Veselības ministrija (VM) piedāvā nozares reformu četros posmos, kas paredz arī no valsts budžeta finansēto pakalpojumu pārskatīšanu, jaunā veselības aprūpes finansēšanas modeļa izstrādi šogad un tā ieviešanu no 2018.gada.
VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā deputātus informēja par plānoto reformu. Viņa skaidroja, ka paredzēts pārskatīt no valsts budžeta finansētos veselības aprūpes pakalpojumus, kas nozīmētu arī nozares cilvēkresursu finansēšanas un metodikas pārskatīšanu, "veselības pakalpojumu groza" izvērtēšanu un noteikšanu, kompensējamo medikamentu pārskatīšanu, kā arī rezidentūras vietu skaita pārskatīšanu.
Runājot par veselības aprūpes pakalpojumu pārskatīšanu, deputātiem tika skaidrots, ka izveidota VM un Finanšu ministrijas darba grupa veselības finansējuma pārskatīšanai, izvērtējot finansējuma sadalījumu un pašreizējo tarifu ekonomisko pamatojumu. Tāpat VM darba grupā tiek strādāts pie ārstniecības personu darba samaksas modeļa pilnveidošanas, tā ieviešanu plānojot līdz 2019.gadam.
Savukārt attiecībā uz pakalpojumu groza izvērtēšanu līdz maija beigām plānots noteikt šo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu atbilstoši pieejamam valsts budžeta finansējumam, tāpat paredzēts izstrādāt priekšlikumu rindu mazināšanai, ņemot vērā iespējamo papildu finansējumu. Kompensējamo medikamentu jomā plānots izstrādāt piedāvājumu zāļu cenu samazināšanas iespējām, zāļu iegādes kompensācijas apmēra palielināšanai atbilstoši pacientu skaita pieaugumam un saraksta paplašināšanai ar jaunām zālēm un medicīnas ierīcēm.
Zvidriņa pastāstīja, ka tiek veikts izvērtējums rezidentu skaitam pa specialitātēm, ņemot vērā ārstniecības iestāžu pieprasījumu, un katru gadu nepieciešamas 50 papildu jaunas rezidentūras vietas.
Otrais posms būtu jaunā veselības finansēšanas modeļa izstrāde. Plānots līdz šā gada jūlijam sagatavot un iesniegt ziņojumu valdībai par jauno modeli, piedāvājot vairākus variantus. Tālākā modeļa izstrāde ilgtu līdz gada beigām, bet ieviešana notiktu 2018.gadā.
Trešais reformas bloks būtu veselības sistēmas un pakalpojumu sniedzēju struktūras pārskatīšana, kas nozīmē sistēmas analīzi un priekšlikumus tās pilnveidei, un pacientu plūsmu pārskatīšana. Tāpat VM izvērtēs pakalpojuma plānošanas funkciju pārcelšanu no Nacionālā veselības dienesta.
Ceturtais reformas posms būtu e-veselības sistēmas izveide un attīstība. Tas paredzētu gan e-veselības projektā paredzēto darbu pabeigšanu, gan arī turpmāku tā attīstību.
Zvidriņa aģentūrai LETA skaidroja, ka šis ir paredzētais reformu plāns, par kuru šodien diskutēts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.
Saeimas komisija šodien diskutē par iespējamo papildu finansējumu veselības aprūpei.
Kā ziņots, pašlaik ir aktuāls jautājums par veselības aprūpes nozari un tās finansējumu kopumā. Gadījumā, ja netiks rasti risinājumi veselības aprūpes sistēmas problēmām, nozares darbinieki varētu rosināt prasīt Saeimas atlaišanu.
Šobrīd, atbalstot veselības nozari un tās arodbiedrības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība nolēmusi 1.maijā organizēt tautas sapulci "Par cienīgu darbu un cienīgu darba samaksu veselam un izglītotam cilvēkam Latvijā".
Kā žurnālistiem iepriekš sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), nākamgad veselības aprūpes nozarei varētu būt paredzēti papildu 35 miljoni eiro reformu sākumam, bet bez plašāka izvērtējuma runāt par lielākiem līdzekļiem pašlaik nav iespējams. Reformai būšot četri posmi, pirmais no kuriem būs izvērtējums un analīze, un tikai pēc tam varēšot konkrēti runāt par nozares nākotnes finansējumu.
Minētos 35 miljonus eiro valsts budžetā varētu iegūt, palielinot tā deficītu, pret ko kategoriski iebilst Fiskālās disciplīnas padome. Lai palielinātu budžeta deficītu, Latvijai būs jāsaņem Eiropas Komisijas atļauja.
Tomēr premjers intervijā "Rīga TV24" norādījis, ka 35 miljonus eiro būtu iespējams rast arī citviet, norādot, ka "labākais variants būtu neiet papildu deficītā". Viņš arī uzsvēra, ka tas pagaidām esot vien galējais solis, lai parādītu, "ko esam gatavi darīt, lai sakārtotu nozari".