Krievija izdomājusi neģēlīgu veidu, kā ukraiņu jauniešus padarīt par pašnāvniekiem

19 gadus vecajam Oleham tika piedāvāti 1000 ASV dolāri par uzbrukumu policijas iecirknim ar krāsu, taču viņam iedotajā somā atradās bumba. Ar stāstu dalās “The Guardian”.

Olehs, izmantojot “Telegram” kanālu, atrada darbu, kas izklausījās diezgan vienkārši - viņam bija jādodas no mājām Ukrainas austrumos uz Rivnes pilsētu rietumos, jāpaņem mugursoma ar krāsas baloniņu un jāizsmidzina krāsa pie vietējās policijas iecirkņa.

Lai aizbēgtu no notikuma vietas, netiekot pieķertam, būtu nepieciešama veiklība, taču piedāvātā nauda - 1000 ASV dolāru - bija laba, pat fantastiska, par to, kas 19 gadus vecajam jaunietim bija viena rīta darbs.

Bet, kad sniegotā rītā februāra sākumā viņš atvēra somu pie Rivnes policijas iecirkņa, viņš šausmās sarāvās. Krāsas baloniņa vietā viņš ieraudzīja kaut ko, kas izskatījās pēc paštaisītas bumbas, ar vadiem un pie tās piestiprinātu mobilo tālruni - acīmredzot primitīvu tālvadības detonācijas mehānismu.

Ja ierīce būtu detonējusi, tā būtu padarījusi Olehu par neapzinātu pašnāvnieku-spridzinātāju, kas ir daļa no draudīgas jaunas uzbrukumu tendences Ukrainā, ko, pēc Ukrainas valsts drošības aģentūras teiktā, organizē Krievijas izlūkdienesti, izmantojot vietējos vienreizējos rekrūšus.

Līdz šim ir bijuši jau vairāk nekā ducis uzbrukumu, kuros vainīgais ir ievainots vai nogalināts, liecina Ukrainas tiesībaizsardzības iestāžu avots.

Krievijas sabotāžas kampaņa Ukrainā sākās pagājušajā pavasarī, pastāstīja Ukrainas drošības aģentūras pārstāvis Artjoms Dehtiarenko. Sākumā tā ietvēra ļaunprātīgu militāro transportlīdzekļu, iesaukšanas punktu un pasta nodaļu dedzināšanu, un tā galvenokārt bija vērsta pret Ukrainas rietumu reģioniem, tālu no frontes.

Pēc tam vainīgajiem bija jāuzņem ugunsgrēka video savā telefonā un jānosūta ieraksts kā pierādījums tam, ka noziegums ir pastrādāts. Video neizbēgami nonāca Krievijai draudzīgos “Telegram” kanālos, it kā pierādījums par neapmierinātību Ukrainā, kas izraisīja reālu sociālo spriedzi tādos jautājumos kā iesaukšana armijā.

Šie uzbrukumi bija daļa no slepena ēnu kara, kas plosījās paralēli konfliktam frontes līnijās. Saskaņā ar vairāku Rietumu izlūkdienestu sniegto informāciju, Krievija veic ļaunprātīgas dedzināšanas un sabotāžas uzbrukumus arī Eiropas valstīs, savukārt tiek uzskatīts, ka Ukrainas dienesti ir atbildīgi par vairākiem ļaunprātīgas dedzināšanas uzbrukumiem iesaukšanas punktos Krievijā kara sākumā.

Pagājušā gada beigās Krievija acīmredzot nolēma par labu eskalācijai, pārejot no vienkāršiem ļaunprātīgas dedzināšanas uzbrukumiem Ukrainā uz sprādzieniem, kas vairāk atgādina teroristu grupējumu taktiku.

"Viņi sāka masveida ukraiņu vervēšanu bumbu ievietošanai: automašīnās, iesaukšanas punktu tuvumā, policijas iecirkņu tuvumā utt.," sacīja Dehtiarenko.

Šis Krievijas jaunās sprādzienu kampaņas Ukrainā apraksts ir balstīts uz cietuma intervijām ar vainīgajiem, kuri pašlaik ir aizturēti un gaida tiesu. Viņu vārdi ir mainīti.

Ukrainas drošības dienesti uzskata, ka krievi vervē ukraiņu tīklus - viena persona izgatavo bumbu un atstāj to norunātā vietā. Tad kāds cits to savāc, nezinot, kas tas ir. Tādējādi krievu kuratori var sarīkot sprādzienus dziļi Ukrainā, pat neieejot valstī.

Ukrainas drošības dienesti apgalvo, ka kopš 2024. gada sākuma par sabotāžu, dedzināšanu vai terorismu ir aizturējusi vairāk nekā 700 cilvēku. Daudzi ir bezdarbnieki vai viņiem ir nepieciešama nauda atkarību novēršanai, bet aptuveni ceturtā daļa no viņiem ir pusaudži - jaunākais līdz šim ir tikai 11 gadus veca meitene no Odesas apgabala.

19 gadus vecajam bezdarbniekam Oleham ļoti vajadzēja naudu. "Es sēdēju mājās un lielākoties neko nedarīju," tā viņš aprakstīja pēdējos trīs gadus kopš skolas beigšanas.

Kad viņš kļuva par tēvu, viņam bija jāuztur bērns, tāpēc viņš pavadīja daudz laika dažādos “Telegram” kanālos ar nosaukumu "darbs Ukrainā", cenšoties ātri nopelnīt naudu. Vienā no tiem viņš pamanīja ierakstu, ko bija rakstījis kāds vīrietis vārdā Antons.

"Viņš teica, ka viņam ir viegls darbs, alga dolāros. Kad es ar viņu sazinājos, viņš man lika nofotografēt tiesas namu, iesaukšanas biroju, policijas iecirkni manā dzimtajā pilsētā. Viņš man samaksāja 50 USD kriptovalūtas makā," atcerējās Olehs. Maksājums tika veikts USDT - kriptovalūtas stabilajā kriptovalūtā.

Krievijas kuratori parasti sāk ar šādiem vienkāršiem uzdevumiem, saka drošības dienestu darbinieki. Sensitīvu vietu fotografēšana ir viens izplatīts lūgums, dažu dumpīgu skrejlapu kopiju izdrukāšana un izkāršana ir cits. Tad, kad rekrūši ir piesaistīti, viņi paceļ likmes.

"Dažos gadījumos aģenti ne tikai ievieto bumbu, bet neapzināti veic pašnāvnieka-spridzinātāja lomu. Krievi uzspridzina savus aģentus; tā kļūst par ierastu praksi," sacīja Dehtiarenko.

“Dažreiz viņi izmanto draudus, dažreiz viņi ir draudzīgi un iedrošinoši. Tas ir atkarīgs no tā, kurš vada aģentu; viņi izmanto dažādas psiholoģiskas manipulācijas ar dažādiem cilvēkiem,” piebilst Dehtiarenko.

Bieži vien kuratori izmanto jaunatnes slengu, lai radītu iespaidu, ka rekrūši runā ar kādu sava vecuma cilvēku. Dažreiz viņi flirtē ar rekrūšiem vai piedāvā viņiem morālu atbalstu sarežģītās ģimenes situācijās. Viņi parasti neatklāj, ka ir krievi; viņi var apgalvot, ka ir ukraiņi, kuri ir “noguruši no kara” un vēlas parādīt, ka tam pretojas.

Ja rekrūši izrāda nevēlēšanos, kurators var atklāt saistību ar Krieviju un izmantot šantāžu, lai panāktu turpmāku rīcību, draudot nosūtīt drošības dienestiem pierādījumus par iepriekšējo sadarbību.

“Pēc tam, kad cilvēki ir izpildījuši pirmo uzdevumu, viņi ir atbildīgi,” sacīja Dehtiarenko. Vienā gadījumā uz pusaudzes mobilo tālruni tika nosūtīta programmatūra, un kurators draudēja publicēt no tālruņa nozagtas intīmas fotogrāfijas un video, ja meitene neturpinās sadarboties.

Drīz pēc tam, kad Olehs bija uzņēmis fotogrāfijas, Antons piedāvāja viņam jaunu uzdevumu: nodedzināt ēku viņa dzimtajā pilsētā. Olehs to negribēja darīt; viņš neesot terorists, viņš vīrietim teica. Kad Antons uzstāja, Olehs bloķēja viņa kontu.

Taču šī saruna palika Oleha atmiņā, jo viņam ļoti vajadzēja naudu. Tāpēc, kad pēc dažām nedēļām cits vīrietis, kurš apgalvoja, ka viņu sauc Aleksandrs, sazinājās ar viņu “Telegram” platformā un ieteica iespēju nopelnīt 1000 USD, neko nededzinot, viņš bija ļoti ieinteresēts.

Olehs uztraucās par darba veikšanu vienatnē, tāpēc viņš piezvanīja savam vecajam skolas draugam Serhijam un lūdza viņiem paveikt darbu kopā. Viņš piedāvāja sadalīt 1000 USD uz pusēm.

Serhijs ātri piekrita; viņš arī bija bezdarbnieks un viņam bija divi bērni. Nauda noderētu.

Olehs pastāstīja savai draudzenei, ka aizbrauks uz pāris dienām, lai nopelnītu naudu viņai un viņu bērnam. Aleksandrs, “Telegram” kurators, viņam nosūtīja aptuveni 200 USD izdevumiem, atkal kriptovalūtā, un viņš nopirka biļetes autobusam no Sumu apgabala uz Rivni. Brauciens ilga visu dienu; Olehs un Serhijs ieradās Rivnē vēlu vakarā. Aleksandrs teica Oleham, ka viņam vajadzētu atrast lētu viesnīcu pārnakšņošanai un gaidīt norādījumus.

Nākamajā rītā Aleksandrs nosūtīja Oleham atrašanās vietu - garāžu kooperatīvs pilsētas nomalē. ​​"Viņš teica, ka viss, kas mums jādara, ir jāpaņem tur mugursoma ar krāsu," sacīja Serhijs. Abi devās ceļā, nedaudz nervozi.

Kad viņi nonāca galamērķī, Olehs piezvanīja savam “Telegram” kontaktam, kurš viņu vadīja pa tālruni. Sekojot norādījumiem, riepā viņš atrada melnu mugursomu un baltu plastmasas maisiņu. Kā norādīts, viņš tos abus pacēla.

Aleksandrs lika Oleham neatvērt somas, bet doties uz nākamo vietu, ko viņš paziņos “Telegram”, kas bija vietējās policijas iecirknis, un tad viņam piezvanīt. Aleksandrs teica, ka tvertne bija gatava sprāgt, kad soma tika atvērta, apsmidzinot policijas iecirkņa sienas ar krāsu un nododot vēstījumu par kara bezjēdzību. Olehs izsauca taksometru, un abi devās uz pilsētu.

Olehs un Serhijs vienojās, ka pirms nokļūšanas policijas iecirknī viņi šķirsies; Olehs būs atbildīgs par to, lai saskaņotu ar Aleksandru vietu, kur viņam vajadzētu atstāt somu, savukārt Serhijs vēros, lai pārliecinātos, ka viņiem neseko, un pateiks savam draugam, ja pamanīs kaut ko aizdomīgu.

Aleksandrs piezvanīja Oleham un teica, lai atver balto plastmasas maisiņu un izņem kasti, ko viņš tajā atradīs. Pēc tam viņam, turot to rokās, jāiet policijas iecirkņa ieejas virzienā.

Olehs kļuva aizdomīgs, un viņš atvēra kasti, lai pārbaudītu tās saturu. Viņš bija pārsteigts, ieraugot kaut ko, kas ļoti atgādināja bumbu. Panikā viņš nolēma steigties pie tuvākā policista un paziņoja, ka baidās, ka viņam rokās sprāgstvielas. Tieši tajā brīdī drošības dienesta darbinieki uzbruka gan Oleham, gan Serhijam.

Saskaņā ar lietā iesaistītā operatīvā darbinieka teikto, komanda bija novērojusi Olehu un Serhiju kopš brīža, kad viņi atrada bumbu, jo tikai trīs dienas iepriekš Rivne bija piedzīvojusi ļoti līdzīgu uzbrukumu. Tad “Telegram” platformā tika savervēts 21 gadu vecs bezdarbnieks, lai paņemtu ierīci un nogādātu to vienā no pilsētas militārā iesaukšanas birojiem. Ierīce eksplodēja, nogalinot uzbrucēju un ievainojot astoņus karavīrus.

Operatīvais darbinieks aprakstīja shēmu Oleha un Serhija lietā: melnajā mugursomā atradās paštaisīta spridzeklis, kas bija pieblīvēts ar skrūvēm un naglām, savukārt mazākajā somā atradās balta kaste ar mazāk spēcīgu spridzekli.

Šajā kastē bija izgriezts neliels caurums ar viedtālruni, kas pārraidīja ģeogrāfisko atrašanās vietu un apkārtnes attēlus Aleksandram, kurš runāja ar Olehu “Telegram” zvanā. Viņš varēja reāllaikā skatīties video par Oleha atrašanās vietu un norādīt viņam piemērotu vietu, kas ir pilna ar cilvēkiem. Brīdī, kamēr Olehs gaidīja komandu izņemt no somas it kā krāsas kannu, kurators varēja detonēt abas ierīces, zvanot uz tām pievienotajiem tālruņiem.

Ja tas būtu noticis, Olehs, visticamāk, būtu miris, tāpat kā uzbrucējs trīs dienas iepriekš. Ieeja policijas iecirknī bija pārpildīta ar policistiem, kas nāca un gāja, un apmeklētājiem, kas stāvēja rindā, lai saņemtu ēkas caurlaides, tāpēc, iespējams, līdz ar viņu būtu nogalināti vēl daudzi citi.

Taču drošības dieneseti bija sekojuši pārim un tai bija pieejams speciāls aprīkojums, gaidot vēl vienu uzbrukumu pēc iepriekšējā sprādziena. Kad Aleksandrs zvanīja uz telefoniem, kas bija piestiprināti pie bumbām, lai tās detonētu, zvani netika pārraidīti.

Drošības dienesti vēl nav atraduši personu, kas izgatavoja bumbas, kuras Olehs un Serhijs savāca, lai gan tiek pieņemts, ka to izdarīja cits Aleksandra savervēta ukraiņu pusaudze - iepriekš Rivnē aizturēja pusaudzi par līdzīgu sprāgstvielu izgatavošanu. Viņa arī bija savervēta “Telegram” platformā, un pēc tam viņai tika nosūtītas video pamācības par to, kā izgatavot šīs ierīces no plaši pieejamiem produktiem.

Lai mēģinātu neitralizēt pusaudžu vervēšanu šādiem uzdevumiem, drošības dienests ir uzsācis izpratnes veicināšanas programmu Ukrainas skolās, lai brīdinātu bērnus par briesmām, kas saistītas ar naudas piedāvājumu pieņemšanu no svešiniekiem “Telegram” platformā.

Oleham un Serhijam notveršana, iespējams, izglāba dzīvību, taču tagad viņi atrodas aiz restēm, gaidot tiesas procesu, kurā viņiem varētu piespriest līdz pat 12 gadiem cietumā. Olehs sacīja, ka vēl nav pārliecināts, vai atzīs savu vainu; viņš uzstāj, ka neapzinājās, ka strādā krieviem vai ka viņa rīcība varēja novest pie daudzu cilvēku slepkavības.

Īsā telefonsarunā no cietuma Rivnē, kur viņš tiek turēts, viņa draudzene lika viņam aizmirst par jebkādu kontaktu ar viņu vai viņu bērnu. Viņam bija arī īsa telefonsaruna ar vecākiem, kuras saturu viņš drūmi un kodolīgi rezumēja: "Viņi teica, ka esmu idiots."