„Līdz šim brīdim 2014. gadā ir nodegusi lielāka mežu platība nekā iepriekšējos četros gados kopā. Latvijā šogad bijuši 644 ugunsgrēki, no kuriem vismaz 500 ir cilvēku neuzmanības izraisīti,” sarunā ar Neatkarīgo stāsta Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Edijs Leišavnieks. Karstā laika un sausuma dēļ Latvijas mežos ir izsludināta otrā augstākā jeb 4 ugunsbīstamības pakāpe.
„Karstajā jūlijā un augustā mežā viss ir sauss un pie meža aizdegšanās nereti gadās, ka uguns iet iekšā taisni zemē. Tas nozīmē, ka dzēšanas darbi turpinās pat vairāku dienu garumā. Piemēram, nesen mēs vienu ugunsgrēku dzēsām četras dienas,” stāsta E. Leišavnieks. Ļoti bieži tieši cilvēku neuzmanība un nezināšana ir tas, kas izsauc meža ugunsgrēkus. „Cilvēki kurina ugunskurus tam nepiemērotās vietās un pēc tam atstāj tos bez uzraudzības, lai gan principā ugunskurus drīkst kurināt tikai ugunskura vietās. Šobrīd meža ugunsgrēku var izraisīt pat vienkārši nenodzēsts izsmēķis, tāpēc mēs aicinām meža apmeklētājus uz mežu cigaretes un sērkociņus labāk nemaz neņemt līdzi. Mežs ir ārkārtīgi sauss un ar uguni jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem,” uzsver E. Leišavnieks.
Arī Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta sabiedrisko attiecību speciālistei Ingai Veterei ir aktuāla informācija par sausuma izraisītajiem ugunsgrēkiem. „Salīdzinot ar ziemas periodu, vasarā ugunsgrēku ir bijis vairāk, bet vismaz tie ir mazāk traģiski. Tas tā ir vienmēr, jo ilgāk pieturas karstais laiks, jo vairāk ugunsgrēku,” stāsta I. Vetere. Protams, galvenokārt deg tieši sausā zāle. „Aizvadītajā diennaktī 11 reizes dega sausā zāle, meža zemsedzes, siens, labības lauki. Piemēram, Jelgavas novadā deg smagā automašīna un labības lauks 3000 kavdrātmetru platībā. Nokultie salmi uz lauka bija sakrājušies pie smagās automašīnas kolektora, aizdegušies, aizdedzinot arī blakus esošo labību,” informē I. Vetere.
Pašlaik viss ir ļoti sauss un lauki parasti aizdegas cilvēku neuzmanības vai sliktā lauksaimniecības tehnikas stāvokļa dēļ. Tas, ka aizdegas automašīna, nav retums, jo tehniskas kļūmes tās elektronikā var radīt īssavienojumu, kas savukārt rezultējas ar aizdegšanos. Arī pilsētā dzīvojot ir jābūt uzmanīgiem un jāievēro visi ugunsdrošības noteikumi.
„Gandrīz nav dienas, kad mēs nesaņemtu izsaukumu, par kādu daudzstāvu mājā degošu balkonu. Vakar šāds ugunsgrēks bija izcēlies Rīgā, Ieriķu ielā deviņstāvu mājas sestā stāva balkonā. Iespējamais iemesls – neuzmanīga smēķēšana. Tas darbojas pavisam vienkārši, vieni savu balkonu piekrauj ar nevajadzīgām mantām, kamēr citi smēķē pie atvērta loga, vai uz sava balkona, un pēc tam izsmēķi vienkārši met zemē. Ar vēja pūsmu tas iekrīt apakšējo dzīvokļu balkonā un izraisa ugunsgrēku,” par pilsētniekiem draudošajām ugunsbriesmām stāsta I. Vetere.