Ukrainas kara 229. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:14]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 10. oktobrī. Ukraina jau septiņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:14. ASV prezidents Džo Baidens pirmdien nosodīja Krievijas raķešu triecienus Ukrainas pilsētām, sakot, ka ar tiem tiek demonstrēta Krievijas prezidenta Vladimira Putina kara galējā brutalitāte.

22:04. Ukrainas Drošības dienests (SBU) apstiprinājis, ka Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs izsludināts meklēšanā. Iepriekš par to ziņoja mediji, norādot, ka viņa vārds parādījies Ukrainas Iekšlietu ministrijas datu bāzē. Tiesa gan, SBU norāda, ka Medvedevs meklēšanā izsludināts vēl martā - Krievijas pilna mēroga kara sākumā.

21:46. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs pirmdien nosodīja Krieviju par vērienīgo Ukrainas apšaudīšanu ar raķetēm, raksturojot to kā "kara nepieņemamu eskalāciju". "Ģenerālsekretārs ir dziļi šokēts par šodien Krievijas Federācijas bruņoto spēku veikto vērienīgo raķešu triecienu pret pilsētām visā Ukrainā, kas, kā tiek ziņots, izraisīja plašus postījumus civilajos rajonos un noveda pie desmitiem cilvēku nogalināšanas un ievainošanas," paziņojumā apliecināja Gutērreša pārstāvis sakariem ar presi Stefans Dižariks. "Tā ir kara nepieņemama eskalācija un, kā vienmēr, civilisti maksā visaugstāko cenu."

21:12. Eiropas Savienība (ES) pagarina ukraiņu bēgļu aizsardzības programmu līdz 2024.gadam, pirmdien pavēstīja ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone. Ukraiņi ES, kas nolems atgriezties savā valstī, varēs saglabāt bēgļa statusu arī tur, ja vien viņi par pārcelšanos informēs atbilstošo ES valsti.

20:27. Lietuva no ASV plāno iegādāties astoņas augstas mobilitātes raķešu palaišanas sistēmas HIMARS, un līgumu paredzēts parakstīt līdz decembrim, paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks. "Par līgumu - amerikāņi mums praktiski par 90% apliecinājuši, ka tas notiks līdz decembrim," ziņu aģentūrai BNS teica Anušausks. "Tās ir astoņas raķešu palaišanas sistēmas," viņš norādīja. Plānots, ka sistēmas HIMARS Lietuvai tiks piegādātas 2025.gadā.

19:37. Visā Ukrainā pret civilistiem pirmdien veiktie Krievijas raķešu triecieni signalizē par "pamatīgu pārmaiņu" kara vešanā, uzskata Francijas prezidents Emanuels Makrons. "Krievijas tīšie triecieni visā Ukrainas teritorijā un pret civilistiem - tā ir pamatīga pārmaiņa šī kara raksturā," žurnālistiem vizītes gaitā Francijas Majenas reģionā sacīja Makrons, piebilstot, ka pēc atgriešanās Parīzē sasauks diplomātiskos un militāros padomdevējus.

19:05. Vācija tuvāko dienu laikā piegādās Ukrainai modernu pretgaisa aizsardzības sistēmu, pirmdien pavēstīja Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte, norādot, ka kopumā Kijivai plānots piegādāt četras šādas iekārtas. "Krievija ar raķešu un dronu uzbrukumiem visupirms terorizē civiliedzīvotājus," ministre sacīja pirmdien.

18:33. NATO aliansei kopumā vēl ir iespējas Ukrainai sniegt lielāku militāro atbalstu, tai skaitā ar ieroču sistēmām, sarunā ar aģentūru LETA pauda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA). Ir aktīvi jāstrādā ar sabiedrotajiem, pārliecinot viņus, ka ar ieroču piegādēm un cita veida militāro atbalstu Ukrainai nedrīkst kavēties, sacīja politiķis. Pēc viņa teiktā, ir virkne sabiedroto, kuri nāk klajā ar skaļiem paziņojumiem par plānotu atbalsta sniegšanu valstij, taču to izpilde kavējas vai netiek realizēta nemaz. Minstināšanos NATO valstis mēdz pamatot, sakot, ka atbalsta sniegšana Ukrainai var veicināt situācijas eskalāciju, tomēr, kā pauda Kols, "mēs jau sen esam pāri diskusijām - eskalēt vai neeskalēt".

18:00. Agri vai vēlu, bet Krievija pieteiks karu Ukrainai, turklāt nav izslēdzams, ka sprādziens uz Kerčas tilta bija pašu krievu provokācija, aģentūrai LETA atzina Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Kara pieteikšana ļautu Krievijai piesaistīt papildu resursus, tostarp plašāk iesaistot obligātā dienesta karavīrus, pārkārtot ekonomiku un valstij likumiski atraisīt "plašas rokas" attiecībā uz civilo sektoru.

17:23. Krievija pirmdien uzbrukumos Ukrainai izmantojusi Irānā ražotos bezpilota lidaparātus, kas pacelti gaisā no Baltkrievijas teritorijas, paziņojusi Ukraina. "Ienaidnieks izmantoja irāņu bezpilota lidaparātus "Shahed-136", kas tika palaisti no Baltkrievijas teritorijas" un Krievijas anektētās Krimas pussalas, sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas armija. Armija arī pavēstīja, ka tai izdevies iznīcināt deviņus dronus.

16:44. Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņojis, ka Krievijas atbilde uz jebkādiem turpmākiem Ukrainas uzbrukumiem būs smaga.

16:02. Ukrainā pirmdien Krievijas bruņoto spēku vērienīgajā raķešu triecienā nogalināti vismaz desmit cilvēki un vēl aptuveni 60 ievainoti, nacionālā telemaratona ēterā pavēstīja Nacionālās policijas preses sekretāre Marjana Reva. Triecienu vietās strādā policisti, kas palīdz cilvēkiem un fiksē visas Krievijas noziegumu sekas. Tiesībsargājošo struktūru pārstāvji dara visu, lai maksimāli nodrošinātu cilvēku drošību. "Visi šie masveida uzbrukumi bija vērsti pret mierīgajiem iedzīvotājiem, pret kritiskās infrastruktūras objektiem. Dažās apdzīvotajās vietās nav elektroapgādes. Mēs redzam, ka Krievija pat šādā smagā aukstā periodā dara visu, lai sagrautu Ukraina mierīgo iedzīvotāju dzīvi," rezumēja Reva.

15:10. Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko pirmdien paziņojis, ka panākta vienošanās par Krievijas un Baltkrievijas reģionālā grupējuma izvietošanu, bet nepaskaidroja, kurp šie karavīri tiks nosūtīti.

14:25. Krievijas valsts kontrolētā dabasgāzes giganta "Gazprom" finanšu struktūrvienība "Gazprombank" pirmdien paziņoja, ka pārtrauc darbību Šveicē, kur tā Maskavas Ukrainā sāktā kara dēļ bijusi izslēgta no banku sektora.

13.54. Eiropas Savienības (ES) skatījumā Krievijas īstenotie raķešu uzbrukumi civiliedzīvotājiem Ukrainā ir līdzvērtīgi kara noziegumiem, pirmdien paziņojis ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.

Borela preses sekretārs Peters Stano sacīja, ka civilo mērķu un civiliedzīvotāju apšaudīšana ar raķetēm ir tālāka kara eskalācija.

13.51. Akciju vērtība Maskavas fondu biržā pirmdien rīta tirdzniecības sesijā nokritās par gandrīz 12% saistībā ar Krievijas raķešu triecieniem Ukrainas pilsētām un sprādzienu nedēļas nogalē, kas nodarīja būtiskus postījumus Krimas tiltam.

Neilgi pēc tirdzniecības sākšanas fondu biržas indekss MOEX samazinājās par 11,9% un pirmo reizi kopš Krievijas Ukrainā sāktā kara 24.februārī nokritās zem 1800 punktu atzīmes.

13.20. Krievija izšāva spārnotās raķetes pret Ukrainu no karakuģiem Melnajā jūrā pāri Moldovas gaisa telpai, pirmdien paziņojis Moldovas ārlietu ministrs Niku Popesku.

"Trīs spārnotās raķetes, kas šorīt tika izšautas pret Ukrainu no Krievijas kuģiem Melnajā jūrā, šķērsoja Moldovas gaisa telpu," tviterī paziņoja Popesku.

13.05. Kijivas militārā administrācija ziņo, ka Ševčenko rajonā bijuši trīs trāpījumi, aizdegušās sešas automašīnas un bojātas 15. Bojāts ielu segums. Saskaņā ar sākotnējo informāciju, šajā rajonā gājuši bojā pieci cilvēki un 24 guvuši ievainojumus. Bojāti arī divi infrastruktūras objekti.

12.54. Masveida raķešu triecieni Kijivai un citām pilsētām, civiliedzīvotāju slepkavības un civilās infrastruktūras iznīcināšana vēlreiz pierāda, ka Krievija ir teroristiska valsts, savukārt Vladimirs Putins - starptautiskais noziedznieks, paziņojumā presei norādījusi Ukrainas vēstniecība Latvijā.

12.36.Masīvās raķešu apšaudes rezultātā, kurai pirmdienas rītā Krievijas karaspēks pakļāva Ukrainas pilsētas, astoņos reģionos un Kijivā postījumi nodarīti vismaz 11 svarīgiem infrastruktūras objektiem, bet daļā apgabalu pārtraukta elektropiegāde, paziņojis premjerministrs Deniss Šmihaļs.

Uzņēmums "Ukrenergo" brīdina, ka pilsētās un citās apdzīvotās vietās gaidāmi elektropiegādes, ūdens apgādes un sakaru traucējumi.

12.35. Krievijas karaspēks pirmdien uz Ukrainas pilsētām raidījis 83 raķetes, no kurām zenītartilēristi 43 notriekuši, saskaņā ar stāvokli uz plkst.11:34 paziņojusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.

12.30. Ņemot vērā šodienas raķešu triecienus Ukrainā, globālais atbalsts Ukrainai jādubulto, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja Valsts prezidents Egils Levits.

Levits norādīja, ka pēdējā bumbu nomešana Kijivā un citos Ukrainas reģionos novērš jebkādas šaubas, ka Krievija ir teroristu valsts, kas tiecas uz iznīcināšanu un dominēšanu. Tādēļ esot jādubulto globālais atbalsts Ukrainai, lai "apturētu šo ļaunumu".

11.36. Krievija pirmdien uz Ukrainas pilsētām raidījusi 75 raķetes, no kurām zenītartilēristi 41 notriekuši, paziņojis Ukrainas armijas virspavēlnieks Valerijs Zalužnijs. Viņš norādījis, ka Krievija līdztekus raķetēm izmanto arī bezpilota lidaparātus, lai bombardētu Ukrainas teritoriju.

11.29. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 62 870 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 370 iebrucēji un deviņi tanki, kā arī notriekta viena lidmašīna un divas spārnotās raķetes.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2495 tankus, 5149 bruņutransportierus, 1486 lielgabalus, 353 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 181 zenītartilērijas iekārtu, 267 lidmašīnas, 235 helikopterus, 1097 bezpilota lidaparātus, 249 spārnotās raķetes, 3908 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas, kā arī 136 specializētās tehnikas vienības.

10.30. Krievijas uzbrukumu mērķis ir Kijivas pilsētas centrs laikā, kad lielākā daļa cilvēku būtu ielās, sociālajos tīklos šādu vērtējumu sniedzis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Krievijas uzbrukums Kijivai ir Kremļa reakcija uz sprādzienu uz Kerčas tilta, norādījis Sārts, vienlaikus uzsverot, ka savukārt sprādziens uz tilta notika nakts laikā, kad uz tilta atradās ļoti maz automašīnu. Savukārt Krievija šodien bombardē Kijivas centru laikā, kad liela daļa cilvēku ir ielās, šādi cenšoties radīt maksimāli daudz cilvēkiem ciešanas, vērtēja Sārts.

10.12. Ziņas par eksplozijām saņemtas arī no Dņipro un Hmeļnickas apgabala. Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Kirilo Timošenko pavēstījis, ka daudzas Ukrainas pilsētas pakļautas krievu raķešu triecieniem un ka ir cietušie starp civiliedzīvotājiem.

09.58. Ukrainai ir nepieciešamas piegādāt vairāk ieroču, lai apturētu karu un Krieviju, mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

09.33. Vietējie mediji pirmdien ziņo par eksplozijām Žitomirā, Ļvivā un Ternopiļā. Ternopiļas kara administrācijas priekšsēdētājs Volodimirs Trušs aicinājis pilsētniekus palikt patvertnēs. Ukrainas sabiedriskā raidorganizācija ziņo, ka sprādzieni bijuši dzirdami arī Žitomirā un Ļvivā.

09.23. Kijivas centru pirmdienas rītā satricinājuši vairāki sprādzieni, kurus, visticamāk, izraisījuši raķešu triecieni. Kijivas mērs Vitālijs Kličko pavēstījis, ka sprādzieni notikuši galvaspilsētas Ševčenko rajonā, kas ietver arī Kijivas vecpilsētu. Tur atrodas arī vairākas valdības ēkas. Sprādzienos ir cietušie un bojāgājušie.

08.56. Vācijas Federālā informācijas drošības biroja vadītājs Arne Šēnboms, visticamāk, tiks atcelts no amata, jo pastāv aizdomas par viņa sakariem ar Krievijas specdienestiem, vēsta vairāki Vācijas mediji.

07.09. Bojāgājušo skaits raķešu uzbrukumā Zaporižjas pilsētai naktī uz 9. oktobri pieaudzis līdz 14. Pagājušajā nedēļā Krievijas uzbrukumu dēļ pilsētā gājuši bojā vismaz 43 cilvēki, ziņo portāls pravda.com.ua.

00.50. Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) savienojums ar ārējo elektrolīniju ir atjaunots un AES ir pievienota elektrotīklam, tāpēc kodolspēkstacijai vairs nav nepieciešams izmantot dīzeļģeneratorus, svētdien paziņoja ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA).

Jau vēstīts, ka atjaunojoties apšaudēm Zaporižjas AES tuvumā, kodolstacijas savienojums ar 750 kilovoltu elektrolīniju tika pārrauts sestdien ap plkst.1, tāpēc tika iedarbināti dīzeļģeneratori.

9. oktobra teksta tiešraide šeit: Ukraina varonīgi aizstāv savu zemi 229. dienu.