vadošās moderatores Jekaterinas Kotrikadzes dedzība, aizstāvot okupācijas pieminekli un tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, raisījusi plašas diskusijas par Krievijas žurnālistu masveida pārcelšanās uz Latviju politisko lietderību un potenciālajām sekām.
Latvijas Republikas Augstākā Padome 1991. gada 21. augustā pieņēma "Latvijas Republikas Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu", kas atjaunoja Latvijas Republikas 1920. gada Satversmes pilnu darbību.
2022. gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Priešvēlēšanu labumsolīšanas gaismā valdību veidojošās partijas otrdien panākušas politisku vienošanos par pilnīgu atteikšanos no obligātā iepirkuma komponentes (OIK). Un vēl piedevām esot vienošanās par atbalstu energokrīzē cietušiem uzņēmumiem, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro, un to valdība detalizēti varētu skatīt augusta beigās.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (“Konservatīvie” (K)) ir pavēstījis, ka Tieslietu ministrija strādā pie Divvalodības ierobežošanas likumprojekta, kas ierobežotu krievu valodas lietošanu darbavietās un publiskās vietās.
“Saņemot jaunos apkures rēķinus, maksājot par visu daudz dārgāk, mēģinot savilkt galus, atceramies, vainīga nav valdība, Eiropa vai “onkulis Sems”! Vainīgs ir Kremlis un Krievija, kas uzsāka neizprovocētu, milzīgu karu pret Ukrainu, lai iznīcinātu to kā valsti un ukraiņus kā nāciju,” mikroblogošanas vietnē “Twitter” norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.
Pagājušajā nedēļā Rīgas Jaunā teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis noskatījās telekanāla “Doždj” žurnālistes Jekaterinas Kotrikadzes interviju ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi un ierakstīja sociālajā vietnē “Facebook” komentāru: “Tā vairs nav žurnālistika, bet brutāla politiska manipulācija, kas pilnīgi noteikti ir pret Latvijas interesēm. Es pat nerunāju par elementāru pieklājību pret valsti, kura devusi viņiem patvērumu. Šis jau ir ļoti bīstami. Izskatās, ka viņu mērķis ir graut mūsu valsti no iekšpuses. Iespējams, viņi to dara neapzināti un tas ir tas pats vecais krievu šovinisms. Bet rezultātu tas nemaina. Ļoti rekomendēju Latvijas drošības iestādēm anulēt visas atļaujas viņiem te strādāt un uzturēties. Un jo ātrāk, jo labāk.”
Lielā slepenībā aiz slēgtām durvīm Ministru kabinets 9. augustā sprieda par četriem scenārijiem, kādos turpmāk varētu notikt “Latvijas dzelzceļa” darbība. Par kādu īpašu attīstību laikam nav runas. Ja nu vienīgi šodien no amata atkāpjas Putins, Krievijas karaspēks iziet no Ukrainas un Krimas, iestājas visaptverošs miers un bučošanās. Pie šāda scenārija “Latvijas dzelzceļam” būtu izredzes, lai gan arī pat tad būtu jāiespringst – jo konkurence ar Lietuvu kravu piesaistē būtu jāiztur. Šāds scenārijs vismaz pašlaik ir nereāls.
““Amnesty International” ir globāla kustība, kurā ir vairāk nekā 10 miljoni cilvēku, kuri netaisnību uztver personīgi. Mēs aģitējam par pasauli, kurā cilvēktiesības bauda visi.
Mūs finansē dalībnieki un tādi cilvēki kā jūs. Mēs esam neatkarīgi no jebkādas politiskās ideoloģijas, ekonomiskām interesēm vai reliģijas. Neviena valdība nav ārpus kontroles. Neviena situācija nav ārpus cerības.
Ja reitingi būtu sakrituši ar rezultātiem, tad Donalds Tramps savulaik nebūtu kļuvis par ASV prezidentu un arī nekāda Lielbritānijas breksita nebūtu. Skaidrs, ka absolūti ticēt reitingiem nevar. Taču tendences tie rāda. Un arī pa smadzenēm elektorātam tie sit. Un nākamo vēlēšanu rezultātus dažkārt ietekmē. Tā kā uz 13. vēlēšanu starta līnijas ir nostājušies 19 saraksti, kas ir pārāk daudz, plašsaziņas līdzekļi vadīsies pēc reitingiem un aicinās uz diskusijām tos politiķus, kurus ir vērts ņemt vērā, bet politiķi ar švakiem reitingiem paliks aiz borta.
Par pašu “Amnesty International” varētu arī nerunāt. Tā, vismaz mūsu pusē, ir labi zināma kreisi orientēta, jādomā, Kremļa bagātīgi piebarota organizācija, kura nekādu uzticību nevieš, par spīti tās skanīgajam nosaukumam un kādreizējiem nopelniem.
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Šobrīd nopietni analizēt jaunākos SKDS partiju reitingus nav īpašas jēgas. Līdz Saeimas vēlēšanām 1. oktobrī vēl pietiekami daudz ūdens aiztecēs un daudzi malkas steri tiks saskaldīti. Tomēr šie reitingi parāda, ka 14. Saeima, visticamāk, būs vēl sadrumstalotāka nekā pašreizējā.
Jebkuras valsts attīstības pamatā ir iedzīvotāju labvēlīga attieksme pret saviem politiskajiem līderiem, iekārtu un valsts pārvaldes sistēmu. Ja starp tautu un varu ir tāds kā nerakstīts līgums, ka vara dara visu, lai tautai dzīve labāka, tad valsts sekmīgāk virzās uz drošību un turību. Jo tad arī iedzīvotāji nemeklē konfliktu un mierīgi strādā savam un vispārējam labumam. Jo saprātīgāk darbojas valsts vara, jo arī cilvēki vairāk ievēro likumus, labprātāk maksā nodokļus.
Aptaujas liecina, ka politiskā partija “Progresīvie”, visticamāk, iekļūs Saeimā. Ja tā, tad nebūtu slikti, ja starp ievēlētajiem deputātiem būtu šī saraksta kandidāts Vidzemes vēlēšanu apgabalā – Kristaps Melnis.
Daudzi būs dzirdējuši frāzi “Virs visas Spānijas skaidras debesis”, kas 1936. gada 18. jūlijā izskanēja radioviļņos un kalpoja kā signāls ģenerāļa Franko valsts apvērsuma uzsākšanai. Ķīnā līdzīgi tiek uztverts ziņojums “中国军队不会坐视不管”. Desmit zilbes (hieroglifi): “Ķīnas karaspēks nesēdēs dīkā.”
Dramatiski un Balkānu reģionam bīstami notikumi pagājušajā nedēļā izcēlās uz Serbijas un Kosovas robežas, kas izpaudās kā serbu rīkoti protesti un ceļu bloķēšana, aizšķērsojot brauktuvi un būvējot barikādes.
