Kas jāzina un kā jārīkojas, lai, baudot patīkamās aktivitātes vasaras tveicīgajās dienās, neiedzīvotos karstuma dūrienā, stāsta farmaceite Laila Zālīte.
Ilgstoši uzturoties tiešos saules staros, no karstuma vai saules dūriena neviens nav pasargāts.
Par karstuma dūrienu liecina pulsējošas galvassāpes, reibonis, slikta dūša, vemšana, apjukums. Ķermenim pārkarstot, sirds tiek pārslogota, jo tai ir jāpumpē vairāk asinis, lai darbinātu ķermeņa dzesēšanas sistēmu, kā rezultātā var paaugstināties gan asinsspiediens, gan parādīties elpošanas traucējumi. Savukārt saules dūriena gadījumā paplašinās galvas smadzeņu asinsvadi, radot asins sastrēgumu un smadzeņu tūsku, kas smagākos gadījumos var izraisīt asinsvadu plīsumu. Cilvēks izjūt vājumu, nespēku, miegainību, ķermeni pārklāj auksti sviedri, parādās galvassāpes, reibonis, vemšana, paātrināta sirdsdarbība.
Turklāt karstuma dūrienu var piedzīvot, ne tikai uzturoties tiešajos saules staros, bet arī ilgstoši atrodoties nevēdinātās karstās telpās, kā arī karstā laikā (arī ēnā) pārāk ilgi nodarbojoties ar sportu un fiziskām aktivitātēm līdz organisms vairs nespēj pats sev nodrošināt termoregulāciju.
Abos gadījumos svarīgi ir reaģēt nekavējoties - uzreiz, līdzko parādās pirmie karstuma vai saules dūriena simptomi. “Varbūt sākumā ķermeņa temperatūra tikai nedaudz paaugstinās virs 37 grādiem, kājas šķiet smagas un jūtams nogurums, bet, ja šos simptomus ignorē un turpina iesākto darbību, situācija pasliktinās, izraisot arī citus daudz nepatīkamākus pārkaršanas simptomus, piemēram, galvassāpes, nespēku, drudzi, paaugstinātu temperatūru, krampjus, reiboni, vemšanu, vājumu, apjukumu. Kamēr ķermenis svīst, tas vēl spēj pats sevi dzesēt. Tiklīdz svīšana mitējas un cilvēks jūtas slikti, šis uzskatāms par nopietnu pārkaršanas simptomu, kad nepieciešama medicīniskā palīdzība,” uzsver farmaceite Laila Zālīte.
Ja gadījies piedzīvot pārkaršanu, nekavējoties jāmeklē kāda ēnaina vieta, jāatbrīvojas no šaura, spiedoša apģērba un maziem malciņiem jādzer vēss ūdens. “Nebūtu ieteicams rīkoties pārāk radikāli, cenšoties ķermeni atvēsināt ļoti strauji, piemēram, aplejoties ar lielu daudzumu ledaina ūdens, lecot ūdenstilpē vai guļot zem kondicioniera, kas tiek darbināts ar pilnu jaudu viszemākajā iespējamā temperatūrā. Karstumā jāuzmanās ne tikai no pārkaršanas, bet arī no straujas atdzesēšanas, jo tas var veicināt asinsvadu sašaurināšanos, kas samazina skābekļa piegādi sirdij un kaitē veselībai. Pareizāk būtu ķermeni atdzesēt ar vēsām kompresēm, ko liek uz galvas, kakla, padusēm, ap potītēm,” iesaka farmaceite Laila Zālīte.
Ja gadījies pārkarst, ir labi cietušajam dot padzerties vēsu ūdeni, kam pievienots nedaudz sāls (uz vienu litru ūdens pievieno pustējkaroti sāls). Tas palīdzēs atjaunot svīšanas rezultātā zaudēto elektrolītu un minerālvielu līdzsvaru organismā.
Melna krāsa pastiprināti pievelk saules starus, tāpēc karstam laikam piemērotāks būs gaišas krāsas apģērbs, tai skaitā cepure. “Vēlams, lai galvassega būtu no dabīga, elpojoša materiāla, jo arī zem gaišas krāsas cepures, kas izgatavota no sintētiska auduma, karstā laikā galva turpina svīst un pārkaršanas risks pieaug,” brīdina farmaceite Laila Zālīte. “Ja vien ir iespējams, ieteiktu karstā laikā izvairīties no ilgstošas uzturēšanās ārā laika posmā no 12.00 līdz 15.00, kad saule ir visintensīvākā. Ja tas nav iespējams, jāsamazina kafijas un stipras tējas patēriņš, kas veicina šķidruma izvadīšanu no organisma, tā vietā dienā izdzerot 1,5-3 litrus tīra ūdens.”
Pārkaršanas riskam visvairāk pakļauti:
Karstuma dūriens nav joka lieta, jo nopietnākos gadījumos var tikt bojāti arī dzīvībai svarīgi orgāni. Farmaceite atgādina, kā sniegt palīdzību cilvēkam, ja ir aizdomas par saules vai karstuma dūrienu, un kad ar steigu būtu jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Rīcības plāns:
