Kovidsaslimstība Latvijā turpina pieaugt paralēli kovidvakcinācijai, kas drīzumā pārsniegs 100% robežlīniju un virzīsies uz 200, 300 un 1000% vakcināciju tādā nozīmē, ka cilvēkiem nāksies saņemt otro, trešo un desmito vakcīnas devu.
Pāris nedēļu laikā Neatkarīgajai izdevās saņemt dažus ļoti strupus Veselības ministrijas un tai pielipināto iestāžu komentārus avīzes 19. oktobra numurā publicētajai diagrammai ar kovidsaslimstības un kovidvakcinācijas līknēm. Tur redzamā attēla saturs vārdos tika izteikts šādi: “Vakcīnas tika laistas klajā ar brīdinājumu, ka tās nedodot 100% garantijas pret saslimšanu, bet noteikti padarīšot tās gaitu (Covid-19 gaitu, nemaz neņemot vērā vakcīnas blaknes) vieglāku. Arī šim solījumam nekāda seguma nav. Latvijā nebūtu vajadzības izsludināt medicīnas iestādēs ārkārtas situāciju, ja vakcīna pārvērstu Covid-19 par iesnu paveidu, kuru izārstēšanai pietiktu izsniegt vājniekiem darba nespējas lapas. Jā, protams, nebija un nav visi vakcinējušies, bet tas neizskaidro, kāpēc slimības izplatība un smagums nesamazinās kaut attāli proporcionāli vakcinēto skaitam. Valsts iestāžu apliecinātie skaitļi nojauc arī tādus priekšstatus par vakcinēšanos, ka tai vajadzētu samazināt saslimstību tādā veidā, ka vakcinētie izplata mazāk vīrusu, jo viņu organismos šie vīrusi nespēj vairoties tikpat labi, cik nevakcinēto organismos; un nesavairojušies vīrusi izplatīties nevar. Tagad šķiet, ka vakcinācijas ietekme uz vīrusu izplatīšanos ir tieši pretēja.”
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) skaidrojums ir tāds, ka saslimstības rādītājus diktē nevis vakcinēšanās, bet vīruss: “Latvijā jau jūlijā novērota Delta varianta izplatība 93-95% apmērā, savukārt, septembrī tas jau sasniedza 100% apjomu. Kā zināms, Delta variants ir izteikti infekciozāks (lipīgāks) un izplatība ir daudz straujāka. Jo lipīgāks ir izraisītājs, jo lielāks imūno cilvēku īpatsvars ir nepieciešams, lai neļautu infekcijai uzliesmot. Piemēram, masalu gadījumā vismaz 95%.”
Tālāk gan neatradās neviens infekciju zinātājs, kurš darba pienākumu vai entuziasma dēļ uzņemtos skaidrot, ko slimības lipīgums nozīmē. Piemēram, vai Covid-19 Delta variants ir, vai nav tas pats Covid-19, kura parādīšanās dēļ tika sacerēts skaitāmpantiņš ar vārdiem “ziepes, divi metri”? Vai Covid-19 Delta variants jau ir spējīgs lidināties gaisā nevis divus, bet četrus (vai sešus, vai astoņus) metrus? Vai uz to iedarbojas ziepes u.c. parastie dezinfekcijas līdzekļi?
Nevaram taču iedomāties vīrusu kā apzinīgu būtni, kas apveltīta ne vien ar gribu inficēt cilvēkus, bet arī ar spējām atšķirt inficējamos no neinficējamiem, t.i., nevakcinētos no vakcinētajiem. Ja tādu spēju vīrusam nav, tad jāpaliek pie tā, ka vīrusi uztur sevi ar vairošanos un izplatīšanos vienmēr tādā intensitātē, uz kādu attiecīgā vīrusu suga vispār spējīga. Lai būtu tā, ka šīs spējas dažādām vīrusu sugām atšķirīgas un ka šo atšķirību izteikšanai izmantojams arī vārds “lipīgums”. Tomēr nespēj vīruss pielipt jebkam, ar ko tas saskaras, pirms vēl nav nobeidzies ārpus tā organisma, uz kura rēķina tas vairojies. Tam atliek tikai nobeigties, ja tas nokļūst smiltīs vai akmeņos, vai dzīvos organismos, kurus tas nespēj pakļaut un piemērot nākamajam vairošanās ciklam. Vai vakcinēšanās pielīdzina cilvēku akmenim no vīrusa viedokļa? Vismaz konkrētajā gadījumā tā tas nenotiek.
SKPC vai jebkuram citam vakcīnu propagandistam paliek maz manevra iespēju, kamēr SPKC mājaslapā savu aktualitāti saglabās ar šā gada 24. septembri datētais ieraksts “Joprojām nav iespējams noteikt pietiekamo antivielu līmeni, kas pasargātu no Covid-19!”
Lietas būtību izsaka Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, ka “SARS CoV-2 infekcijai un Covid-19 slimībai šis konkrētais antivielu skaitlis vēl nav noskaidrots - ne pēc pārslimošanas, ne pēc vakcinācijas!” (Izsaukuma zīmes ir SPKC produkts.)
Arī šādā veidā iespējams apstiprināt aizdomas, ka nav noskaidrota par vakcīnu atzīto šķidrumu iedarbība, kuros gadījumos tā padarīs, bet kuros - nepadarīs cilvēku neaplipināmu ar attiecīgo vīrusu. Pietiek ar to, ka šādi neaplipināmi cilvēki vispār ir sastopami. Neizmira taču ne cilvēku suga, ne tās populācijas (tautas) mēra epidēmijās, kas regulāri piemeklēja Eiropu tad, kad šeit jau bija rakstība, kuras dēļ mēs par epidēmijām zinām, bet nekādu vakcīnu gan vēl nebija. Nācās izdzīvot uz to spēju rēķina, kādas iepriekšējās epidēmijās nenomirušie bija atstājuši mantojumā daļai no saviem pēcnācējiem bez norādījumiem, kuriem šis spējas piemīt un kuriem - nepiemīt. Toties bija, kā uzskatīja toreiz, zāles un manipulācijas, ar kurām to laiku mediķi labi nopelnīja par to vien, ka viņu darbošanos nenogalināja tos, kuriem piemita spējas mērī izdzīvot.
Vakcinācija mums tagad tikpat pašsaprotama, kāda savulaik bija asiņu nolaišana. Tā ir jādara tāpēc, ka jādara. Lai to vēlreiz atgādinātu, Latviju apmeklēja Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (European Centre for Disease Prevention and Control/ECDC - to nedrīkst sajaukt ar Organisation for Economic Cooperation and Development/OECD) ģenerāldirektore Dr. Andreu Ammona. Veselības ministrijas mājaslapā tiek dots 29. oktobra videoieraksts, kurā veselības ministrs Daniels Pavļuts stāda viņu priekšā kā “Eiropas Perevoščikovu” (SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru Juriju Perevoščikovu). Uzstāšanās notika angļu valodā ar konspektīvi nepilnīgu tulkojumu latviešu valodā.
A. Ammona lietoja parastos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, ka “vakcīna ir biļete izkļūšanai no pandēmijas”, bet saminstinājās pēc jautājuma par biļetes cenu, kā viņas tēlu valodā varētu izteikt jautājumu par vakcinējamo daudzumu. Viņa atzina, ka diemžēl neesot derīga iepriekš par mērķi uzstādītā 70% robežlīnija, jo valstīs, kur tā sasniegta, vīruss turpina dzīvot kā dzīvojis. Nekas, tagad tieksimies uz 95% pēc jau iepriekš minētā masalu parauga.
Šie 95% jau ir aizdomīgi tuvu 100%. Vai tiešām 6% atlikušo nevakcinēto spētu sagādāt daudz lielāku saslimušo un nomirušo skaitu, slimnīcu noslodzi u.tml. rādītājus, kādus pirms mēneša sagādāja 50% un vēl pirms gada - 100% nevakcinēto? Līdz šim taču nav manīta nekāda proporcionalitāte saslimstības samazinājumam atbilstoši vakcinācijai un nav arī skaidrojuma, kas tieši mainīsies kaut uz 95%, kaut uz 100% robežlīnijas. Tāpēc visticamāk, ka nemainīsies nekas, ko apstiprināja 2. novembrī Latvijā, tai skaitā Neatkarīgajā publicētie Pasaules Mediķu asociācijas vadītāja Franka Ulriha Montgomerija vārdi, ka “ikvienam, kurš pilnībā vakcinējies pirms sešiem mēnešiem, vajadzētu drīzumā balstvakcīnu” utt. Ja, vēlreiz atkārtojot D. Zavadsku, neslimošanai ar Covid-19 nepieciešamais “antivielu skaitlis vēl nav noskaidrots - ne pēc pārslimošanas, ne pēc vakcinācijas”, tad tas vienādi attiecas arī uz otro, trešo un desmito vakcināciju. Atliek šo procedūru padarīt atbilstošāku mūsu tagadējiem, ar gripas palīdzību izveidotajiem domāšanas un valodas stereotipiem, nomainot Covid-19 Delta, Beta vai Gamma mutāciju apzīmējumus ar Covid-20, Covid-21 utt.
