Ignorē pamatotu iesniegumu par politisku "lietu sarunāšanu" Valsts ieņēmumu dienestā

© Neatkarīgā

Advokāta, kurš vēlējās palikt publiski neminēts, uz faktiem balstīts iesniegums Finanšu ministrijai (FM) par to, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) caur politisko ietekmi var sarunāt lietu izbeigšanu, kļuvis neērts dokuments – liecina ministrijas amatpersonu nedēļu ieilgusī klusēšana saistībā ar iesniegto dokumentu.

Uzzinot, ka advokāts, kurš vēlējies palikt neminēts, vērsies ar iesniegumu FM saistībā ar uzkrātajiem faktiem, kuri ļauj izdarīt ticamu pieņēmumu par iespējām panākt VID uzsākto lietu izbeigšanu, “Neatkarīgā” pagājušo trešdien lūdza FM Komunikācijas departamenta amatpersonas apstiprināt, vai šāds iesniegums patiešām saņemts un, ja ir, vai tas tiks skatīts pēc būtības. Jautājām arī, vai ir pamats uzskatīt, ka VID tiek pieļauta politiskās ietekmes realizācija uz VID struktūrvienību pieņemtajiem lēmumiem; cik pamatoti ir apgalvojumi vai pieņēmumi, ka VID var “sarunāt” izdarītu noziedzīgu nodarījumu neizmeklēšanu; vai FM ir zināmas tās politiski ietekmīgās personas, caur kurām iespējams sarunāt noziedzīgu nodarījumu neizmeklēšanu vai uzsākto lietu izmeklēšanu izbeigšanu, un kā ministrija plāno izskaust pamatu šādiem pieņēmumiem?

Atbilde no ministrijas nedēļas laikā tā arī netika saņemta.

Gatavība sadarboties patiesības noskaidrošanai

Advokāts vērsies ar iesniegumu, pamatojoties uz publiski pieejamām ziņām par disciplinārlietas ierosināšanu pret VID amatpersonām, kuru kontekstā “ir izskanējusi arī informācija par iespējamu nepieļaujamu politisku ietekmi šajā iestādē”.

Advokāts izklāstījis uz savāktajiem faktiem balstītu pieņēmumu, ka “atsevišķi politiski ietekmīgi cilvēki VID var sarunāt pat viņu izdarītu noziegumu neizmeklēšanu”. Viņš aicina ministrijas atbildīgās amatpersonas ministrijas uzsāktajā disciplinārlietā pret VID amatpersonām pārbaudīt iepriekš minēto pieņēmumu. “Esmu gatavs arī personiski un tieši sniegt likumā paredzētajā formā iesniegumā norādīto informāciju izvērstāk, ja kādam par to būtu interese (par ko esmu skeptisks, ņemot vērā tālāk izklāstīto),” iesniegumā norādījis advokāts.

Viņš atgādinājis, ka vairākkārt un ilgstoši vērsies VID ar ziņojumiem par to, ka viņa rīcībā ir nodoti tieši pierādījumi, tostarp audio ieraksti par aplokšņu algu izmaksu, kā arī par cita veida izvairīšanos no nodokļu samaksas sevišķi lielā apmērā politiski ietekmīgiem cilvēkiem piederošā uzņēmumā. “Manis norādītā informācija Valsts ieņēmumu dienestā pārbaudīta netika, un man ir pamats pieņemt, ka šāda rīcība bija apzināta,” uzsvēris advokāts.

Kāds augsta ranga politiķis, kura pārstāvēto partiju sponsorē VID pārbaudāmie miljonāri, “man personiski ir apliecinājis, ka ir bijis Valsts ieņēmumu dienestā “painteresēties” par pret partijas sponsoriem paredzamajām pārbaudēm (šie fakti ir pārbaudāmi). Šī “painteresēšanās” bija tik efektīva, ka nekādas pārbaudes nenotika. Kad par šiem apstākļiem es jautāju Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām, tās man paskaidroja, ka Valsts ieņēmumu dienests “nav Finanšu policija”, proti, nenodarbojas ar aplokšņu algu izmaksu jautājumiem (kam ir grūti noticēt) un man pašam ir jāmeklē, pie kā šajos jautājumos vērsties. Savukārt Finanšu policijas vadība it kā nejauši interneta portālā “Delfi” nopublicēja “viedokļrakstu” (kurš, domājams, bija adresēts tieši man), kurā publiski pauda likumam neatbilstošu un aplamu viedokli, ka aplokšņu algu izmaksu ir iespējams atklāt tikai tad, ja šāda rīcība tiek fiksēta algas izmaksas brīdī. Proti, tika publiskots skaidrs vēstījums, ka audio ieraksti, kuros tiek apspriesta izmaksa, kā arī algu saņēmēju liecības nav pietiekamas noziegumu atklāšanai un ka ar šādiem pierādījumiem Finanšu policijā nav vērts vērsties. Arī no Finanšu policijas ar mani neviens nekad nav pat sazinājies, lai arī ziņas par nozieguma izdarīšanu visu laiku bija (un joprojām ir) arī šīs struktūrvienības rīcībā,” iesniegumā norādījis advokāts.

Jaunajam finanšu ministram, lai kurš arī tas nebūtu, klātos pievērst uzmanību juridiski pamatotiem signāliem par politisko ietekmi VID un iespējām ar šīs ietekmes palīdzību sarunāt uzsākto lietu izbeigšanu vai, vēl labāk, to neuzsākšanu / Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Uzpeld Ventspils uzņēmēji

Advokāts dokumentā atsaucies uz kādu piemēru no savas advokāta prakses, sniedzot juridisko palīdzību saviem klientiem. 2020. gadā advokāts sniedzis juridisku palīdzību SIA “......” bijušajam valdes priekšsēdētājam, kuram bija tiesisks strīds ar šo uzņēmumu par darba samaksas apmēru un izmaksu. “Lai pierādītu darba samaksas sistēmu šajā uzņēmumā, klients man iesniedza cita starpā arī audio ierakstus no sapulcēm, kurās piedalījās uzņēmuma īpašnieki (patiesie labuma guvēji), kā arī uzņēmuma vadība. Šajos ierakstos nepārprotami bija dzirdams, ka tiek apspriesta aplokšņu algu izmaksa, turklāt tas tiek darīts rīkojuma veidā. Pārbaudot man iesniegtos rakstveida pierādījumus, es konstatēju, ka SIA “.....” un ar to saistīto uzņēmumu grupā mērķtiecīgi ir tikušas veidotas arī citas shēmas, lai izvairītos no nodokļiem. Piemēram, ar atpakaļejošu datumu tika sastādīts līgums par nekustamā īpašuma nomu, lai valstij nebūtu jāmaksā PVN apmēram pusmiljona eiro apmērā.

Ievērojot to, ka SIA “.......” piederēja Ventspils uzņēmējiem, kuru politiskā un citāda ietekme valsts institūcijās man bija zināma no laika, kad pats strādāju Ventspils uzņēmumos, es nolēmu man iesniegtos pierādījumus Valsts ieņēmumu dienestam nodot pa daļām, lai redzētu, vai šīs iestādes darbība jau nav tikusi ietekmēta.

Atbilstoši klienta man dotajam uzdevumam es ziņoju Valsts ieņēmumu dienestam par sekojošiem iespējamiem pārkāpumiem nodokļu sfērā, kurus ir organizējušas vienas un tās pašas personas sev piederošos vairākos uzņēmumos.”

Advokāts VID nosūtījis ziņojumu par konstatētajiem pārkāpumiem - aplokšņu algu izmaksu SIA “......”; fiktīva mikrouzņēmuma izmantošanu SIA “.....” nodokļu maksājumu mākslīgai samazināšanai; fiktīva SIA “.......” darījuma deklarēšanu, lai izvairītos no pievienotās vērtības nodokļa samaksas pienākuma valsts budžetā sevišķi lielā apmērā - PVN bijis jāmaksā no 3 000 000 eiro.

Uz nosūtīto ziņojumu neviena persona no VID neesot reaģējusi, un ar advokātu neviens no šīs iestādēs tā arī nav sazinājies. Pēc pāris mēnešiem advokāts vēlreiz vērsies pie VID ar ziņojumu, un atkal tas atstāts bez ievērības. Ar advokātu arī tajā reizē neviens nav sazinājies. “Tā vietā pie manis atnāca kolēģis - zvērināts advokāts, kura vārdu ētisku apsvērumu dēļ nevaru nosaukt, kurš mani informēja, ka Olafs Berķis un Igors Skoks Valsts ieņēmumu dienestā esot visu sarunājuši - proti, ka nekāda izmeklēšana pret viņiem un/vai viņu uzņēmumiem nenotiks. Man tika paskaidrots, ka Olafs Berķis un Igors Skoks par maniem ziņojumiem esot informēti un ka viņi šos ziņojumus uztverot tikai kā “sabiedrisko attiecību” jeb publiskās reputācijas problēmu - viņi zinot, ka juridiskas sekas viņiem neiestāšoties. Par saviem ziņojumiem Valsts ieņēmumu dienestam tikšot sodīts es pats, un lai es gatavojoties paskaidrojumu sniegšanai Valsts ieņēmumu dienestam. Man pat tika nosaukts konkrēts politiķis, kurš esot bijis Valsts ieņēmumu dienestā un “visu sarunājis”. Šim politiķim es personiski esmu jautājis par šādām vizītēm Valsts ieņēmumu dienestā, un viņš man paskaidroja, ka esot tikai “painteresējies” par paredzamajām pārbaudēm. Šo faktu ir iespējams pārbaudīt un nodibināt,” iesniegumā FM izklāstījis advokāts.

Gatavība represijām

Vairāku mēnešu garumā advokāts centies panākt, lai VID viņu uzklausa un uzsāk pārbaudes, balstoties uz viņa iesniegtajiem faktiem. Tostarp gan VID tiešā veidā, gan arī ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību licis apjaust, ka nekādas pārbaudes netiks uzsāktas. Kad vairākus mēnešus ilgušās uzcītīgās darbības nav vainagojušās panākumiem, advokāts nonācis pie pārliecības, ka “labi politiskie sakari Valsts ieņēmumu dienestā nodrošina neaizskaramības statusu. Kā profesionāls jurists es saprotu, ka pierādījumi var būt nepietiekami un dažādi vērtējami, tomēr, ja šie pierādījumi vispār netiek pieprasīti un pārbaudīti, turklāt ņemot vērā, ka tie ir par smagākajiem finanšu noziegumiem, nekādu citu secinājumu saprātīgi izdarīt nav iespējams. Iesniegumā apzināti esmu izlaidis atsevišķu personu identifikācijas datus, jo man nav pārliecības, ka iesniegumā minētie fakti izpelnīsies kādu uzmanību. Ievērojot manu pieredzi saziņā ar Valsts ieņēmumu dienestu, pieļauju, ka iesnieguma saturs taps zināms aprakstītajos notikumos iesaistītajām personām un tā rezultātā es tikai tikšu pakļauts represijām.”

Izpēte

Žurnālisti, jo īpaši neatkarīgi, vienmēr bijuši neērti valdošajai varai. Tikko nevalstiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" atklājusi, ka Serbijas varas iestādes ir izmantojušas sarežģītas digitālās novērošanas tehnoloģijas, lai piekļūtu mobilajiem tālruņiem, kurus izmanto žurnālisti. Pirms gada līdzīgas aizdomas bija arī par žurnālistu noklausīšanos Latvijas mediju vidē.