Lai gan pie reperu milzu apjomos izpārdotajiem koncertiem jau sen vajadzētu pierast – ansis laikam varētu pilnībā izpārdot koncertzāli “Palladium” visas 365 dienas gadā no vietas –, katru reizi tas tomēr pārsteidz. Pat tāds nebūt ne pirmā kalibra hiphopa zvaigzne kā Fiņķis spēja nedēļas nogalē izpārdot divus koncertus.
Hiphopa mākslinieks Fiņķis pagājušās nedēļas nogalē piedāvāja divus koncertus VEF Kvartālā - sestdien “Vislielāko koncertu”, bet papildu tam svētdien “Vislielāko papildkoncertu”. No nosaukuma viedokļa asprātīgi, un arī no faktoloģiskā viedokļa nekā iebilstama - viņam pašam šie tiešām bija līdz šim lielākie solokoncerti.
Fiņķis apskatnieku bija ieinteresējis jau krietni iepriekš, proti, ar kādiem ietekmīgiem radurakstiem var palepoties labs, tomēr ierindas hiphopa mūziķis, kurš Lāčplēša dienā, 11. novembrī, izpelnās uzaicinājumu uzstāties atjaunotajā Uzvaras parkā rīkotajā patriotiskajā koncertā starp tādām šādam konceptam atbilstošām grupām kā “Raxtu Raxti” un “Skyforger”? Un vēl pirms tam iesilda grupu “Astro’n’out” lielkoncertā “Arēnā Rīga”? Un vēl viņš tiek pie pašvaldības atbalstīta pasākuma Zinību dienā, 1. septembrī, Nordeķu parkā? Un vēl viņam ir pietiekami daudz līdzekļu, lai veiktu iespaidīgu savu koncertu reklāmas kampaņu? To noskaidrot gan neizdevās, toties Fiņķa uzstāšanos aplūkot un viņu noklausīties gan izdevās. Uzreiz jāsaka - nebija slikti, nepavisam nebija slikti!
Ja nu kāds maldīsies savos atmiņu apcirkņos, cenšoties sagrābstīt kaut kādu informāciju par to, kas ir Fiņķis (nejaukt ar Zeļģi!), tad šis puisis vispazīstamākais ir ar tādu superhitu kā kopdarbā ar Patrishu tapušo “Raķešu zinātne”. Vēl viņa kontā ir tādas zināmas dziesmas kā “Maza Rīga” un “Kā pavadīt jaunību”, savukārt Fiņķa debijas albums “Tāds slinkums”, kas radīts kopā ar elektroniskās mūzikas duo “Pragaii”, tika Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas “Zelta mikrofons” Top 5 labāko hiphopa albumu kategorijā. Turklāt pie viena “mikrofona” viņš pat tika - labākā videoklipa nominācijā galveno balvu sensacionāli ieguva video dziesmai “Sevis mīlestība”, ko izpilda Fiņķis, “Pragaii” un dziedātāja Mur jeb Madara Murņikova.
“Mums bija uzstādījums divus gadus nespēlēt Rīgā - “Positivus”, draugi, neskaitās, tas tomēr ir festivāls! Lielākoties “kačājām” kopējo komandas ķīmiju, koncertējot reģionos, un re - esam nonākuši līdz pirmajam izpārdotajam mājas koncertam Rīgā! Kāpēc mājas? Tas ir tāpat kā sportā, kad beidzot spēlē savā laukumā. Šajā reizē viss ir, kā mēs vēlamies - skatuve, pie kuras strādā industrijas talanti, skaņa, kādu esam vienmēr gribējuši, un komanda, kas šo visu satur kopā,” vēl pirms koncertiem pauda Fiņķis. “Man šķiet, ka šāda izmēra koncertiem latiņa būs pamatīgi pacelta.”
Diezgan pārsteidzoši, ka koncerta norises vietai tika izvēlēta VEF Kvartāla zāle, taču jau pēc pasākuma nācās atzīt, ka šim lēmumam nebija ne vainas - arī drēgnumu, par ko satraucās pats Fiņķis, nejuta. Savukārt skaņa pat šokēja (labā nozīmē), jo šāda veida angāros tā parasti ir krietni sliktāka, bet Fiņķa gadījumā tā bija lieliska. Īpatnēja bija iešūpošanās ar gaismām, jo pirmo dziesmu izpildīšanas laikā pasākums izskatījās kā slikti noformētā šķūnī, taču vēlāk gaismu frontē tika piedots vajadzīgais asumiņš.
Ar sportu Fiņķis laikam ir labos draugos - to apliecināja gan viņa izteikumi (jau koncertu iesākot, viņš ieminējās, ka tagad esot sajūta kā pirms “play off” spēlēm, kad pirmās divas spēles ir mājās, bet pēc tam piesauca Kerča cienīgo pauzi, “iztupinot” un “izlecinot” publiku zālē), gan enerģiskā uzstāšanās, kuras laikā mūziķis pa skatuves konstrukcijām pārvietojās ar akrobātisku veiklību. Plus punkti arī par komunikāciju ar klausītājiem, bet mīnuss - Fiņķis jau pie ceturtās dziesmas ņēma talkā latvju reperu visbiežāk lietoto stulbo frāzi “uztaisām troksni!” (ak, kungs, kā gan tā ir pieriebusies…). Tas gan bija pie dziesmas pirmatskaņojuma, tāpēc tas varbūt vēl bija piedodami, diemžēl pie sestās dziesmas šī frāze izskanēja atkal, bet pēc tam jau bija slinkums to biežumu uzskaitīt… Šajā jomā grēkoja arī viesmūziķe Patrisha.
“Uz skatuves Fiņķim pievienosies koncertu neatņemamā sastāvdaļa - mūziķi Aleksis Luriņš, Andris Strazds, Krišjānis Bremšs un Elza Kaktiņa, kuri rūpēsies par augstāko enerģijas līmeni, “grandžīgām” ģitāru partijām un elektroniskās mūzikas eksperimentiem,” tika solīts klausītājiem, un šis solījums tiešām tika pildīts un gādāja par koncerta patīkamākajiem mirkļiem. Pārsteidzoši, taču Fiņķa pavadošais sastāvs parūpējās par to, lai skanējums būtu kā kārtīgā rokkoncertā. Andris Strazds sarūpēja kārtīgas ģitāras solopartijas, Krišjānis Bremšs slānīja bungas kā īstens “metālists”, bet Aleksis Luriņš… Nekad nav tapis skaidrs, kā Aleksis panāk, ka viņa bass skan tik zarnas drebinoši, kā tas skan, bet tieši tas viņam izdodas - fantastika!
Par viesmūziķiem. Ja Patrishas parādīšanās uz skatuves bija viegli nojaušama (kaut kad taču viņai beidzot vajadzēja ar savu klātbūtni aplaimot Fiņķi, lai kopīgi nodziedātu slaveno “Raķešu zinātni”!), tad otra viešņa gan bija pārsteigums - jau bija piemirsies, ka Fiņķa un “Pragaii” albumā “Tāds slinkums” iekļauto dziesmu “Sevis mīlestība” iedziedājusi šobrīd Britu salās mītošā Mur (starp citu, viņai 1. decembrī iznāca jauns EP “Disbalanss”). Diemžēl viņa pārsteidza arī negatīvā nozīmē - krietni vairāk par dziedāšanu Madara bija aizņemta ar publikas un uz skatuves notiekošā fotografēšanu. Varbūt tā bija smalka parodija? Ja tā, tad nenolasījās. Savukārt Patrisha gan “norāva jumtu” - absolūta un pilnīga šovmene!
Interesanti, ka pirms “Raķešu zinātnes” Fiņķis izpildīja… grupas “Credo” dziesmas “Disnejlenda” kaverversiju, turklāt pilnīgi negaidītā variantā - arī interesants pārsteigums. Protams, izskanēja visi zināmākie Fiņķa gabali (viņam pagaidām to nemaz tik daudz vēl nav), tostarp, apskatniekam par lielu prieku, viņa interesantākā dziesma (pateicoties Luriņa basam) “Kā pavadīt jaunību”.
Rezumējot: Fiņķis ir savdabīgs hiphopa mākslinieks, kurš, atšķirībā no daudziem saviem amata brāļiem, no skatuves nepiedāvā jēlības vai stulbības, bet pilnībā pieņemamu un muzikālu priekšnesumu. Tiesa, atbildi uz sākumā uzdotajiem jautājumiem (par radurakstiem) tas gan vienalga nesniedz, taču par koncertu viņam noteikti var likt stabilu četrinieku piecu ballu sistēmā. It kā koncerts tika arī filmēts, kas nozīmē, ka katrs mūzikas cienītājs kaut kad droši vien par to varēs pārliecināties arī savos datoru un mobilo ekrānos.
