Ja reitingi būtu sakrituši ar rezultātiem, tad Donalds Tramps savulaik nebūtu kļuvis par ASV prezidentu un arī nekāda Lielbritānijas breksita nebūtu. Skaidrs, ka absolūti ticēt reitingiem nevar. Taču tendences tie rāda. Un arī pa smadzenēm elektorātam tie sit. Un nākamo vēlēšanu rezultātus dažkārt ietekmē. Tā kā uz 13. vēlēšanu starta līnijas ir nostājušies 19 saraksti, kas ir pārāk daudz, plašsaziņas līdzekļi vadīsies pēc reitingiem un aicinās uz diskusijām tos politiķus, kurus ir vērts ņemt vērā, bet politiķi ar švakiem reitingiem paliks aiz borta.
Pašlaik divas vērā ņemamas pētījumu firmas ir publicējušas savus svaigākos politisko partiju reitingus - SKDS un “Factum”. Šo firmu pamatbizness nav apkalpot kādus politiskus spēkus, bet pētīt tirgus procesus, tāpēc diezin vai kāda no šīm riskētu zaudēt savu reputāciju, pārdodot uzskrūvētus reitingus kādiem politiskiem spēkiem. Reitingi ir tādi, kādi ir. Tikai jāņem vērā, ka to veidošanā var būt bijušas dažādas metodes, ir uzdoti mazliet atšķirīgi jautājumi, nav aptaujātas milzīgas ļaužu masas, bet tikai tūkstotis vai nepilni pāris tūkstoši pilsoņu. Reitingi nav prognozes, bet tikai aptaujas, kas rāda tendences. Cilvēki mēdz kautrēties atklāt savas politiskās simpātijas, tāpēc savulaik Joahima Zīgerista partijai reitings bija vispār nekāds, bet vēlēšanās rezultāts bija grandiozs - 16 mandātu 6. Saeimā. Līdzīgi var iznākt arī tagad - daža laba presē nospļaudīta un plašsaziņā ignorēta partija var pārsteigt.
Gan SKDS, gan “Factum” konstatējušas, ka visaugstākais reitings pašlaik ir “Jaunajai Vienotībai”. Tas ir arī kompliments Krišjānim Kariņam (JV), kuru liela daļa respondentu vērtē kā dižu valstsvīru, kurš šo ļaužu acīs kā varonis ar plīvojošu apmetni ir “izvedis tautu cauri kovidsērgai” un “droši stājies pretī izaicinājumiem Krievijas agresijas izraisītajai krīzei”. Lai gan Kariņš acīmredzami valdībai ir tāds kā preses sekretārs un necik tās darbu nevada, liela daļa tautas par viņu ir sajūsmā. SKDS zīmē JV 8,8% reitingu, bet “Factum” pat 21%!
Visnotaļ labs reitings ir arī valdību veidojošajai Nacionālajai apvienībai (NA), “Attīstībai/Par!” (AP) un “Progresīvajiem” (P), kas Rīgas domē jau ir galvaspilsētas valdošajā koalīcijā. Ja spriežam pēc reitingiem, nākamā valdošā koalīcija jau ir zināma. Jautājums tikai, kas tai pievienosies, ja ar JV, NA, AP, P balsu būs par maz? Te liels jautājums ir, vai 5% barjeru pārvarēs “Konservatīvie” (K), vai arī šo barjeru ar labu rezultātu pārvarēs Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Apvienotais saraksts (AS), kurā pulcējas no ZZS atšķēlusies Latvijas Zaļā partija kopā ar Reģionu apvienību un Liepājas partiju.
Lai vai kā, viss velk uz to, ka Latvijas iekšpolitiku turpinās diktēt partijas, kas ir nesaprotamas un neprognozējamas Latvijas vēlētājiem - it kā liberālas, bet tajā pašā laikā konservatīvas. Ar marksistisku un pat ekstrēmi kreisu piešprici, bet pašnosaukumos labējas. Citiem vārdiem izsakoties, “šļura”.
Tas ir tad, kad partijas nodarbojas ar mimikriju un izliekas par tiem, kas viņi nemaz nav, bet vēlētāji notic un balso ar tādu domu, ka viņi ir tie, par ko izliekas.
Tas ir sarežģīti. SKDS reitings “Konservatīvajiem” rāda vien 2,5%, bet “Factum” - 5,9%!
Šī ir liela vēlēšanu intriga. Vai tiešām elektorāts atdos savas balsis K, kas ir apbrīnojami melīga, propagandistiska, populistiska un bezkaunīga partija, kuras ministri līdz šim to vien ir darījuši kā grāvuši tiesiskuma pamatus, čakarējuši izglītību, mazspējīgi vadījuši satiksmes nozari? Partija, kas izsaukusi uz Latviju ASV sankcijas, lai kaitētu Latvijas ostu konkurētspējai? Partija, kas tukši rosās, vāvuļo, bet nekāds šķidrās gāzes terminālis netiek būvēts. Pēdējā laikā šai partijai ir radusies arī tāda kā kognitīvā disonanse - loģiska neatbilstība partijas pašnosaukumam un pašidentifikācijai tās pieņemtajiem lēmumiem un balsojumiem parlamentā. Tā tas ir bijis ar balsojumiem, kas atbalsta LGTB lobiju. “Progresīvajiem” vai AP tas ir dabiski - šie politiskie spēki nav slēpuši, par ko iestājas. Tikmēr “Konservatīvajiem”, kas turklāt pretendē uz ticīgu Latgales katoļu balsīm, tas nepiestāv. Elektorāts ir samulsis, un pašiem K politiķiem būtu jābūt diskomfortā (ja viņi zina, kas ir diskomforts, un spēj to sajust).
Brīnišķīgie valdošo partiju reitingi rāda, ka liela daļa pilsoņu ir visnotaļ apmierināti ar to, kas notiek. Sociālajos tīklos gan atskan īgnums - “nevar būt”, “vai tiešām tautai nepietiek”, “nost ar Kariņu un visu viņa anštalti”!
Var gan būt! Pastāv daudz dažādu informatīvo “burbuļu” gan internetā, gan vietās, kur pulcējas cilvēki. Vienā “burbulī” nereti nezina, kas notiek citā. Varbūt būsiet ievērojuši, ka katru dienu rītā un vakarā LSM un citās televīzijās ir intervijas ar ministriem, kuri neko būtisku nepasaka, taču zīmējas ekrānā ar savām sejām: “Bla, bla, bla.” Piemēram, izglītības un zinātnes ministre vienā mierā stāstīja par to, cik lieliskā “čikiniekā” ir viss, labklājības ministrs atzina, ka būs diezgan nelāgi, tomēr ne ļoti nelāgi, satiksmes ministrs atzina, ka ir bijuši pārkāpumi sabiedriskā transporta jomā, bet vispār viss ir ļoti jauki - tikai būs jāpasubsidē dzelzceļš ar kādiem desmitiem miljonu eiro. Ar cik desmitiem miljonu, to ministrs neatklāja, jo tā ir konfidenciāla informācija. Proti, Latvijas nodokļu maksātājiem nav jāzina, kā ar viņu naudu rīkojas un cik tās iztērē valdība.
Tikmēr, lai ekrānā varētu ielauzties kāds valdībai opozīcijā esošs politiķis, viņa partijai vajadzētu maksāt fantastiskas summas par katru ēterā pavadīto sekundi, bet arī tam būs uzraksts priekšā, ka tā ir apmaksāta reklāma. Valdošās partijas ir ilgi un rūpīgi strādājušas, lai nodrošinātu sev palikšanu pie varas ruļļiem - likvidējušas referendumu ierosināšanas iespēju pašā saknē, piešķīrušas pašas sev budžeta finansējumu, izslēgušas iespēju plaši reklamēties saviem konkurentiem. Vēl jau kaut kādi ar plakātiem aplīmēti autobusi ir, taču par tiem KNAB piestādīs tādus uzrēķinus, ka šīm partijām maz neliksies.
Jābrīnās, ka “Factum” reitingā ZZS un Apvienotajam sarakstam abiem ir 7,7%. Taču tādiem spēkiem kā Aināra Šlesera vai Alda Gobzema saraksti tur nav atradusies vieta. SKDS tomēr rāda Šlesera “Latvija pirmajā vietā” 3,4% un augšupejošu tendenci. Nezin, kā tur būs ar Gobzemu, bet Šlesera partija vēl nav norakstāma - te var nostrādāt tas pats princips, kas savulaik bija ar Zīgeristu - neatklāt aptaujā savas īstās politiskās simpātijas. Var gadīties, ka arī “Latvija pirmajā vietā” var pārvarēt procentu barjeru.
Vispār jau protesta noskaņojums un protesta balsojums būtu daudz spēcīgāks, ja nebūtu atgadījies Krievijas agresīvais iebrukums Ukrainā. 24. februāra rītā Latvijas iedzīvotāji pamodās citā realitātē - vienā mirklī aizmirsās visi kovidlaika pazemojumi, pārdzīvojumi, aukstā augsto amatpersonu arogance. Tauta saliedējās ar varu, un varas augstumos atkal ar jaunu tēmu par ērgļiem uzmetās tādi personāži kā aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) un virkne NA politiķu. Opozīcija, kurai bija daudz ko teikt par varas sliktajiem darbiem, samulsa un pieklusa.
Jo īpaši karš ir samulsinājis Latvijas krievu etniskās grupas (krievvalodīgos) pilsoņus, kuri agrāk lielā skaitā balsoja par “Saskaņu”. Lai gan “Saskaņa” plašsaziņas līdzekļos tiek dēmonizēta un bāzta vienā maisā ar impēriskiem spēkiem, tā ir partija, kas cenšas būt lojāla Latvijas valstij. Tās priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs jau agrā 24. februāra rītā pauda nosodījumu Krievijas agresijai. Šāda pozīcija ir nestabila, daudziem krieviem nesaprotama. Vieni spēj iztēloties, kā tas izskatīsies, ja Krievijas karaspēks bombardēs Ziepniekkalnu un Daugavpili kā krievvalodīgo Harkivu vai Mariupoli, bet citi to neiedomājas.
Tāpēc lielos spārnos ir Latvijas Krievu savienība (LKS), kura ir neslēpta Putina atbalstītāja un vilina krievisko elektorātu pie sevis. LKS pārstāve eiroparlamentā Tatjana Ždanoka būtībā ir Krievijas Federācijas pārstāve eiroparlamentā. Tie Latvijas krievi, kas ir pilsoņi, bet dzīvo ar visu savu galvu Krievijas propagandas televizorā, balsos par LKS, un, kas zina, arī LKS var pārvarēt 5% barjeru. Latvija ir tiesiska valsts, tāpēc pagaidām nav atradusi juridisku ieganstu LKS likvidācijai. Var iznākt tā, ka vēl arī LKS var iespraukties 13. Saeimā un daudz ko tur sasmirdēt.
