Satiksmes ministrija: Būs mums vilciens – no Rīgas līdz Tallinai tikai par 34 eiro

© Dmitrijs Suļžics/MN

“Rail Baltica” projektā iecerētais vilciens no Rīgas līdz Tallinai ar zemu “oglekļa pēdu” mūs aizvizinās 104 minūtēs par 34 eiro; līdz 2046. gadam “Rail Baltica” apkalpos 51,7 miljonus pasažieru un 10,9 miljonus tonnu kravu – apgalvots Satiksmes ministrijas atbildēs uz “Neatkarīgās” jautājumiem par “Rail Baltica” ekonomisko pamatotību.

Publicējam ministrijai uzdotos jautājumus un saņemtās atbildes

Vai “Rail Baltica” joprojām tiek uzskatīts par ekonomiski pamatotu projektu, kas dos 6,6 miljardu eiro peļņu, un 80% no tās būšot pasažieru pārvadājumu ieguvumi?

Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā projekts ir ievērojami attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori. Saskaņā ar pašreizējo izmaksu un ieguvumu analīzi, ko veica “Rail Baltica” kopuzņēmums “RB Rail AS”, sagaidāms, ka “Rail Baltica” ekonomiskie ieguvumi - gan tiešie, gan netiešie - pārsniegs izmaksas un kopumā Baltijas valstīs 50+ gadu perspektīvā sasniegs 48 miljardus EUR.

Pētījuma galvenie secinājumi uzrāda, ka pasažieru pārvadājumi dos 80% no “Rail Baltica” ieguvumiem, vides uzlabojumi - 14%, bet kravu pārvadājumi - 5%. Jaunais ātrgaitas dzelzceļa savienojums Baltijas reģionu integrēs Eiropas dzelzceļa tīklā, radot prognozētu IKP pieaugumu par 0,5-0,7 procentpunktiem gadā. Galvenie ekonomiskās izaugsmes veicinātāji ir nekustamo īpašumu vērtības pieaugums, tūrisms, jaunu uzņēmumu attīstība, produktivitātes un konkurētspējas pieaugums, urbāno centru attīstība. Tiek lēsts, ka līdz 2046. gadam “Rail Baltica” apkalpos 51,7 miljonus pasažieru un 10,9 miljonus tonnu kravu.

Vai tas nebalstās uz kosmiskiem pieņēmumiem un ieguvumu aprēķinu 74,2 gadu periodā? Vai pēc 70 gadiem kāds vēl brauks ar vilcienu pa tām pašām sliedēm?

Projekts tiek būvēts nākamajiem vismaz 100 gadiem, līdz ar to izmaksu un ieguvumu aprēķins tiek balstīts uz 50+ gadu periodu, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendenci Baltijas valstīs pēdējās desmitgadēs. “Boston Consulting Group” ekspertu aprēķini balstās uz pieņēmumu, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās ietekmi kompensē gaidāmais IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju. No 2010. līdz 2022. gadam Baltijas valstīs bija vērojams pastāvīgs IKP pieaugums, neraugoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos. Prognozes līdz 2053. gadam liecina par turpmāku augšupejošu tendenci. Tiek prognozēts, ka šī ekonomikas izaugsmes tendence, ko lielā mērā veicina IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju, saglabāsies līdz 2105. gadam, tādējādi nodrošinot līdzsvaru demogrāfiskajai lejupslīdei.

Vai trokšņa mazināšanu un CO2 emisijas mazināšanu var uzskatīt par ekonomiskajiem ieguvumiem?

“Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu analīze tiek veikta, ievērojot Eiropas Savienībā (ES) noteiktās pamatnostādnes lielu infrastruktūras investīciju ekonomiskajam novērtējumam. Vienlaikus pamatnostādnes saistītas ar ES kopējo Zaļā kursa politiku un pāreju uz ilgtspējīgu mobilitāti, kas sekmē vides mērķu sasniegšanu. Tādēļ piemērojamā metodika paredz, ka minētie vides aspekti iekļaujami projektu izmaksu un ieguvumu aprēķinā kā ekonomiskā izvērtējuma daļa.

ES mērķi Eiropas zaļā kursa ietvaros paredz, ka līdz 2050. gadam Eiropa kļūst klimatneitrāla, kas praktiski nozīmē, ka tās ekonomikai jāsasniedz siltumnīcas efekta gāzu neto emisijas nulles līmenī. Dzelzceļš šīs stratēģijas ietvaros iekļauts kā viens no stūrakmeņiem mērķu veiksmīgai īstenošanai, un arī nosaka, ka jau līdz 2030. gadam Eiropas dzelzceļiem jāsamazina vidējais CO2 izmešu līmenis par 50% salīdzinājumā ar 1990. gadu, savukārt līdz 2050. gadam dzelzceļam jākļūst par klimata ziņā neitrālu transporta alternatīvu visai sabiedrībai.

Lai mazinātu projekta un vēlāk arī - paša dzelzceļa līnijas ietekmi uz vidi, “Rail Baltica” projektā izvirzīti ambiciozi mērķi ietekmes uz vidi mazināšanai, kas pakāpeniski tiek ieviesti un īstenoti visa globālā projekta dzīves cikla ietvaros. Šīs programmas prioritātes ir gan samazināt siltumnīcas efekta gāzu neto emisiju līmeni, gan arī risināt cita veida ietekmes uz vidi jautājumus, kas saistīti arī ar cilvēku veselību, piemēram, CO2 neitralitāte un 100% atjaunojamās enerģijas izmantošana, vides ziņā atbildīgu būvdarbu organizēšana, dzelzceļa radītā trokšņa un vibrācijas līmeņa samazināšana, kā arī vispārēja vides resursu patēriņa samazināšana.

Cik pasažieru katru dienu brauks no Rīgas uz Tallinu, un cik maksās biļete? Cik pasažieru uz Tallinu un no Tallinas brauc pašlaik? Kāpēc jūs domājat, ka pasažieru būs vairāk?

Prognozētā “Rail Baltica” ātrgaitas vilciena biļetes cena šajā maršrutā ir aptuveni 34 eiro, salīdzinot ar 21 eiro par autobusa biļeti.

Var minēt virkni iemeslu, kāpēc sagaidāms, ka “Rail Baltica” piesaistīs vairāk pasažieru. Pirmkārt, “Rail Baltica” piedāvās īsāko brauciena laiku starp Rīgu un Tallinu - aptuveni 104 minūtes, ievērojami samazinot pašreizējo brauciena laiku ar autobusu vai automašīnu (aptuveni 4 stundas). Lai gan vilciena biļešu cenas ir salīdzinoši augstākas nekā autobusa biļešu cenas (34 eiro pret 21 eiro), tās ir ievērojami zemākas nekā aviobiļešu cenas, tādējādi pozicionējot “Rail Baltica” kā mērenu cenas ziņā, bet ļoti ātru un konkurētspējīgu izvēli. Kopumā vilciens nodrošina ātrāku un ērtāku ceļošanu salīdzinājumā ar autobusu un automašīnu. Turklāt “Rail Baltica” infrastruktūra būs jauna un mūsdienu prasībām atbilstoša, sniedzot uzticamus pakalpojumus. Atšķirībā no aviopārvadājumiem, kas prasa agru ierašanos un drošības pārbaudes, ceļošana ar vilcienu ir vienkāršāka un mazāk laikietilpīga.

“Rail Baltica” piedāvās videi draudzīgāko ceļošanas iespēju, kas ir īpaši svarīgi pasažieriem, kuri apzinās savu “oglekļa pēdu” un dod priekšroku ilgtspējīgai ceļošanai. Jāņem arī vērā, ka “Rail Baltica” piedāvās maršrutus, kurus pašreizējais dzelzceļa tīkls neaptver, nodrošinot gan vietējiem pasažieriem, gan tūristiem jaunas ceļošanas iespējas.

Intervijas

Par Donalda Trampa solījumiem un par viņa nevēlēšanos izskatīties vājam, par to, vai Krievija taisās karot mūžīgi un vai krievu tauta spēj pamosties no murgu miega, par to, vai jācērt galva nost visiem, kuri ir citās domās, un par to, kas notiek, ja mežonīgs barbars nonāk pie džentlmeņu galda – saruna ar politologu Andi Kudoru.

Svarīgākais