Ukrainas kara 235. diena. Jaunākā informācija [papildināts 20:10]

© AP/Scanpix/LETA

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 16. oktobrī. Ukraina jau septiņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

20.10. Ukrainā operatīvā štāba "Dienvidi" komandieris Andrijs Kovaļčuks norādījis, ka iebrucēji Ukrainas dienvidos jau sen atrodas sarežģītā situācijā, tomēr ukraiņu karotāji nedrīkst atslābt.

"Gluži otrādi, nepieciešams sakopot visus mūsu spēkus un izspiest krievu armiju no mūsu zemes," uzsvēris operatīvā štāba "Dienvidi" komandieris.

19.49. Pāvests Francisks norādījis, ka pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu ANO reformu nepieciešamība kļuvusi acīmredzami.

Svētdien publicētajos izvilkumos no katoļu baznīcas galvas jaunās grāmatas viņš atzinis, ka pašreizējām multilaterālajām organizācijām, īpaši ANO Drošības padomei, jārod "ātrāki un efektīvāki ceļi konfliktu risināšanai".

"Kara laikā ir būtiski apliecināt, ka mums vajag vairāk multilaterālisma un labāka multilaterālisma," taču ANO vairs nav piemērota "jaunajai realitātei," laikraksta "La Stampa" publicētajos grāmatas izvilkumos norāda Francisks.

18.25. Dienvidu karadarbības zonā ukraiņu un krievu zaudējumu samērs šobrīd ir viens pret 6,5, svētdien paziņojusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.

Atsaucoties uz operatīvā štāba "Dienvidi" komandieri Andriju Kovaļčuku, viņa norādījusi, ka sasniedzot kritisko zaudējumu samēru viens pret astoņi, pretinieka armijā sāksies psiholoģiskais sabrukums.

17.01. Krievijas armijas kontingents, kas tiek izvietots Baltkrievijā tā dēvētās kopīgā karaspēka grupējuma (SUG) ietvaros, sasniegs 9000 vīru, svētdien paziņojusi Baltkrievijas Aizsardzības ministrija.

"Baltkrievijā sākuši ierasties pirmie karaspēka ešeloni ar krievu militārpersonām, kas iekļautas SUG sastāvā. Ierašanās turpināsies vairākas dienas. Kopējais skaits būs nedaudz mazāks par 9000," savā tvitera kontā raksta aizsardzības ministra vietnieks starptautiskās sadarbības jautājumos Valērijs Revenko.

15.45. Ukrainas galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) svētdien izsludinājusi 100 000 ASV dolāru lielu atlīdzību par krievu teroristu bandu vadoņa Igora Girkina "Strelkova" sagūstīšanu un nodošanu ukraiņu varasiestādēm.

"Zināms, ka viens no vispazīstamākajiem krievu teroristiem izlēmis atjaunot savu dalību karā pret mūsu valsti," teikts GUR paziņojumā.

Girkins bija viens no Krievijas iesūtītajiem diversantiem, kas organizēja Krimas okupāciju, bet vēlāk viņš vadīja iebrukumu arī Ukrainas kontinentālajā daļā.

14.03. Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas "Amnesty International" augustā publicētajā ziņojumā par karu Ukrainā, kurā bija kritizēta Ukrainas rīcība attiecībā pret tās iedzīvotājiem, bija pieļautas vairākas kļūdas, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda organizācijas Eiropas reģionālā biroja direktors Nils Muižnieks.

Ziņojums Muižniekam esot bijis ļoti nepatīkams pārsteigums.

Ziņojuma mērķis esot bijis veicināt Ukrainas iedzīvotāju aizsardzību, norādīja organizācijas pārstāvis. Viņa kolēģi, kas dokumentēja Krievijas kara noziegumus, to esot uzsvēruši no paša sākuma. Pirms minētā ziņojuma izplatīšanas bija izlaisti kādi 20 dažādi ziņojumi par Mariupoli un Buču, kuros tika akcentēti Krievijas kara noziegumi, atzīmēja Muižnieks.

13.13. Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Krivijrihas un Bahmutas virzienos.

12.15. Zaporižjas apgabala Polohu rajonā naktī uz svētdienu krievi sagrāvuši divas skolas, pavēstījis apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Staruhs.

Divas raķetes trāpījušas Vozdviživkas ciema skolā, bet trešā raķete nokritusi vietējā parkā.

Krievu raķetes sagrāvušas skolu arī Dobropiļļā.

Cietušo nav.

11.20. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 65 000 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Diennakts laikā iznīcināti 300 iebrucēju.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējusi 2529 tankus, 5193 bruņutransportierus, 1589 lielgabalus, 365 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 186 zenītartilērijas iekārtas, 268 lidmašīnas, 242 helikopterus, 1224 bezpilota lidaparātus, 316 spārnotās raķetes, 3958 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 143 specializētās tehnikas vienības.

10.07. Amerikāņu miljardieris Īlons Masks sestdien paziņoja, ka viņa uzņēmums turpinās maksāt par "Starlink" satelītinternetu Ukrainā, ar šo paziņojumu nākot klajā dienu pēc tam, kad bija ļāvis noprast, ka vairs nevar finansēt šo projektu.

"Kaut arī "Starlink" joprojām zaudē naudu un citi uzņēmumi saņem nodokļu maksātāju dolāru miljardus, mēs turpināsim finansēt Ukrainas valdību par brīvu," tviterī ierakstījis pasaules bagātākais cilvēks.

Vēl piektdien Masks norādīja, ka uzņēmums "SpaceX" nevarēs maksāt par "Starlink" Ukrainā bezgalīgi.

09.02 Jaunu Krievijas karavīru ierašanās Baltkrievijā raisa bažas, ka Baltkrievijas karavīri var pievienoties Krievijas karavīriem uzbrukuma operācijās Ukrainā.

Minska vēl otrdien apgalvoja, ka kontingents ir aizsardzības rakstura.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien G7 valstu sanāksmē apsūdzēja Krieviju, ka tā cenšas "ievilkt Baltkrieviju tiešā formā šajā karā"

Zelenskis arī aicināja uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas izvietot starptautisko novērotāju misiju.

08.31. PVO Eiropas reģionālais direktors Hanss Klūge paudis, ka PVO bažījas par sagatavošanos ziemai radītajiem izaicinājumiem Ukrainā.

Ziemas sezona rada izaicinājumus tieši tiem, kas "dzīvo nestabili" un nespēj apsildīt savas mājas, piebilda Klūge.

"Ziema un nesenā kauju saasināšanās var palielināt iekšējo pārvietošanos, un tiek prognozēta divu līdz trīs miljonu cilvēku pārvietošanās pašā Ukrainā, kā arī vēl viens bēgļu vilnis uz apkārtējām valstīm," sacīja Klūge. "Līdz ar to būs vēl lielāka slodze uz veselības iestādēm gan Ukrainā, gan bēgļus uzņemošajās valstīs."

Pasaulē

Nobela prēmija ekonomikā 2024. gadā tika piešķirta Daronam Acemoglu, Džeimsam Robinsonam un Saimonam Džonsonam, kuri izskaidroja pasaulei, kāpēc dažas valstis kļūst bagātas un attīstās, kamēr citas ir iestrēgušas pagātnē, un kāpēc progress un tehnoloģijas noved pie valsts labklājības tikai dažās vietās, kamēr citās ne, raksta BBC.