Krievijas Federācijas vēstniecības uzvedība Latvijā jau vairākus mēnešus ir haotiska un neprognozējama tā prozaiskā iemesla dēļ, ka turpinās vēstnieka nomaiņas process. Tāpēc Latvijai piesūtīta kļūdaina nota par nenotikušu pieminekļu vandalismu, un tāpēc sarkanās armijas ģenerāļa Jakuņina pīšļi atrodas Madonas morgā.
Vēstniecības mājaslapā, nospiežot pogu “Vēstnieks”, parādās paziņojums, ka šāda lapa vairs neeksistē, un tāds pats kods pie izvēlnes “Vēstnieka uzruna”. Šogad martā līdzšinējais Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs tika apstiprināts par Krievijas vēstnieku Baltkrievijā. Viņš ir projām, un vēstniecību vada pagaidu pilnvarotais Vadims Vasiļjevs. Vai precīzāk būtu teikt - nevada. Par to liecina juceklīgā un kļūdainā rosīšanās iepriekšējā vēstnieka Lukjanova rūpīgi koptajā pieminekļu propagandas laukā. Neatkarīgā jau vēstīja, ka “Krievijas vēstniecība safabricē vandalisma aktu”. Piesūtīja Latvijai notu par nenotikušu piemiņas plāksnes zādzību sarkanajai armijai Rīgā. Sataisīja pamatīgu skandālu Krievijas medijos, bet vēlāk izņēma savu paziņojumu no sociālajiem tīkliem it kā nekas nebūtu noticis. Par apmelošanu, protams, neatvainojās un melīgo informāciju neatsauca. Jo nav jau kam īsti tās muļķības atsaukt.
Nevis kad, bet kur
Jaunais vēstnieks Latvijā ar Krievijas prezidenta pavēli ir nozīmēts tikai 28. septembrī. Tas ir tāds Krievijas diplomāts Mihails Vaņins. Līdz 2018. gadam bijis vēstnieks Dānijā. Latvijā pagaidām nav ieradies. Tīmeklī atrodamās ziņas un citāti liecina, ka savu jauno kadences valsti Latviju viņš lāgā ciest nevar. Taču skaidrs, ka viņa pirmais darbs būs atrisināt jautājumu, ko darīt ar Madonas slimnīcas morgā esošajiem sarkanarmiešu ģenerāļa Nikolaja Jakuņina pīšļiem. Augustā tie ekshumēti no apbedījuma Madonas vidusskolas priekšā, sagatavoti pārapbedīšanai sarkanarmiešu kapos. Septembrī kapsētā tika uzstādīts jauns piemineklis ar kļūdainu uzrakstu latviešu valodā, tā pakājē izrakts kaps, taču pēdējā brīdī Krievijas vēstniecība ceremonija atcēla. Atbildot uz Neatkarīgās jautājumu, vēstniecība lakoniski paskaidro, ka “N. Jakuņina pārapbedīšanas datums Madonā vēl nav noteikts”. Taču patiesībā svarīgāks ir jautājums nevis kad, bet - kur. Neatkarīgā jau vēstīja, ka, visticamāk, svarīgā sarkanarmieša pīšļi tiks pārvesti uz Krieviju, kur pieteicies Jakuņina radinieks, un apbedīti tur.
Skaidrojumu par izveidojušos situāciju Neatkarīgajai sniegusi arī Latvijas pusē par karavīru apbedījumiem un sadarbību ar Krieviju šajos jautājumos pilnvarotā organizācija Brāļu kapu komiteja:
“27.09.2021. Brāļu kapu komiteja, Madonas novada pašvaldība un Krievijas Federācijas vēstniecība saņēma (domājams, arī dažu Latvijas sabiedrisko organizāciju inspirēto) N. Jakuņina brālēna mazdēla ziņu, ka vēlas pārapbedīt ekshumētās ģenerālmajora N. Jakuņina mirstīgās atliekas uz Orenburgas apgabalu. Tā kā saskaņā ar 2008. gada Latvijas - Krievijas starpvaldību līguma par kara un represiju upuru apbedījumu vietu statusu nosacījumiem ekshumēto kara upuru mirstīgo atlieku pārapbedīšana notiek atbilstoši saskaņotai līgumslēdzēju pušu darbībai, Brāļu kapu komiteja ir pieņēmusi zināšanai Krievijas puses vēlmi noskaidrot N. Jakuņina radinieku pieprasījuma pamatotību un atlikt N. Jakuņina mirstīgo atlieku pārapbedīšanu uz Otrā pasaules karā kritušo Sarkanās (padomju) armijas karavīru brāļi kapiem Madonā, Parka ielā, līdz tālākai apstākļu noskaidrošanai. Brāļu kapu komiteja izvirzīs savu situācijas risināšanas modeli saistībā ar Krievijas puses publiski pausto viedokli un problēmas risinājuma variantu (vai Jakuņina attālā radinieka iesniegums tiek ievērots, vai notiek mirstīgo atlieku pārapbedīšana uz padomju armijas karavīru brāļu kapiem Madonā).” Tā Neatkarīgajai raksta komitejas priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš.
Detalizētāk to zina stāstīt Meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits. Viņš vadīja Jakuņina ekshumācijas darbus. Patiesībā ģenerāļa radinieks ir uzradies, jo par šo stāstu ieinteresējusies Meklēšanas vienību sistēma Krievijā. Ierastā pārapbedīšanas kārtība ir tāda, ka vispirms ar sludinājumu valdības oficiālajā izdevumā tiek aicināti pieteikties radinieki. Protams, valdības izdevumu pat Krievijā ļaudis nelasa, uz paziņojumu neatsaucas, un tāpēc automātiski tiek pieņemts, ka radinieku nav. Taču, kad par ievērojamo sarkanarmieti painteresējās meklētāji - izrādījās, ka radinieks tomēr ir un grib pārapbedīt ievērojamo senci dzimtenē. Madonas pašvaldība jau esot devusi konceptuālu saskaņojumu, ka Jakuņina pīšļus var vest projām, Orenburgas administrācija piekritusi tos pieņemt apbedīšanai. Vienīgi Kremlis kavējas ar zaļo gaismu, jo nepieciešams pārbaudīt radinieka radniecības autentiskumu. Tālis Ešmits uzskata, ka no Latvijas viedokļa tas būtu labākais risinājums:
“Lai tik to puisi ved uz Krieviju!”
Ņemot vērā abu valstu diplomātisko kontaktu pašreizējo lēnīgumu, labākajā gadījumā tas varētu notikt ap Ziemassvētkiem.
Madonas padomju karavīru kapos Jakuņinam izraktā bedre tiks atkal aizbērta, bet šajā reizē zārks paliks tukšā. Savukārt uzslietais piemineklis, visticamāk, ir uz palikšanu. Ar gudru ziņu Jakuņina vārds tajā nav iegravēts. 30 gadus pēc padomju okupācijas beigām Latvijā uzsliets atkal jauns piemineklis sarkanajai okupācijas armijai.
