Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 11. oktobrī. Ukraina jau septiņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:45. ASV uzņēmējs Īlons Masks pirms priekšlikumu publicēšanas tviterī par Krievijas-Ukrainas kara apturēšanu, kas paredzēja daļu Ukrainas teritorijas atdot Krievijai, runājis nepastarpināti ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pavēstīja amerikāņu politologs Īans Bremers, atsaucoties uz Maska viņam teikto. Vēstulē, kas izsūtīta konsultāciju uzņēmuma "Eurasia Group" abonentiem, Bremers raksta, ka Masks viņam teicis - Putins ir "gatavs risināt sarunas", bet vienīgi, ja Krima paliek Krievijai, ja Ukraina pieņem pastāvīgu neitralitāti, kā arī, ja Ukraina atzīst Luhanskas, Doneckas, Hersonas un Zaporižjas reģionu aneksiju.
21:20. Ukrainas Doneckas apgabala pilsētās, ko Ukrainas armija atkarojusi Krievijai, ekshumētas vairāku desmitu civilistu mirstīgās atliekas, pavēstīja ģenerālprokurors. "Atbrīvotājās Svjatohirskā un Limanā tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas atrada civilistu masu apbedījumu vietas," teikts ģenerālprokurora paziņojumā. Svjatohirskā ekshumētas 34 cilvēku mirstīgās atliekas, bet Limanā 44. Limanas kapsētā varasiestāžu pārstāvji atraduši 110 kapus, norādīja prokuratūra. "Jaunākajai personai ir tikai viens gads. Viņa apglabāta kopā ar visu savu ģimeni," teikts paziņojumā.
20:15. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien aicināja G7 valstis palīdzēt Kijivai iegādāties un izvietot pretgaisa aizsardzības sistēmas. "Es lūdzu jūs stiprināt vispārējos centienus finansiāli palīdzēt Ukrainai gaisa vairoga izveidē. Miljoniem cilvēku būs pateicīgi G7 par šādu palīdzību," videouzrunā G7 līderu ārkārtas sanāksmē sacīja Zelenskis. Viņš pavēstīja, ka saskaņā ar izlūkdienestu datiem, Krievija pasūtījusi Irānai 2400 dronus kamikadzes. Viņš norādīja, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam joprojām ir "vieta eskalācijai" pēc divu dienu plašajiem gaisa triecieniem pilsētām visā Ukrainā, tostarp Kijivai.
19:48. Ukrainas enerģētiķi un glābēji atjaunojuši elektroapgādi vairumā apdzīvoto vietu, kas palika bez elektrības pirmdien pēc Krievijas raķešu triecieniem, otrdien pavēstīja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs. "Valsts terorists otro dienu pēc kārtas turpina plašu uzbrukumu enerģētikas infrastruktūras objektiem. Vakar raķešu apšaužu dēļ bez strāvas palika 3900 apdzīvotu vietu - pilsētas, ciemi, mazpilsētas. Jau šobrīd enerģētiķiem un glābējiem izdevies atjaunot elektroapgādi vairumā reģionu. 3800 apdzīvoto vietu ir atgriezusies gaisma," situāciju raksturoja premjers.
18:23. Krievijas karš pret Ukrainu visvairāk ietekmējis Eiropas Savienības (ES) austrumu reģionus, konstatēts otrdien publiskotajā Eiropas Reģionu komitejas ikgadējā ziņojumā par stāvokli ES reģionos un pilsētās. "Krievijas karam pret Ukrainu ir ietekme vietējā un reģionālajā līmenī visā ES, iezīmējoties izteiktam austrumu-rietumu dalījumam," norādīts ziņojumā. "No Somijas ziemeļos līdz Grieķijai dienvidos gandrīz katrs reģions valstīs pie ES austrumu robežas, kā arī Čehija ļoti izjūt kara ietekmi. Vidēji liela ietekme ir reģionos, kas atrodas galvenokārt pie Vidusjūras, to vidū Kiprā, lielākajā daļā Itālijas, lielā daļā Spānijas un Portugāles, bet arī Vācijā," teikts ziņojumā.
17:47. Ukrainas armija valsts dienvidos turpina virzīties uz priekšu, neraugoties uz krievu okupantu teroristiskajām darbībām, brīfingā otrdien sacīja operatīvās pavēlniecības "Dienvidi" apvienotā preses centra vadītāja Natālija Humeņuka.
16:53. Ukrainas gaisa spēki otrdien notriekuši 18 Krievijas spārnotās raķetes, paziņojusi Ukrainas Bruņoto spēku pavēlniecība. Raķetes notrieca pretgaisa raķešu spēku vienības, kaujas lidmašīnas un mobilās pretgaisa aizsardzības grupas. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Hnats Aizsardzības ministrijā notikušajā brīfingā sacīja, ka no rīta Krievija atkal sākusi apšaudīt Ukrainu ar spārnotajām raķetēm H-101 un H-555. Šo raķešu darbības rādiuss ir 5000 kilometri, un tās lido diezgan lēni, tāpēc trauksme skanēja tik ilgi, skaidroja Hnats. Pretgaisa aizsardzība notrieca raķetes Odesas, Mikolajivas, Kijivas, Rivnes, Dņipropetrovskas apgabalos un Zaporižjā.
15:53. Ukraina otrdien paziņoja, ka tā vienojusies par 62 ukraiņu karavīru mirstīgo atlieku nogādāšanu dzimtenē no Krievijas, kuru vidū ir arī jūlija beigās Oleņivkas cietuma apšaudē nogalinātie karavīri.
14.45. Turcijas amatpersonas pavēstījušas, ka trešdien Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam paredzēta tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu reģionālā samita kuluāros Astanā.
14.17. Izveidots jauns darba meklēšanas tiešsaistes rīks cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
Jaunieviestais darba meklēšanas tiešsaistes rīks palīdzēs sekmīgi atrast darbu Eiropas Savienībā (ES) cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā. Pēc reģistrēšanās ES talantu fonda izmēģinājuma iniciatīvā, tie, uz ko attiecas pagaidu aizsardzība, var augšupielādēt savus CV, lai viņu profili būtu pieejami vairāk nekā 4000 darba devējiem, valsts nodarbinātības dienestiem un privātām nodarbinātības aģentūrām. Nodrošināt ātru un efektīvu integrāciju darba tirgū ir svarīgi gan uzņēmējām kopienām, gan tiem, kas bēg no kara, lai viņi varētu atsākt dzīvi.
13.50. Turcija otrdien aicinājusi Krieviju un Ukrainu, cik drīz vien iespējams, vienoties par uguns pārtraukšanu, norādot, ka "abas puses", karam ievelkoties, arvien vairāk novēršoties no diplomātijas.
"Pamiers jāizsludina, cik drīz vien iespējams. Jo agrāk, jo labāk," paziņojis Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu.
Viņš piebildis, ka kopš Krievijas un Ukrainas sarunām, kas martā notika Stambulā, abas puses arvien lielākā mērā atsakoties no diplomātijas.
12.53. Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs ziņo, ka atkal tiek apšaudīta kritiskā infrastruktūra. Savukārt Ļvivas apgabala kara administrācijas vadītājs Maksims Kozickis pavēstījis, ka bijuši trīs sprādzieni divos apgabala enerģētikas objektos. Izdevuma "Ukrainska Pravda" korespondents no Ļvivas ziņo, ka pilsētā atkal nav elektroapgādes.
12.40. Pirms kārtējām Somijas parlamenta vēlēšanām pieņēmušies spēkā aicinājumi izmeklēt ar Krieviju saistīto politiķu darbību. "Divi bijušie Somijas premjerministri kļuvuši par Kremļa kontrolētu uzņēmumu lobistiem," norādījusi Zaļo līdere Marija Ohisalo.
Bijušo sociāldemokrātu līderi Pāvo Liponenu, kurš no 1995. līdz 2003. gadam ieņēma premjerministra amatu, bet laikā no 2003. līdz 2007.gadam atradās parlamenta spīkera krēslā, darbam "Gazprom" labā savervējis bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders un kādreizējās komunistiskās Austrumvācijas jeb tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) slepenā dienesta "Stasi" bijušais virsnieks Matiass Varnigs, raksta "Helsingin Sanomat". Savukārt bijušais Centra partijas līderis Esko Aho, kas premjera amatu ieņēma no 1991. līdz 1995.gadam, 2016.gadā kļuva par Krievijas bankas "Sberbank" direktoru padomes locekli.
12.16. Krievija turpina pārvietot uz Baltkrievijas teritoriju Irānā ražotos bezpilota lidaparātus "Shahed-136", bet no Baltkrievijas tiek izvesta kara tehnika un munīcija, otrdien paziņojis Ukrainas izlūkdienests.
Ukrainas galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) pavēstījusi, ka saskaņā ar stāvokli uz 10.oktobri Baltkrievijā bija ievesti 32 irāņu ražotie droni, bet līdz 14.oktobrim plānots ievest vē astoņus.
12.08. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 63 110 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 240 iebrucēji un deviņi tanki, kā arī notriekta viena lidmašīna un 46 spārnotās raķetes.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2504 tankus, 5162 bruņutransportierus, 1496 lielgabalus, 353 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 181 zenītartilērijas iekārtu, 268 lidmašīnas, 235 helikopterus, 1114 bezpilota lidaparātus, 295 spārnotās raķetes, 3916 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas, kā arī 136 specializētās tehnikas vienības.
11.11. Iepriekšējā dienā krievu uzsāktā Ukrainas apšaude ar raķetēm otrdien turpinās, ziņo ukraiņu amatpersonas. Kijevas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksijs Kuleba vēsta, ka virs apgabala teritorijas notriektas divas krievu raķetes. Viņš piebildis, ka gaisa trauksme nav atsaukta un ka cilvēkiem jāpaliek patvertnēs.
11.02. Pēc plašajiem Krievijas raķešu triecieniem ārvalstu vēstniecības neplāno evakuāciju no Kijivas, otrdien paziņoja Lietuvas vēstnieks Ukrainā Valdemārs Sarapins. "Pašlaik to neplānojam. Nepārtraukti sazinos ar citu valstu vēstniekiem, jo īpaši Eiropas valstu, un neviens to neplāno," viņš sacīja Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.
10.10. Austrumvācijas pilsētu ielās pirmdienas vakarā atkal izgājuši tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret valdības enerģētikas politiku un atbalstu Ukrainai. Daļa demonstrantu pieprasīja ieroču piegāžu apturēšanu Ukrainai un pret Krieviju vērsto sankciju atcelšanu. Kemnicā līdzās Saksijas karogiem plīvoja arī Krievijas karogi, bet uz liela transparenta bija lasāms: "Kemnica celies! Patiesība - Brīvība - Miers!"
09.40. Krievu raķešu triecienos, kam pirmdien tika pakļauta Ukraina, nogalināti 19 cilvēki, bet 105 guvuši ievainojumus, otrdien paziņojis Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests (DSNS). Pēc masīvās raķešu apšaudes joprojām bez elektroapgādes ir 301 apdzīvotā vieta Kijivas, Ļvivas, Sumu, Ternopiļas un Hmeļnickas apgabalā.
09.22. Valsts prezidents Egils Levits pirmdien pēc raķešu triecieniem Kijivā pauda, ka globālais atbalsts Ukrainai jādubulto, un ka pēdējā bumbu nomešana Kijivā un citos Ukrainas reģionos novērš jebkādas šaubas, ka Krievija ir teroristu valsts, kas tiecas uz iznīcināšanu un dominēšanu.
LTV prezidents uzsvēra, ka palīdzība Ukrainai ir jāsniedz tādā apmērā, lai nevis tikai pārtrauktu to, bet nodrošinātu Ukrainai uzvaru. "Mēs redzam, ka Ukraina spēj pievarēt Krievijas karaspēku, ka Ukraina spēj atkarot savas okupētās teritorijas. Mums ir jādod visa nepieciešamā palīdzība, lai Ukraina to varētu, un pēc iespējas ātrāk. Jo ātrāk karš beigsies ar krievu izvākšanos no Ukrainas teritorijas, jo mazāk būs upuru," sacīja Levits.
08.28. Krievi otrdienas rītā apšaudījuši ar raķetēm Zaporižju, nogalinot vismaz vienu cilvēku, ziņo Ukrainas amatpersonas. Zaporižjas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Staruhs informējis, ka apšaudei pakļauti infrastruktūras objekti.
Vēlāk viņš pavēstīja, ka pilsētas apšaudē izmantotas zenītraķetes S-300 un ka kopumā izšautas 12 raķetes. Viena no raķetēm trāpījusi autosalonā, kur nogalināts viens cilvēks. Savukārt Zaporižjas domes sekretārs Anatolijs Kurtevs informējis, ka postījumi nodarīti arī vienai no skolām, ambulancei un dzīvojamajām mājām. Ir cietušie.
08.01. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma ir novecojusi, taču tā tiek izmantota prasmīgi, intervijā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava. Vērtējot vakar notikušās apšaudes, Kļava norādīja, ka kopumā tas nav nekas jauns - Ukraina karo jau astoņus mēnešus un cilvēki to saprot, ņemot vērā, ka daudziem tuvinieki vai paziņas ir armijā.
"Ikdienā dažādi ģeogrāfiskie punkti tiek apšaudīti, bet vakar tas bija ļoti masīvi. Vakar bija krietni vairāk triecienu pa civilo infrastruktūru. Taču tas nebija nekas jauns," sacīja Kļava.
07.11. Ukrainas Bruņotie spēki pirmdien valsts dienvidos iznīcinājuši 174 krievu okupantus, divus tankus un citu militāro tehniku, savā lapā sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi".
"Mūsu aviācija deva četrus triecienus pretiniekam, tai skaitā tā pretgaisa aizsardzības sistēmām. Hersonas apgabala Berislavas rajonā pie Dudčanu un Krasnes ciemiem mūsu pretgaisa aizsardzības apakšvienības notriecas divus bezpilota spiegus "Orlan-10" un Krievijas triecienlidmašīnu "Su-25". Raķešu spēku un artilērijas apakšvienības izpildīja 205 uguns uzdevumus. Šobrīd zināmie ienaidnieka zaudējumi ir: 174 rašisti, divas haubices "Msta-B", 12 autobruņutehnikas vienības, divi tanki, divi mīnmetēji, divi kaujas komplekta sastāvi," teikts paziņojumā.
02.12. Ukraina pirmdien ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmē nosodīja Krieviju kā "teroristisku valsti" pēc Krievijas raķešu triecieniem Ukrainā, kuros pirmdien nogalināti 14 cilvēki un vēl 97 ievainoti.
00.01. ASV piešķirs Ukrainai mūsdienīgus pretgaisa aizsardzības līdzekļus, pirmdien apsolīja ASV prezidents Džo Baidens telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Baidens savā paziņojumā nosodīja Krievijas raķešu triecienus Ukrainas civilajiem objektiem, tostarp Kijevā, un izteica līdzjūtību šajos triecienos bojāgājušo un cietušo tuviniekiem.
10. oktobra teksta tiešraide šeit: Ukraina varonīgi aizstāv savu zemi 229. dienu.