"Financial Times" paredz Eiropai drūmu nākotni
Jauna Eiropas ēra sākās 2022. gada 24. februārī ar Vladimira Putina pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Paredzamā nākotnē kontinents sadursies ar Krieviju, kas ir apņēmusies atgūt pēc iespējas lielāku daļu savas bijušās impērijas, raksta “Financial Times”.
Izdevums raksta, ka mūsdienās Krievijas kara ekonomika ar deklarētiem aizsardzības izdevumiem ir aptuveni 7% apmērā no IKP, militarizēta sabiedrība un politisks galvenais naratīvs par civilizācijas konfliktu ar Rietumiem. Maskava jau īsteno hibrīdkaru pret Eiropu, izmantojot sabotāžu, dedzināšanu, kiberuzbrukumus un plaša mēroga dezinformāciju sociālajos medijos.
Putinam ir arī spēcīgs sabiedrotais - Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins. Taču ne tikai Pekina ir priecīga sadarboties ar Krieviju - to skaitā ir ari Indija, Dienvidāfrika un Brazīlija. Pirmo reizi mūsdienu vēsturē tām ir pietiekama bagātība un vara, lai līdzsvarotu Rietumus.
Amerika, kādu pasaule to pazina, nekad neatgriezīsies, taču ASV pēc Trampa ir iespējamas dažādas trajektorijas - labākajā gadījumā Eiropas varas veidošanai būs nepieciešams pārejas periods jeb "sloga maiņa", kurā ASV spēlē mazāku lomu, bet joprojām nodrošina galvenos stratēģiskos resursus. Tas sākas ar Ukrainu, kur Eiropa varētu izlemt kara iznākumu.
Iznākums nebūs ne pilnīga uzvara, ne pilnīga sakāve nevienai no pusēm. Drīzāk tas būs atkarīgs no ilgstošas un sarežģītas militāras, ekonomiskas un politiskas cīņas starp Ukrainu un Eiropu, no vienas puses, un Krieviju un tās partneriem, no otras puses. Arī notiekošie kari Tuvajos Austrumos un iespējamais konflikts starp ASV un Ķīnu par Taivānu tieši un netieši ietekmēs arī Eiropu.
