"Financial Times" drūms vērtējums par Eiropas ceļu un tiltu gatavību militāram konfliktam ar Krieviju
Eiropas transporta infrastruktūra nav sagatavota karam ar Krieviju - NATO tankus, kā arī personālu un militārās kravas nevar ātri pārvietot pa publiskiem ceļiem vai dzelzceļu, bet tilti un tuneļi tiek uzskatīti par īpaši nesagatavotiem, tā intervijā laikrakstam “Financial Times” norādīja ES transporta aģentūras vadītājs Apostolos Tsicikostas.
Pēc Tsicikosta teiktā, Krievijas iebrukuma NATO valstīs gadījumā uz austrumu robežām tiks izsauktas tanku vienības, bet tanki varētu iestrēgt tuneļos vai izraisīt tiltu sabrukšanu, tāpēc ES plāno tērēt 17 miljardus eiro kontinenta infrastruktūras rekonstrukcijai, lai palielinātu militāro mobilitāti. Šī nauda tiks izmantota veco tiltu modernizēšanai un stratēģisko tiltu paplašināšanai, kā arī jaunu tiltu būvniecībai.
Viņš paskaidroja, ka kontinenta aizsardzība ir atkarīga no karaspēka spējas ātri pārvietoties pa kontinentu, un šodien karaspēka pārvietošana no NATO rietumu uz austrumu robežām var ilgt nedēļas vai pat mēnešus. Viņš piebilda, ka liela daļa esošās infrastruktūras nav būvēta, ņemot vērā armijas pārvadāšanas nepieciešamību. Eiropas ceļi ir paredzēti kravas automašīnu, kuru svars ir līdz 40 tonnām, pārvadāšanai, savukārt tanka svars ir līdz 70 tonnām.
Pēc viņa teiktā, bloks izstrādā stratēģiju, lai nodrošinātu karaspēka pārvietošanu "dažu stundu, maksimāli dažu dienu laikā", reaģējot uz uzbrukumu, modernizējot 500 infrastruktūras projektus četros militārajos koridoros, kas stiepjas visā kontinentā. Kuri tieši atrodas šie projekti, drošības apsvērumu dēļ netiek izpausts.
ES arī samazinās birokrātiskās procedūras, lai izvairītos no "tanku aizturēšanas dokumentu dēļ", šķērsojot robežas.
“Financial Times” ziņo, ka transporta departamenta stratēģija ir daļa no militāro sagatavošanās darbu viļņa visā kontinentā, brīdinot par iespējamu konfrontācijas paplašināšanos ar Krieviju un plānoto ASV klātbūtnes samazināšanu Eiropā. Publikācija atgādināja, ka ES uzsāk pārapbruņošanās plānu līdz 800 miljardu eiro vērtībā.
Arī Polija apsver scenāriju, kas paredz konfrontāciju ar Krieviju pirms 2027. gada - Polijas premjerministrs Donalds Tusks sacīja, ka Polijai ir jābūt labi sagatavotai šādam scenārijam, aprīkojot armiju un saglabājot sociālo stabilitāti.
Vācija ievērojami palielina savus aizsardzības izdevumus - valsts ikgadējais aizsardzības budžets četru gadu laikā dubultosies līdz 162 miljardiem eiro. Šī summa ietver 9 miljardus eiro gadā, lai palīdzētu Ukrainai atvairīt Krievijas draudus.
Arī Francija palielina savus aizsardzības izdevumus - pēc prezidenta Emanuela Makrona teiktā, jauno draudu dēļ Francija 2027. gadā aizsardzībai iztērēs 64 miljardus eiro - tā ir divreiz lielāka summa nekā 2017. gadā.
Tikmēr Amerikas Savienotās Valstis nemaina savus plānus samazināt savu militāro klātbūtni Eiropā. Saskaņā ar “Politico” sniegto informāciju, Pentagona vadībā notiek plaša mēroga ASV militārās klātbūtnes pārvērtēšana visā pasaulē.
