Eksperts: Karš noteikti būtu "force majeure", kad apdrošināšanas atlīdzības par īpašumu bojājumiem netiktu izmaksātas

Ja drons nopostītu kādu ēku Latvijā un tā būtu apdrošināta, vai īpašnieks saņemtu kompensāciju? Viss ir atkarīgas no tā, kas ir rakstīts konkrētajā polisē, un, kā definēta forsmažora jeb nepārvaramas varas situācija. Patlaban gan Saeima strādā pie tā, lai padarītu apdrošināšanas līgumus vienkāršākus, vēsta 360TV Ziņas.

Katrai apdrošināšanas kompānijai ir savi noteikumi par to, kad tās klientiem iestājās nepārvarama vara. Intervijā 360TV Ziņām Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins skaidro, ka lielākajai daļai apdrošinātāju karš noteikti būtu "force majeure", kad apdrošināšanas atlīdzības par īpašumu bojājumiem netiktu izmaksātas. Taču var būt arī izņēmumi.

“Kādam tas segums būs, un kādam nebūs. Ja tā polise ir tāda, kas ir spēcīga un tur tas segums ir, tad apdrošinātājs krītošā drona palieku izraisītās sekas pilnīgi noteikti novērsīs. Ja tā apdrošināšana ir tāda plikāka un nabadzīgāka, tad tur tas segums iekšā nebūs. Diemžēl cilvēkam tā skāde būs jāsedz pašam,” skaidro Abāšins.

Taču situācija var kardināli mainīties, ja sāktos karš. Lielākai daļai apdrošināšanas kompāniju tā būtu nepārvarama vara jeb forsmažors, kad apdrošināšana nestrādā. Taču atkal - vienotā skaidrojuma par to, kas ir nepārvarama vara, nav. Tāpēc katrs no apdrošinātājiem to traktē saskaņā ar savu izpratni. Saeimas Budžeta un finanšu komisija pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Apdrošināšanas līguma likumā. Tie nosaka, ka polises ir jāveido vienkāršā un saprotamā valodā, un tajās ir jāiekļauj informācija arī par tiem apstākļiem, uz kuriem apdrosēšana neattiecas.

Tikmēr gan apdrošinātāji, gan politiķi ir pret vienotās nepārvaramās vara definīcijas ieviešanu, jo tas uzlikšot nevajadzīgu papildus regulējumu no augšas. Tas traucētu veselīgai konkurencei un iespējai individuāli atrunāt polisē norādāmos riskus, kas katrā konkrētā īpašumā tomēr esot individuāli.