14 dienu kumulatīvais bubulis: kā to uzpūst vai noslāpēt?

Dzīve Latvijā jau kopš pagājušā gada ir atkarīga no epidemiologu ik dienas paziņotā skaitļa – 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītāja uz 100 000 iedzīvotāju. Vasarā no šī skaitļa bija atkarīgas ceļošanas iespējas. Šobrīd – iespēja doties uz veikalu, uz skolu, uz darbu. Arī vadības izstrādātais luksofora princips ir veidots tieši uz šī skaitļa bāzes, proti, kamēr šis skaitlis nebūs samazinājies līdz 200, ierobežojumu atvieglojumus neredzēt.

Iepriekšējā vasarā, kad 14 dienu Covid-19 gadījumu kumulatīvais rādītājs tika izmantots, lai noteiktu, kuras valstis no epidemioloģiskā viedokļa ir ceļošanai drošas, šis rādītājs Latvijā bija viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un atsevišķas nedēļas augustā pat pats zemākais - 3,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Šobrīd tas izklausās neticami, jo vakar šis rādītājs pārsniedza 400.

Valdības luksofora princips

Ministru kabinets februāra sākumā atbalstīja Veselības ministrijas izstrādāto plānu Covid-19 drošības pasākumu mazināšanai pēc tā dēvētā luksofora principa. Tas paredz, pirmā iespēja lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būs tikai tad, kad 14 dienās tiktu reģistrēti kopā ne vairāk kā 200 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Valdības izstrādātais “Luksofora princips” sastāv no četrām riska pakāpēm:

*tumši sarkanās gaismas” - 14 dienās reģistrēti vairāk nekā 200 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju;

*“sarkanās gaismas” - 14 dienās reģistrēti ne vairāk kā 200 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju;

*“dzeltenās gaismas” - 14 dienās reģistrēti ne vairāk kā 100 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju;

“zaļās gaismas” - 14 dienās reģistrēti ne vairāk kā 20 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Šobrīd esam tumši sarkanajā luksofora gaismā, kas nozīmē, nekādi ierobežojumu mazināšanas pasākumi nav paredzēti.

Kumulatīvs nav vidējs

Saslimstības rādītāju var rēķināt dažādi, piemēram, kā vidējo rādītāju dienā, nedēļā, mēnesī vai kādā citā laika nogrieznī. Tādā gadījumā tiek saskatīti katras dienas rādītāji un izdalīti ar dienu skaitu. Ja rēķinātu šādi, tad 14 dienu vidējais rādītājs Latvijā vakar bija 573. Pārrēķinot uz 100 000 iedzīvotāju - 30. Vidējā rādītāja aprēķināšanas vietā, Latvijā, tāpat kā citās Pasaules veselības organizācijas (PVO) dalībvalstīs, Covid-19 saslimstība tiek izteikta kā 14 dienu kumulatīvais rādītājs, jo tas “parādot tendenci”. Kumulatīvo rādītāju aprēķina, saskaitot kopā pēdējās 14 dienās apstiprināto gadījumu skaitu. Piemēram, vakardienas 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs Latvijā bija 8016. Pārrēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem - 420, kas ir divas reizes augstāks nekā sarkanā zona, kas ļautu samazināt ierobežojumus. Lai sasniegtu valdības noteikto robežšķirtni 200 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijā 14 dienās kopā nedrīkst būs vairāk kā 3815 gadījumi. Aizvadītajās dienās tādi bija 8016 gadījumi. Tātad daudz par daudz, lai, pēc valdības domām, mazinātu ierobežojumus.

Taču pat tādā gadījumā, ja nākamajās trīs dienās Latvijā netiktu konstatēts neviens jauns pozitīvs Covid-19 gadījums, kumulatīvais rādītājs joprojām būtu valdības izstrādātajā spilgti sarkanajā luksofora zonā.

Vienīgi tad, ja veselu nedēļu nebūtu reģistrēts neviens jauns Covid-19 gadījums - kumulatīvais 14 dienu Covid-19 rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju beidzot būtu pametis spilgti sarkano zonu. Tā kā pandēmijas laikā ir neiespējami, ka visi testi būtu negatīvi, tad izskatās, ka Latvija vēl diezgan ilgi varētu dzīvot spilgti sarkanajā zonā.

Tieši šī iemesla dēļ epidemiologi prognozē, ka pat maijā Latvija joprojām būs spilgti sarkanajā zonā, ja netiks pieņemti vēl stingrāki nosacījumi. Un tikai tajā gadījumā, ja tiktu ieviesti vēl stingrāki pasākumi, piemēram, lokdauns, divu nedēļu kumulatīvo saslimstību ar Covid-19 līdz 1. maijam varētu samazināt līdz 60 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

Jo vairāk testu, jo lielāks inficēto skaits

Pandēmijas apstākļos inficēto skaits absolūtos skaitļos (nevis procentos) ir atkarīgs no veikto testu skaita - jo vairāk testu, jo vairāk būs saslimušo. Šī sakarība nedarbojas vienīgi situācijā, ja vispār nav neviena inficētā. Tad var notestēt lai vai cik daudz iedzīvotāju - vienu, simtu, tūkstoti, miljonu vai pat visus Latvijas iedzīvotājus - 1 907 675, rezultāts būs vienāds, proti, nulle. Ja valstī plosās infekcija, kā tas ir šobrīd ar Covid-19, tad testu skaitam ir nozīme. Piemēram, ja vakar būtu veikti nevis 17 483 testi, bet gan uz pusi mazāk testu, tad, zinot, ka pozitīvo testu īpatsvars ir 3,6%, var pieņemt, ka Latvijā būtu konstatēti 319 gadījumi, nevis 638 gadījumi. Ja visas aizvadītās 14 dienas testu skaits būtu bijis uz pusi mazāks, tad, matemātiski rēķinot, arī reģistrēto inficēto skaits un attiecīgi kumulatīvais 14 dienu rādītājs būtu uz pusi mazāks - 210 gadījumi. Protams, šie ir tikai matemātiski aprēķini, jo dzīvē situācija var būt savādāka, proti, testējot tikai augstākā riska grupas, gadījumu skaits būtu lielāks - un otrādi, testējot tikai zemākā riska grupas, kur Covid-19 ir maza iespēja izplatīties - zemāks Covid-19 inficētos skaits.

Vasaras vidū, kad Latvija lepojās ar zemu saslimstības rādītāju - divu nedēļu laikā no 3. augusta līdz 16. augustam Latvijā tika reģistrēti 79 Covid-19 gadījumi, veicot 24 326 testus, tātad pozitīvi testi ir bijuši vidēji 0,3% gadījumos. Ja šajās divās augusta nedēļās būtu veikti sešas reizes vairāk testu, tas ir, aptuveni tik, cik šobrīd, tad 14 dienu laikā, matemātiski rēķinot, būtu reģistrēti 454 gadījumi jeb 23 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pēc valdības luksofora principa - Latvija būtu dzeltenajā zonā. Matemātiski izrēķinot, cik Latvijā 14 dienu laikā būtu Covid-19 jauno gadījumu, ja šobrīd tiktu veikts tikpat maz testu kā vasarā (24 326 testi 2 nedēļās), pieņemot, ka pozitīvi ir 5% testu (vidējais divu nedēļu rādītājs), tie būtu 1216 gadījumi jeb 64 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Un esam tajā pašā dzeltenajā luksofora zonā!

Nenoliedzami, infekcijas mazināšanai ir svarīgs testu daudzums, jo no tiem ir atkarīga spēja identificēt infekcijas perēkļus un ātrāk rīkoties. Taču, vai 14 dienu kumulatīvais rādījumu skaits, neņemot vērā citus rādītājus, ir tiešām vienīgais, kas liecina par infekcijas pieaugumu vai samazinājumu? Pērn rudenī Veselības ministrija skaidroja, ka par situācijas stabilizēšanos liecinātu fakts, ka stacionēto pacientu skaits būtu mazāks par pacientu skaitu, ko izraksta no stacionāra, saslimšanas gadījumu skaits ar nezināmu inficēšanās izcelsmi nevar pārsniegt 30%, pozitīvo testu īpatsvars nevar pārsniegt 4%, bet vidējam dienā testēto personu skaitam jābūt ne mazākam kā 4000. Eiropas Savienībā pozitīvo testu īpatsvars tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu. Latvijā vakar pozitīvo gadījumu īpatsvars bija 3,6 procenti, tika veikti 17 483 testi. Divu nedēļu laikā stacionēti 706 pacienti (629 ar vidēji smagu slimības gaitu, 77 ar smagu slimības gaitu). Vakar stacionārā ievietots 61 pacients, 65 izrakstīti, liecina SPKC dati.