Personības

«Esmu atgriezusies tur, kur man bijis vislabāk bērnībā un jaunībā. Esmu dzimusi un augusi Rīgā, bet bērnībā daudz esmu dzīvojusi laukos, nu loģiski esmu atgriezusies savā vietā,» saka rītdienas gaviļniece Dace Rukšāne-Sčipčinska. Šobrīd viņa baudot visu to, kas piedien vasarai, un visu to, kas saistīts ar grāmatu rakstīšanu, esot atlikusi līdz rudenim.

«Dziesminieks ir savu baznīcu atstājušais cilvēks, kas joprojām meklē garīgumu humānismu zaudējušajā pasaulē,» uzskata dzejnieks un komponists Valdis Atāls. Šīs nedēļas nogalē viņš piedalīsies 6. Latvijas dziesminieku saietā, kas notiks Jaunpiebalgas novada dabas saimniecībā Lielkrūzes.

Izcilā vokālā pedagoģe Anita Garanča (66) izskolojusi ne vienu vien pasaules zvaigzni, kā arī lieliski pratusi darbu apvienot ar privāto dzīvi un izaudzinājusi divus talantīgus bērnus – pasaulslaveno operdziedātāju Elīnu Garanču un pieprasīto multimediju mākslinieku Jāni Garanču. Mūžībā Anita aizgājusi klusi un mierīgi, paspējusi iziet pēdējos tradicionālos katoļu pirmsnāves rituālus. Dēls Jānis ar »Vakara Ziņām« dalās atmiņās, kādi bijuši beidzamie divi gadi, kopš mammai diagnosticēja audzēju.

Izdevums Daily Telegraph pirms pāris gadiem par šā rakstnieka romānu Neparastais ceļojums, kurā faķīrs iestrēga IKEA skapī publikācijas virsrakstā skaidri un gaiši apgalvoja – šī esot grāmata, kas jāizlasa šajā vasarā.

Šodien Valmieras Drāmas teātris sāk rudens viesizrādes Rīgā, un tajās būs reta iespēja uz skatuves redzēt arī aktrisi Leldi Kalēju, kura teātrim jau pateikusi ardievas, tomēr reizumis tomēr atgriežas. Nupat nosvinējusi savu 70. dzimšanas dienu, aktrise teic, ka nu esot tajā dzīves periodā, kad «negribas nodarboties ar niekiem un muļķībām, jo nu ir augstākas prasības».

Anita Garanča (10.02.1949.–23.07.2015.) bija izcila personība, kura vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā vistiešākā veidā ietekmēja gan topošo dramatisko teātru aktieru vokālo prasmi, gan viņu muzikālo izpratni kopumā.

«Man nepatīk nekas, kas jādara par katru cenu vai tāpēc, ka tā pieņemts. Dzīves klucīšiem jāļauj pašiem sakrist, varbūt nedaudz piepalīdzot iekrist pareizi, bet nevajag darīt ar spēku. Ja viss viegli saliekas, ir daudz vieglāk dzīvot,» saka gleznotāja, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone. Šodien savu 45. dzimšanas dienu viņa atzīmēs lauku mājās lībiešu krastā, lasot romānu Meistars un Margarita.

Arhitekte Zaiga Gaile pēdējo mēnešu laikā nonākusi sabiedrības uzmanības centrā, jo aktīvi uzstājas pret plānotajiem Okupācijas muzeja paplašināšanas darbiem, uzskatot šo projektu par nelietderīgu līdzekļu šķērdēšanu, skarbus vārdus veltot arhitekta Birkerta projektam. Pagājušajā nedēļā viņa nāca klajā ar Rīgas mugurkaula ideju, atverot interneta vietni mugurkauls.lv, kurā iespējams parakstīties pret Okupācijas muzeja projektu. Par viņu runā daudz ko – gan to, ka arhitektei aiz muguras stāvot kādas biznesa vai politiskas intereses, gan to, ka viņa tagad kā tāds baltais zvirbulis jaucot kopā idillisko muzeja attīstības ainiņu. Zaiga Gaile tomēr ir tāda, kādu Latvija viņu pazīst jau daudzus gadus – arhitekte, kas nebaidās paust savu viedokli. Kāds tas ir, par to šī saruna ar Neatkarīgo.

Liekas, tas bija pavisam nesen, tomēr, parakājoties arhīvos, nācās nopūsties – kopš šiem notikumiem jau pagājuši gandrīz divi gadi.

Bijušajai Jaunatnes un Dailes teātra aktrisei Ludmilai Leimanei-Vītoliņai bijis bagāts mūžs. Arī interesants. Viņas tēvs ir izcilais kinorežisors Leonīds Leimanis, bet vīrs – Jaunatnes teātra aktieris Jānis Vītoliņš. «Kad saka, ka latviešiem ir maz bērnu, es tā nevaru teikt. Manam tēvam ir pieci bērni, manai vecākajai māsai – četri, jaunākajai māsai – pieci, man – četri, brālim – divi. Un man ir septiņi mazbērni. Es vienmēr iztēlojos, ka esmu pļavā kā neliela liepiņa, kurai apkārt ir visi bērni. Es zinu, ka man tur tikai jāaiziet un viņi tur būs,» sapņo vitālā aktrise.

Viena no pagājušās sezonas labākajām izrādēm ir Dailes teātra Kamerzālē tapusī Dmitrija Petrenko Visas viņas grāmatas, kuras pamatā ir Bernharda Šlinka romāna Priekšlasītājs motīvos veidotā Justīnes Kļavas luga. Hanna ir Esmeralda Ermale, Mihaels – Dainis Grūbe. Esmeraldas Ermales Hanna ir viens no sezonas spilgtākajiem aktierdarbiem, kas mani emocionāli saviļņoja, un tāpēc aicināju aktrisi uz sarunu.

«Lai operas pasaulē varētu izsisties, ir jāiegulda nežēlīgs darbs. Viss ir jāliek uz to vienu kārti un karjeras dēļ daudz kas ir jāziedo. Bet tas nav mans gadījums. Es vairāk esmu ģimenes cilvēks,» sapratis operdziedātājs Nauris Indzeris. Sestdien viņš būs Ikšķilē, kur notiks Latvijā pirmais Operetes festivāls.

«Ir izveidojies tāds priekšstats, ka teātra kritiķi ir caurkrituši vai nerealizējušies aktieri. Es patiešām nekad neesmu vēlējusies būt aktrise. Laikam jau bērnībā biju pietiekami paškritiska, lai saprastu, ka tāda talanta man nav,» pārliecinoši saka pieredzējusī teātra kritiķe un Neatkarīgās žurnāliste Līvija Dūmiņa.

«Liela prieka no jubilejām man nav un nekad nav bijis. Par laimi, jubileja ir vasarā, kad visiem ir atvaļinājumi un savas iešanas un darīšanas, bet ik palaikam jau sanāk arī svinēt. Šogad cipars ir nopietns, būs neliela kompānija, apmēram cilvēki trīsdesmit,» saka dramaturgs Jānis Jurkāns, kas svētdien, 12. jūlijā, atzīmēs 65. dzimšanas dienu.

Apgāds Neputns izdevis Miervalža Poļa personībai un mākslai veltītu grāmatu. Monogrāfijas autore ir amerikāņu mākslas zinātniece, mākslas vēstures pasniedzēja Aberdīnas universitātē Skotijā Eimija Brizgela.

Gleznotāja Džemma SKULME ir izcils cilvēks Latvijas kultūrā. Cilvēks, kurš turklāt, varbūt savas dzimtas, savu vecāku iespaidā, visos laikos un laiku maiņās pratis uzturēt sevī tādu būtiskā redzi un atbildības pakāpi tā priekšā, ka gan mākslā, gan sabiedriskajā darbā spējis rīkoties, saglabājot stāju un, cik iespējams, darot labu. Ar Neatkarīgo māksliniece sarunājas par atbildību un atļaušanos.

Gleznotāja Džemma SKULME ir izcils cilvēks Latvijas kultūrā.

Rīt ar itāļu baroka operu āriju un seno angļu dziesmu koncertu soprāna Elīnas Šimkus un baroka mūzikas orķestra Collegium Musicum Riga izpildījumā tiek atklāts XXI Starptautiskais Senās mūzikas festivāls. «Koncerts Sievietes mīla un dziesmas ir sen lolots sapnis un īpaši rūpīgi izauklēts,» tā par savu pirmo senās mūzikas solo koncertu saka Elīna Šimkus.

Jau tuvākajās dienās, 8. un 9. jūlijā, Dzintaru koncertzālē notiks festivāls Laima Vaikule Rendezvous. Tam nav nekāda sakara ar Jauno vilni, lai gan – tā dalībnieku sastāvs ir ne mazāks iespaidīgs.

«Dziesmu svētku laikā man būs īpaši jāpapūlas, lai noķertu to īpašo izjūtu, ko sniedz šis laiks. Protams, prieks par saviem bērniem, kuri piedalīsies dziesmu svētkos, bet zinu, ka es šajā laikā lielākoties būšu vienkārši šoferis. Tas ir skaidrs – tajā nedēļā es neko nekomponēšu,» saka komponists Ēriks Ešenvalds.

«Šis gads – no pagājušās dzimšanas dienas līdz šai – man bijis tik ārprātīgi darbīgs, ka, sākot skatīties, kas ir izdarīts, apzinos, ka ar to varētu pietikt pieciem gadiem. Tāpēc beidzot jūtos nopelnījis maķenīt atpūsties,» saka Neatkarīgās kultūras žurnālists, rakstnieks, literatūrzinātnieks un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze. Viņu šodien sirsnīgi sveicam 50. dzimšanas dienā!

«Es neko negribu prognozēt, jo notiek situāciju maiņas. Mēs esam maza tautiņa ģeogrāfiski ļoti kārā vietā, un mēs nezinām, kas ar mums būs pēc pāris gadiem,» saka Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes baltu valodniecības katedras asociētā profesore Lidija Leikuma. Nupat klajā viņas jaunākais darbs – apjomīgs pētījums par latviešu valodas dialektiem Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa.