Latvijas iedzīvotāju vidū iesakņojies paradums lielā daudzumā lietot Krievijas televīzijas kanālus vēl nenozīmē, ka tālab viņi atteiktos no Latvijas TV piedāvājuma. Tomēr proporcijai par labu pašmāju saturam vajadzētu būt lielākai. Īpaša problēma ir teju pilnīgs intereses trūkums par nopietnu sabiedriski politisko tematiku jaunatnes vidū, un tas primāri būtu jārisina valsts medijiem.
“Latvijas sabiedriskie mediji (LTV, LR, lsm.lv) sniedz augstvērtīgāko saturu sabiedrībai, ir labākie mediji Latvijā,” tā secināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pasūtinātajā “Pētījumā par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumiem un sabiedrības vajadzībām”. Taču no šī augstprātīgā ekspertu apgalvojuma nebūt neizriet, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir tādās pašās domās un katru dienu lieto “labākos medijus Latvijā”. Neatkarīgās pasūtītais ikgadējais SKDS pētījums “Uzticēšanās institūcijām, politiķu darbības vērtējums un izmantotie informācijas avoti” uzrāda citu ainu. Latvijas televīzijām un jo īpaši valsts televīzijai LTV nākas konkurēt gan savā starpā, gan ar Krievijas televīzijas kanāliem.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka “Paradums skatīties Krievijas TV - stabils kā Kremlis”. Ja pie regulāras skatīšanās pieskaita gan “katru dienu”, gan arī “reizi vai pāris reizes nedēļā”, tad Krievijas TV patērē 55% latviešu un 75% krievu. Šie skatīšanās paradumi jāsalīdzina ar pašmāju produkcijas lietojumu. Attiecīgi - valsts televīziju LTV regulāri lieto 76,5% latviešu auditorijas (tātad vairāk nekā Krievijas kanālus) un tikai 46,5% krievu auditorijas, kas ir ievērojami mazāk par Krievijas kanāliem.
Zīmīgi, ka citus Latvijas telekanālus, kas, pēc NEPLP pētījuma, nav “labākie mediji Latvijā”, iedzīvotāji skatās biežāk, turklāt abās auditorijās. 79,9% latviešu un 70% krievu.
Raugoties televīziju lietojumu no publikas vecuma viedokļa, abām auditorijām raksturīgi, ka, jo jaunāki cilvēki, jo mazāk viņi skatās televīziju, un tas attiecas gan uz Krievijas kanāliem, gan Latvijas telekompānijām.
Šī problēma apskatīta arī NEPLP pērnruden publiskotajā pētījumā, kas tapis sadarbībā ar kompāniju “Latvijas fakti”. Aptaujāto ekspertu ieteikums bija šāds:
“Jāmeklē jauni risinājumi, jaunas platformas, veidi, kā uzrunāt un noturēt bērnus pēc 9-10 gadu vecuma un jauniešus, kuri bieži vien nelieto sabiedrisko radio un TV.” Datu un pētījumu par jauniešu izvēlēm pietrūkst.
Kā viens no iespējamajiem iemesliem zemākai valsts mediju popularitātei jauniešu vidē minēts tas, ka saturu taisa salīdzinoši veci cilvēki, tāpēc galarezultātā saturs ir pamācošs, nevis jauniešiem noderīgs.
Attiecībā uz tematiem - jaunāka gadagājuma respondentus vairāk interesējot izklaide, izglītības saturs, profesionālais sports, bet mazāk pieprasīta ir politika, analītika, latviskā dzīvesziņa un reliģija. Pētījumā gan mierinoši uzsvērts, ka sabiedrisko mediju lietotāju sastopamība nevienā vecumu grupā nav mazāka par 70%. Taču tas ir viens viltīgs apgalvojums, jo arī radio “Pieci.lv” skaitās sabiedriskais medijs, kaut gan pēc saražotā satura tas atbilst parastam komercradio, kas raida parastu popmūziku. Starp citu, savulaik tas izveidots kā politisks biznesa projekts no komercsektora izmestu dīdžeju nodarbināšanai.
Izvērtējot dažādus valsts uzturētos medijus, NEPLP pētījumā laipnāki vārdi veltīti Latvijas Radio, kritiskāki - televīzijai:
“Latvijas televīzijas piedāvājums ir mazāk harmonisks, ir būtiski trūkumi. LTV trūkst labo padomu raidījuma, kas līdzētu rast ātrus risinājumus dzīves kvalitātes uzlabošanā (..), LTV trūkst veselīga dzīvesveida satura.”
Pētījuma gaitā Latvijas Televīzijas nelietotājiem tika vaicāts, kādēļ viņi neskatās LTV, un visbiežāk izvēlētais variants izrādījās - “Saturs nepiesaista/ neliekas interesants / nepatīk / garlaicīgs”. Šo atbildi izvēlējās 24% respondentu, savukārt 5% izvēlējās atbildi, ka “skatās tikai / gandrīz tikai Krievijas TV kanālus”.
Pētījumā apkopoti mediju ekspertu ieteikumi dažādiem satura uzlabojumiem valsts medijos, un viens no tiem ir gatavot savu saturu krievvalodīgo auditorijai. Tātad sarunāties ar iedzīvotājiem krieviski, cerot, ka publika no Kremļa kanāliem pārslēgsies uz pašmāju kanāliem krievu valodā. Līdz šim gan tāda shēma nav strādājusi, un, kā liecina Neatkarīgās pasūtītais SKDS pētījums - Kremli turpina uzklausīt gan krievu, gan latviešu auditorijās, gan Latvijas nīdēji, gan uzticami patrioti.
Vēl citi ierosinājumi valsts jeb tā dēvēto sabiedrisko mediju popularitātes vairošanai ir operatīvāk reaģēt uz aktualitātēm sabiedrības dienaskārtībā. Meklēt jaunus veidus, platformas, lai piesaistītu to auditoriju, kas neizmanto lineārās apraides medijus. Izskaust ierēdņu raidījumus ar amatpersonu monologiem. Negatavot pasūtījuma sižetus. Stiprināt reģionālo saturu, kā arī veicināt vairāk analītikas. Un, lai šīs un citas pārmaiņas par nodokļu maksātāju naudu uzturētajos medijos ieviestu, būtu lietderīgi “Izstrādāt sabiedrisko mediju attīstības stratēģiju”. Visticamāk, ar šo tieši vajadzētu sākt.
