Austrālijas sikspārņos ir atrasts jauns patogēns, ko dēvē par “Salt Gully” vīrusu - tas cirkulē sikspārņu vidū vismaz 10 gadus, un pagaidām nav pierādījumu par tā pārnešanu uz cilvēkiem, raksta “The Telegraph”.
Rakstā norādīts, ka “Salt Gully” vīruss ir radinieks diviem vīrusiem, “Nipah” un “Hendra”, kurus Pasaules veselības organizācija (PVO) uzskata par "prioritāriem patogēniem".
“Nipah” vīruss pirmo reizi tika atklāts Malaizijā 1999. gadā, kad tur izcēlās epidēmija. No turienes vīruss izplatījās vēl četrās valstīs, izraisot uzliesmojumus ar mirstības līmeni līdz pat 71% - epidēmija iedvesmoja Holivudu radīt grāvēju "Contagion".
Savukārt “Hendra” vīruss ir retāk sastopams - tas pirmo reizi tika identificēts 1994. gadā, un kopš tā laika ir reģistrēti tikai septiņi gadījumi. Tas tiek pārnests no sikspārņiem uz zirgiem un cilvēkiem, izraisot novājinošas slimības, kas zirgiem var izraisīt putas no mutes un galvassāpes, bet cilvēkiem - smadzeņu iekaisumu, krampjus un komu.
Pagaidām nav norāžu, ka “Salt Gully” vīruss varētu inficēt cilvēkus.
Austrālijas nacionālās zinātnes aģentūras pētnieki saka, ka, lai gan nav iespējams paredzēt turpmākus uzliesmojumus, "nav pamata sabiedrības trauksmei".
Zinātnieki salīdzināja “Salt Gully” vīrusu ar “Hendra” un “Nipah” vīrusiem un atklāja, ka tajā nav tādu pašu šūnu receptoru jeb "atslēgas un slēdzenes", ko vīrusi izmanto, lai iekļūtu cilvēka vai dzīvnieku šūnās.
Aģentūra piebilda, ka tas nemaina sikspārņu radīto veselības risku.
““Salt Gully” ir vēl viens piemērs tam, ka sikspārņi ir daudzu, daudzu nezināmu vīrusu rezervuārs," laikrakstam “The Telegraph” pastāstīja profesore Linfa Vanga, lektore jauno infekcijas slimību programmā Medicīnas skolā Singapūrā.
Sikspārņiem jau sen ir slikta reputācija ar to, ka tie nes sev līdzi daudzus patogēnus, taču zinātnieki apgalvo, ka tas ir tāpēc, ka viņu imūnsistēma ir ārkārtīgi izturīga.
"Tas nozīmē, ka tie var pastāvēt līdzās dažādiem patogēniem - un varētu būt atslēga cīņā pret cilvēku iekaisuma slimībām," norāda laikraksts.
"Salt Gully" vīruss tika atklāts sikspārņu paraugos, kas datēti ar 2011. gadu. Paraugi tika savākti netālu no Kvīnslendas Austrālijā. Starp citu, tieši šajā reģionā "Hendra" vīruss pārgāja uz cilvēkiem - slimība ir nosaukta priekšpilsētas vārdā, kur tā pirmo reizi parādījās.