“Šobrīd Siliņa ir vainīga, un lielā mērā ir vainīgs arī prezidents, kurš viņu tur iebāza un vienkārši skatās un neko nedara,” runājot par situāciju Latvijā, TV24 radījumā “Nedēļa. Post scriptum” pauda reklāmas eksperts, Rīgas domes deputāts (LPV) Ēriks Stendzenieks
Ē. Stendzenieks uzskata, ka “Vienotība” apzinās, ka tās 18 gadu valdīšanas periods iet uz beigām, tagad notiek izmisīga grābšana, ko vēl var sagrābt, jo ir skaidrs, ka drīz vairs nebūsim šeit, izmantojot “brīnišķīgo” Latvijas situāciju, ka par šādiem lēmumiem, vai tas ir miljons, miljards vai desmit miljardi, neviens nekur nekad nav sēdējis. Tantuku, kurš sociālajai darbiniecei bija piedāvājis 100 eiro dāvanu karti, gan Ādažos savāca ar policijas busiņiem un sirēnām.
“Un, tā kā viņi labi zina, ka par to beigās neviens nebūs atbildīgs, tad viņi vienkārši nekaunīgi grābj ko var. Un to nekaunību var redzēt visdažādākajās izpausmēs. Mēs atceramies, kā Siliņa izgāja pie skolotājiem protesta laikā un dialoga vietā, lai viņus uzklausītu, teica: “Nu, ja jūs nevarat uzticēties mums, tad mēs nevaram uzticēties jums.” Viņa pagriezās un aizgāja, un apsargs ar vadiņu ausī vēl skatījās, vai neviens neskrien viņai pakaļ.
Un tad bija: “neapvemies” un “neaizrijies”, un e-pasti spamā iekrita, un Siliņa savā ziņā ir unikāla, jo tāds Kleinbergs, piemēram, apzinās, ka nav mērs, ir apjucis un bikls, viņš prasa padomu un jūtas tāds “palīdziet man”.
Viņš neko neteiktu, ja Latvija atpaliktu no Luksemburgas, Monako vai Polijas, bet tur ir Igaunija, tur ir Lietuva, bet mēs esam nožņauguši savu banku sektoru, bankā ar tevi neviens nerunā, tu pat nevari tur ieiet, nekādu kredītu, pat komunālos īsti nevar samaksāt. Un lietuvieši vienkārši berzē rokas, tur banku pakalpojumi ir augšā par 200%. Igauņi berzē rokas, uzņēmumus reģistrē Igaunijā, Lietuvā. E. Stendzeniekam par to sāp sirds.
Bet vai pie tā, ka lietuvieši un igauņi berzē rokas, bet mēs neko, būtu vainīga Siliņa?
Ē. Stendzenieks uzskata, ka Siliņa ir vainīga, bet pirms tam - Kariņš. “Viss šis vergu gars, ka pazemo, bradā ar kājām savējos, lai izdabātu citiem, Eiropai. Kādreiz mēs tāpat izsūtījām savējos, lai dabūtu augstāku amatu Maskavā. Tas ir precīzi tas pats. Locīties, izdabāt kaklakungiem, savējos dauzīt, bāzt vagonos. Tagad tie vagoni ir metaforiski, bet tālu no tā nav. To lielā mērā aizsāka Kariņš, ārzemju latvietis, un Siliņa to turpina, un ir vesels lērums.”
