SPRK prognozē, cik liels būs nākamās sezonas apkures tarifs Latvijā

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Kopumā nākamajā apkures sezonā apmēram 60% siltumenerģijas komersantu tarifs būs robežās no 80 līdz 130 eiro par megavatstundu (MWh), pauž Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK norāda, ka, kopumā vērtējot, nākamajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi Latvijā būs zemāki. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekšējā apkures sezonā bija noteikti divi tarifa sliekšņi (68 eiro par MWh un 150 eiro par MWh), virs kuriem mājsaimniecībām tika piemērots valsts atbalsts, kā rezultātā bija mājsaimniecības, kurām tarifs nebija jāmaksā pilnā apmērā.

Šobrīd SPRK redz, ka aptuveni trešā daļa no SPRK regulējamiem siltuma uzņēmumiem kopš janvāra ir pārskatījuši tarifus un tos izdevies samazināt zem 150 eiro par MWh. Apmēram 60% komersantu tarifi ir robežās no 80 līdz 130 eiro par MWh, kas ir būtiski zemāk nekā iepriekšējā apkures sezonā, arī būtiskās atšķirības starp komersantu tarifiem ir sarukušas.

Kurināmā (gāzes un šķeldas) cenu tendences dod pamatu sagaidīt nelielu tarifu samazinājumu arī turpmākajos mēnešos. Lielākajai daļai siltumapgādes komersantu ir noteikts pienākums iesniegt samazinātu tarifu SPRK, tiklīdz kurināmā cenas samazinās. Pat ja šāds pienākums nav noteikts, kurināmā cenu izmaksas jebkurā gadījumā tiek vērtētas pie nākamās tarifu pārskatīšanas.

Vienlaikus, lai arī šobrīd siltumenerģijas tarifi samazinās, pateicoties kurināmā cenas izmaiņām, tie vairs nebūs tādā līmenī, kā, piemēram, 2021.gadā. Lai arī lielāko daļu no siltumenerģijas tarifa veido tieši kurināmā izmaksas, šogad neliels pieaugums vērojums arī citās komersantu izmaksās, kas saistīts ar vispārējo cenu pieaugumu valstī. Attiecīgi tas atstāj ietekmi arī uz komersantu siltumenerģijas apgādes pakalpojuma nodrošināšanas izmaksām.

SPRK norāda, ka pašreiz vērtēšanā ir liels skaits tarifu projektu nākamajai apkures sezonai. Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, siltumenerģijas ražošanas izmaksas ir nedaudz palielinājušās visās siltumenerģijas tarifu veidojošās pozīcijās. Savukārt kurināmā un elektroenerģijas izmaksas pēc cenu lēciena iepriekšējā gadā šobrīd piedzīvo kritumu. Atkarībā no iepirkuma veikšanas laika un piegādes vietas šķeldas cena ir vidēji no 22 līdz 30 eiro par MWh.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šobrīd iepirktās šķeldas iepirkuma cena ir par 30% zemāka, un dabasgāze arī biržā ir pat vairākas reizes lētāka. Lai arī tirgus ir piesardzīgs nākotnēs prognozēs, nav paredzams, ka šķeldas cena tuvāk rudenim varētu pieaugt. Kokmateriālu cenas ir samazinājušās. Rudenī, iespējams, palielināsies mežizstrādes apjomi saistībā ar mizgrauža apkarošanu. Tas palielinās šķeldas piedāvājumu tirgū.

Arī gāzes cenas biržā piedzīvo kritumu, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, un saistībā ar Ķīnas ekonomikas attīstības tempa palēnināšanos netiek prognozēts gāzes pieprasījuma globāls palielinājums, kas attiecīgi samazina gāzes cenu biržā. Vienlaikus Eiropas gāzes krātuvēs aizpildījums pārsniedz 80% slieksni, kas arī mazina dabasgāzes cenas pieauguma riskus. Kopumā SPRK secina, ka gāzes, šķeldas un elektroenerģijas cena šobrīd ir stabilizējusies.

Ir arī komersanti, kam SPRK veic pilno tarifu projektu izskatīšanu, kas ietver visu izmaksu vērtēšanu. Attiecīgi, tiklīdz komersantam spēkā esošajā tarifā ietvertās izmaksas ir mainījušās vai siltumenerģijas apjoms palielinājies vai samazinājies par vairāk nekā 10%, vai arī energobilancē veiktas būtiskas izmaiņas, komersanti iesniedz SPRK tarifu projektu ar pilno izmaksu izvērtēšanu. Proti, ne vien kurināmā izmaksu, bet arī nolietojuma, remontdarbu izmaksu vērtēšanu, nodotā siltumenerģijas apjoma izmaiņas un citas, kas attiecīgi var rezultēties arī tarifa pieaugumā. Šādus tarifu projektus komersanti SPRK iesniedz pēc nepieciešamības - reizi gadā vai retāk.

SPRK skaidro, ka joprojām ir arī komersanti, kuriem vairākus gadus tarifi nav bijuši pārskatīti, un attiecīgi tarifi ir salīdzinoši zemi. Šādiem komersantiem līdz ar jaunu kurināmā piegāžu līgumu noslēgšanu tarifi pieaug, jo iepriekš tarifā ietvertā kurināmā cena bija būtiski zemāka par jaunajā līgumā noteikto.

SPRK atgādina, ka ir divu veidu tarifu projekti - pilnā tarifu projektā iekļauto izmaksu izvērtēšana, kur tiek pārbaudītas visas ar siltumapgādi saistītās izmaksas, un komersantu pašu noteiktie tarifi (izdota atļauja komersantiem pašiem noteikt tarifus, lai savlaicīgi reaģētu), ja mainās kurināmā vai iepirktās siltumenerģijas izmaksas, vai pārdotās elektroenerģijas ieņēmumi. Līdz ar to gada laikā tarifi vienam komersantam var mainīties vairākas reizes - gan pieaugt, gan samazināties. Abos gadījumos tarifu projekti tiek iesniegti SPRK izvērtēšanai, to izvērtēšanas laiks ir atšķirīgs. Pašu noteikto tarifu gadījumā SPRK izvērtēšanu un saskaņošanu veic 21 dienas laikā.

Šobrīd SPRK vērtēšanā ir 21 pilnais siltumapgādes tarifu projekts un deviņi komersantu pašu noteiktie siltumapgādes tarifu projekti.

Tāpat regulatorā norāda, ka ir komersanti, kas slēdz līgumus par kurināmā iegādi uz pusgadu, lai kurināmā iegādes cenu nofiksētu ilgākam laikam, kā arī ir komersanti, kas slēdz kurināmā iegādes līgumus pa mēnešiem un vērtē, vai kurināmā cenas varētu vēl samazināties.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais