Latvijā piecām atlikušajām ūdeļu audzētavām šobrīd der pārdomāt nākotnes scenārijus – slēgties ciet, vispirms panākot no valsts vai Eiropas Savienības taisnīgu kompensāciju par biznesa likvidēšanu. Vai gluži otrādi ‒ ieslēgt savā uzņēmējdarbībā nākamo ātrumu, jo pasaulē lielākā ražotājvalsts Dānija, iespējams, pārspīlētas epidemioloģiskās piesardzības dēļ, izkauj visas fermas. 100% ūdeļu.
Tas nozīmē, ka tuvākajos pāris gados tirgus vēl būs nodrošināts ar kvalitatīvām kažokādām, bet pēc tam sekos kritums. Tām valstīm, kurās dzīvnieku tiesību aizstāvji vēl nav panākuši industrijas slēgšanu, tā būtu iespēja attīstīt šo nozari. Arī Latvijā radikālo vegānu spiediens uz nozari ir liels. Ir notikušas gan ielaušanās fermās un krātiņu atvēršana, gan parakstu vākšana nozares aizlieguma panākšanai Saeimā. Daudzi paraksti ir savākti, jo organizācijas “Dzīvnieku brīvība” aktīvisti strādā ar gados jauniem, tātad vieglāk ietekmējamiem cilvēkiem, kas ir atvērti radikālām idejām.
Viņu mērķis ir vegānā dzīvesveida uzspiešana visai sabiedrībai, un cīņa par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu ir tikai viens no posmiem ceļā uz pilnīgu atteikšanos no dzīvnieku izcelsmes produkcijas - vai tas būtu zābaks vai kotlete šķīvī. Cīnīties pret kažokādām ir vienkāršāk, jo tas ir ekskluzīvs, tātad mazākai sabiedrības daļai pieejams produkts. Taču Dānijā kažokādu industrijai ir daudz dziļākas saknes, un valdības lēmums izkaut visas ūdeles komplektā ar ierosinājumu aizliegt ūdeļu audzēšanu valstī līdz 2022. gadam skar nozīmīgu daļu lauku uzņēmēju.
Un tad sekoja vīrusa eksplozija
Globālā Lauksaimniecības informācijas tīkla (GAIN) ziņojumā vēstīts, ka pirmais ūdeļu inficēšanās gadījums Dānijā tika konstatēts jūnija beigās Jitlandes ziemeļos. Tad sekoja vēl viena ferma jūlijā, divas augustā, nākamās divas septembrī. Bet oktobra vidū notika vīrusa eksplozija. Covid-19 klātbūtne konstatēta 58 fermās, bet vēl par 46 fermām bija aizdomas. Vispirms dāņu valdība pieņēma lēmumu izkaut vienu miljonu dzīvnieku kovida inficētajās fermās un pārējās, kas atrodas 8 kilometru rādiusā. Taču drīz vien vīrusā tika konstatēta mutācija, kas ļauj tam pāriet no dzīvnieka atpakaļ uz cilvēku un, iespējams, var apdraudēt cilvēkiem izstrādātu vakcīnu iedarbību.
4. novembrī Dānijas valdība pieņēma lēmumu izkaut simtprocentīgi visas ūdeles ‒ 17 miljonus dzīvnieku 1000 fermās. Tikai vaislai vēlāk atļauts saglabāt 56 000 dzīvnieku.
Izkaušana jau ir finiša taisnē. Tā izraisījusi pamatīgu skandālu, jo apšaubāms ir valdības lēmuma juridiskais pamatojums. Parlaments lēmuma pieņemšanā netika iesaistīts. Par nozari atbildīgais ministrs Mogens Jensens šī iemesla dēļ atkāpies.
26 eiro par ādu
Fermeriem nozares slēgšana ir liels trieciens, jo zvēraudzēšanai te ir senas tradīcijas. 1930. gadā Dānijā izveidotais kažokzvēru audzētāju kooperatīvs “Kopenhagen Fur” šobrīd ir arī pasaulē lielākais kažokādu izsoļu nams. Ikgadējais pārdošanas apjoms ir 19 miljoni Dānijā saražotu ādu plus vēl septiņi miljoni no citām valstīm, tostarp no Latvijas. Lielākais pircējs ir Ķīna. Apgrozījums pārsniedz 1,1 miljardu eiro. Tā ir nozīmīga nozare, un ir skaidrs, kādēļ fermeri ar traktoriem pašlaik izbrauc protestos Kopenhāgenas ielās. Ja industrija tiek slēgta, viņiem nepieciešamas adekvātas kompensācijas. Iepriekš no valdības puses tika piedāvāts maksāt neinficēto fermu īpašniekiem līdz 199 kronām par ūdeles ādu (ap 26 eiro), savukārt vīrusa skartajām fermām - 20% no zaudējumiem. Viņi ar to nav mierā, un pārrunas starp nozari un valdību turpinās. Jo faktiski runa ir par šī uzņēmējdarbības veida pilnīgu likvidāciju.
Nule izsoļu nams “Kopenhagen Fur” nācis klajā ar paziņojumu par pieņemto lēmumu ‒ pakāpenisku slēgšanu.
Valdības lēmums nogalināt visas ūdeles Dānijā maina uzņēmuma pastāvēšanas pamatu ilgtermiņā. Paziņojumā teikts, ka nākamā sezona aizritēs kā parasti. “Kopenhagen Fur” pašlaik sagaida 5 līdz 6 miljonu ādu piegādi no fermām, kas atradās karantīnas brīvajās zonās. Vēl seši miljoni ādu palikuši neizpārdoti no pērnā gada piegādēm, un vēl ierastos 6 miljonus piegādās citas valstis. Šis uzkrājums nākamo divu gadu periodā ļaus ūdeļu audzētājiem kontrolēti slēgt nozari. Pēdējās divas izsoles tiek prognozētas uz 2023. gadu. Varbūt pat tikai viena. Par jaunu nodarbošanos un biznesa modeļa maiņu domāt tiek aicināti gan nozarē strādājošie, gan “Kopenhagen Fur” klienti, kas savu biznesu balstījuši uz izcilajām kažokādām no dāņu fermām.
Situācijas attīstību Dānijā ar bažām vēro arī citu valstu zvēraudzētāji. Polijā aizdomas par ūdeļu inficēšanos tomēr nav apstiprinājušās. Tikmēr Lietuvā kādā saimniecībā nobeidzies ievērojams skaits ūdeļu un tām vīrusa klātbūtne tikusi konstatēta.
Nevienā no Latvijas fermām sērga pagaidām nav ievazāta. Nav saslimuši nedz dzīvnieki, nedz arī cilvēki. Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas vadītājs Arnis Veckaktiņš stāsta, ka ļoti stingri tiek ievērotas sanitārās un epidemioloģiskās prasības. Tiek testēti darbinieki un monitorēti fermu notekūdeņi. Cerams, Latvijas ūdeles paliks drošībā un nozarei nenāksies piedzīvot tādu drāmu kā kolēģiem Dānijā. Pašmāju audzētājiem jau pietiek to sarežģījumu, ko nodrošina daudzgadu karš ar radikālajiem dzīvnieku tiesību aizstāvjiem. Kā uzņēmējdarbības veids kažokzvēru audzēšana par divsimt procentiem atbilst Eiropas zaļajam kursam, spriež Arnis Veckaktiņš.
Atšķirībā no jebkuras sintētikas kažokāda ir atjaunojams un ilgmūžīgs produkts, videi un cilvēkam draudzīgs.
Taču radikālo vegānu uzturētā diskusija par kažokzvēru audzēšanas ētiku arvien vairāk apgrūtina uzņēmēju darbu un mulsina politiķus. Ir valstis, kas kažokzvēru nozari mīļā miera labad noziedo. Latvija pagaidām nav to vidū. Saeima pirms dažiem gadiem jau atmeta rosinājumu kažokzvēru audzēšanu aizliegt. Jo pretējā gadījumā pēc loģikas būtu jāaizliedz audzēt arī vistas, cūkas, govis un visus pārējos lopiņus, kuru vienīgais audzēšanas mērķis ir patērēšana, tādā vai citādā formā. Bet var jau arī tikai graudiņus knābāt, un radikālie vegāni uzskata, ka tā visiem jādara.
Tagad paraksti tiek vākti no jauna, un nākamgad petīcija par zvēru audzēšanas aizliegumu tiks vēlreiz sniegta izskatīšanai Saeimā. Tā vismaz lasāms “Dzīvnieku brīvības” izveidotajā petīcijas mājaslapā.
Taču pati nozare padoties negrasās. Neatkarīgā taujāja, vai tīri teorētiski - apmaiņā pret saprātīgām kompensācijām, industrija varētu pieņemt lēmumu par darbības pārtraukšanu. Arnis Veckaktiņš atbild noraidoši:
“Šobrīd ne par kompensācijām jādomā, bet par to, kā saglabāt un attīstīt nozari.” Ja dāņi iziet no tirgus, citām valstīm paveras brīva telpa, jo Ķīnas pieprasījumam nav pamata kristies.
Savukārt ar kompensācijām varētu būt sarežģījumi. Par Āfrikas cūku mēra dēļ izkautām cūku fermām kompensācijas bija pamatīgas, naudu maksāja Eiropas Savienība. Taču Covid-19 neskaitās dzīvnieku slimība. Un, lūk, ministrijas skaidrojums:
“Patlaban Zemkopības kompetencē esošajos normatīvajos aktos ir paredzēta zaudējumu kompensācija par noteiktām dzīvnieku infekcijas slimībām. Covid-19 nav dzīvnieku infekcijas slimība, tāpēc spēkā esošajos noteikumos nav paredzēta kompensācija.” Protams, arī Dānijā kovids ir cilvēku kaite, tomēr tur kompensācijas fermeriem tiks piešķirtas, un nepieciešamības gadījumā arī Latvijas normatīvajos aktos gan jau varētu izdarīt attiecīgus grozījumus.
Zemkopības ministrijas ieskatā šobrīd jādara viss, lai ūdeļu fermas pasargātu no infekcijas. Tāpēc kažokzvēru novietnēs Pārtikas un veterinārais dienests veic ārpuskārtas pārbaudes, tāpēc tiek monitorēti notekūdeņi un tāpēc no 17. novembra Latvijā stājies spēkā aizliegums ievest dzīvas ūdeles un to neapstrādātas ādas no citām valstīm:
“Ja novietņu monitoringa ietvaros vai citā veidā tiks konstatēts, ka arī kādā no ūdeļu novietnēm dzīvniekus ir skārusi vīrusa infekcija, tiks nekavējoties informēti epidemiologi, un operatīvi veikta epidemioloģiskā izmeklēšana.
Katrs gadījums, ņemot vērā epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātus, tiks izvērtēts atsevišķi, nosakot turpmākās rīcības gan ar cilvēkiem, gan ar dzīvniekiem. Galvenais un vienīgais veids, kā pasargāt Latvijas ūdeļu audzētavas no inficēšanās, ir stingri ievērot visus piesardzības pasākumus cilvēkiem, kuri strādā ar ūdelēm un nonāk ar šiem dzīvniekiem kontaktā.”
Pagaidām apsvērt ūdeļu izkaušanu Latvijā nav nekāda pamata, taču nozare tiek turēta paaugstinātā stresa līmenī.
