Personības

Mēs sarunājām satikties kādā jauniešu iecienītā kafejnīcā Vecrīgā, kad oktobra jezga būs garām. «Te var mierīgi parunāties, es te pat grāmatas rediģēju, neviens netraucē,» pa telefonu teica Jānis Rokpelnis. 2. oktobrī viņš atzīmēja dzimšanas dienu, un kopš tā brīža uzstāšanās un intervijas ir viņa ikdiena. Rokpelnis svin septiņdesmit, tā vien šķiet – šajā faktā viņš pats saskata padrūmu likteņa ironiju. Bet tā tik ļoti piestāv Jānim Rokpelnim.

Mecosoprāns Irma Pavāre ir hameleons, būtne nepārtrauktā kustībā – vokālā māksla un ārštata solistes ampluā Latvijas Nacionālajā operā ir tikai daļa no viņas straujās ikdienas.

«Es vienmēr saku, ka ikviens balets dzīvo caur tiem māksliniekiem, kas to dejo, tāpēc šis būs Bolero latviskais variants, tātad – nedaudz citādāks,» uzskata pasaulslavenais horeogrāfs Kšištofs Pastors. Šodien Latvijas Nacionālā baleta (LNB) jauniestudējuma Bolero... pirmizrāde.

«Pirms pusotra gada domāju – taisīšu laivu ar melnajām galviņām tajā gluži kā vīnogu ķekaru. Tagad es nevaru to uzgleznot, ir tikai laiva... » saka gleznotāja Ieva Iltnere. Šobrīd Māksla XO galerijā aplūkojama viņas personālizstāde Bābele.

«Pēc pārdzīvotās smagās traumas, kad man no jauna vajadzēja mācīties staigāt, man tagad katra izrāde ir kā pirmizrāde,» atzīst Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) primabalerīna Margarita Demjanoka. Viņu šodien sveicam dzimšanas dienā!

Šodien sākas 2. Rīgas starptautiskais kinofestivāls, tā ietvaros notiks arī dokumentālā kino skate, kas ir Krievijā notiekošā festivāla ArtDocFest mini platforma. Tā veidotājs ir Vitālijs Manskis – viens no starptautiski atzītākajiem Krievijas dokumentālā kino režisoriem un producentiem. Manskis, kurš veidojis filmas arī par Ļeņina mūmiju, par Putinu, Gorbačovu un Jeļcinu, par karu Čečenijā, jau gadu dzīvo un strādā Latvijā.

«Ja es varētu darīt to, ko gribu un varu, es būtu laimīgs. Bet man nav tādas iespējas. Mēneša laikā varētu ierakstīt četrus diskus, bet – es neierakstu nevienu.Tas nozīmē, ka es neko nedaru. Bet, kamēr vēl varu, es gribu darīt!» saka lieliskais latviešu tenors un vokālais pedagogs Jānis Sproģis. Viņu šodien suminām 71. dzimšanas dienā!

«Šoziem man ir jāpabeidz Vladimira romāns – pēdējais, kas viņam palika pusē. Tam jau ir uzrakstītas 100 lapaspuses, un tā vienkārši atstāt atvilktnē vai bāzt krāsnī es negribu,» saka šīs dienas jubilāre Māra Svīre (79). Rakstnieces dzīvesbiedrs Vladimirs Kaijaks aizgāja mūžībā pirms diviem gadiem, kopš tā laika viņai nepatīkot neko svinēt.

Sezonas sākumā teātru galvenā ziņa bija tā, ka pēc vairāk nekā divpadsmit gadu pārtraukuma (Romeo un Džuljeta. Mīts tika iestudēts 2003.) Liepājas teātrī atgriežas Gaļina Poliščuka. Viņa iestudēs Torntona Vaildera Mūsu pilsētiņa un Bengta Ahlforsa Cilvēks, kas vairās no lifta. Ilgus gadus pēc Teātra observatorijas slēgšanas par režisores darbošanos bija skopas ziņas, pavīdot vien lakoniskai informācijai, ka viņa iestudē kaut kur ārzemēs.

Vakar pēcpusdienā Saeimas preses dienests izplatīja paziņojumu, ka Baltijas Asamblejas balva literatūrā piešķirta latviešu rakstniekam Mārim Bērziņam par romānu Svina garša, kas izdots vēsturisko romānu sērijā Mēs. XX gadsimts.

«Mīlestība, zaudējums, greizsirdība... Nav nozīmes, kādā laikā tas notiek, šo tēmu var risināt jebkurā laikā un laikmetā,» tā par Dailes teātra jaunāko iestudējumu Ja tevis vairs nebūtu, kura pirmizrāde paredzēta rīt, saka aktieris Artis Robežnieks.

Salla Simuka ir lieliska somu rakstniece, kuras pusaudžiem domātā kriminālžanrā veidotā Sniegbaltītes triloģija spēj iedvesmot jebkuras mazas tautas pārstāvi – izrādās, arī viņa radītais intelektuālais produkts, pareizi virzīts, spēj sasniegt starptautisku atzinību tik neticami, ka no malas tas atgādina vēl vienu stāstu par Pelnrušķīti. Pati rakstniece, koša un smaidīga, vasaras beigās viesojās Rīgā.

«To gan esmu sapratusi – viss nāk īstajā brīdī. Jaunībā es par daudz ko saspringu, gribēju visu izdarīt perfekti, bet – nekas nenotika. Kad pati sev pateicu – pietiek, es vairs neuztraukšos, es vairs neko negaidu, esmu nogurusi visu laiku par kaut ko cīnīties, viss notika...» saka aktrise Katrīne Pasternaka. Ikdienā – Radio Skonto ētera balss, labdarības akciju Eņģeļi pār Latviju un Labestības diena seja, un arī LTV jaunā seriāla Māja pie ezera Marijas lomas atveidotāja.

«Tik garš mūžs ir likteņa labvēlība un brīnums, ka esmu jau nodzīvojusi turpat 90 gadus. Lai gan – es daudz par to nedomāju,» saka Līvija Akuratere. Nākamnedēļ, 23. septembrī, leģendārā latviešu teātra zinātniece un pedagoģe svinēs 90 gadu jubileju.

«Katram aktierim pienāk brīdis, kad viņu neredz. Mainās situācijas, režisori, un kādā brīdī tu neesi spējis uzrunāt. Tad ir jāpaiet laikam. Skaisti, ja kas mainās un tu atkal esi vajadzīgs. Un tad tu priecājies un atkal no jauna saproti, ka teātris ir tava vieta. Nav citas. Nu nav!» par sevi saka Nacionāla teātra aktrise Ilze Rudolfa. Pēc ilgāka pārtraukuma viņai ir liela un skaista loma – Eliota Heiza lugas Ceļā uz mājām jauniestudējumā, ko režisējis Dāvis Auškāps. Pirmizrāde sestdien.

«Mēs, katrs cilvēks, savas dzīves gaitā ik pa laikam iemiegam, ikdienības mākti, aizrāvušies ar miesiskām vajadzībām, un ik pa laikam tiekam pamodināti – lai aizdomātos, lai paši mainītos, lai savā dzīvē kaut ko mainītu. Ja nemaināmies, tad kā dzīvnieki arī nodzīvojam šo dzīvi. Starp dzimšanas un miršanas gada skaitļiem ir tikai tā strīpiņa, nekas vairāk arī nepaliek,» saka aktieris Uldis Anže. Šovakar, Raiņa 150. dzimšanas dienā, Latvijas Nacionālajā teātrī Raiņa ideju drāmas Uguns un nakts pirmizrāde, Lāčplēsis – Uldis Anže.

Fotomākslinieks Leons Balodis dzimis divas dienas pirms okupācijas. 1940. gada 15. jūnijā. Apstākļi liedza mums tikties ar Latvijas foto klasiķi pirms viņa dzimšanas dienas, taču faktiski mūsu saruna sākās pirms tās. Marta beigās tika atvērts Leona Baloža septiņpadsmitais fotoalbums Rīga. Panorāmas. Astotais, kas veltīts Rīgai. Ar Neatkarīgo meistars sarunājas par Rīgu un darbu.

Maestro Paulam miers tikai sapņos rādās, un 5. septembrī viņš piedalīsies kārtējā lielkoncertā – Liepājā, Olimpiskajā centrā.

«Bieži vien Leļļu teātra izrādes apmeklējums ir sākums sarunai bērnam ar vecākiem par kādu tēmu, situāciju vai problēmu. Tas var būt vēl viens impulss pasaules iepazīšanai,» ir pārliecināta režisore Laila Kirmuška.

«Ļoti daudz darba. Es daudz tulkoju, turklāt – lielus pamatīgus darbus. Pēc daudzu gadu pārtraukuma esmu atsācis rakstīt dzeju, ne tikai atdzejota citu darbus. Un Raiņa 150. jubilejas gadā ir tik daudz pasākumu, uz kuriem tieku aicināts, ka Latviju būšu gandrīz izbraukājis krustu šķērsu,» saka rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs un šīs dienas gaviļnieks Roalds Dobrovenskis (79).

«Māksliniekam visu laiku jāiet uz priekšu, kaut kas jauns jāapgūst, un tas nāk no Dieva, no kaut kādām citām jomām šīs lietas atveras,» dzīves atziņu iemantojusi jaunā māksliniece Agnese Matisone, jauka, talantīga liepājniece. Viņai ir tikai nedaudz vairāk par trīsdesmit gadiem, bet savā dzīvē jau daudz paveikusi.

Rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte īpašus ievadkomentārus neprasa. Viņas vārds ir labi pazīstams daudzās Latvijas mājās. Rakstnieces talanta cienītāji ar nepacietību gaida jaunas grāmatas, viņas viesošanās Latvijas bibliotēkās allaž ir notikums, kas pulcē pilnas zāles. Cilvēki zina, Anna Skaidrīte Gailīte nāks ar īstiem un izsāpētiem stāstiem, kas atklāj mūsu tautas likteņus 20. gadsimtā. Pēc smagām sirds slimības komplikācijām, iemācoties sadzīvot ar to sekām, viņai ir dota iespēja dokumentēt cilvēku dzīves un saglabāt tās nākamībai. Un tie nav tukši vārdi, bet patiesība.