Rīgas okupācijas svinētāji safabricē vēsturi un zādzību

© Publicitātes foto

Krievijas vēstniecība Latvijas Ārlietu ministrijai iesniegusi notu par it kā nozagtu piemiņas plāksni sarkanajai armijai, sataisījusi pamatīgu skandālu Krievijas medijos, bet galu galā atklājies, ka plāksne atradusies restaurācijā un vēstniecība par to bija informēta. Krievija jebkādiem līdzekļiem cenšas diskreditēt Latviju, sagrozot vēsturi un arī rupji melojot.

Katru rudeni Krievijas vēstniecība sadarbībā ar vietējām prokremliskajām organizācijām rīko Latvijas pilsētu okupācijas svinības, kas viņu izpratnē ir atbrīvošana, un 16. oktobrī būs kārta Rīgas “atbrīvošanai”, uzturot dzīvu padomju gados izdomātu pasaku par Ķīšezera forsēšanu. Nekāda varonīga desanta operācija zem fašistu lādiņu krusas 1944. gadā oktobrī Ķīšezerā nenotika. Vēsturniekiem šī epizode kara izskaņā ir labi zināma. Padomju okupācijas spēki amfībijās no Jaunciema puses patiešām šķērsoja ezeru, bet vācu spēki tobrīd atkāpās Kurzemes virzienā un jau atradās Pārdaugavā. Taču Rīgas “atbrīvošanas” svinībām vairāk piestāv pasaka par varonīgo Ķīšezera forsēšanu, visapkārt spindzot vācu fašistisko iebrucēju lodēm, un šī pasaka ir arī rakstīta uz piemiņas akmens Jaunciemā, Ķīšezera krastā.

Nupat šī plāksne kļuva par centrālo objektu Krievijas vēstniecības inscenētā informācijas operācijā.

Publicitātes foto

Nota iesniegta, paziņojums izdzēsts

Sākās viss kā kuriozs pārpratums, par ko “antifašistiem” būtu bijis labāk paklusēt, tomēr arī šo kuriozu Krievijas vēstniecība izmantoja, lai Latviju nepatiesi apmelotu. Septembra sākumā Krievijas propagandas mediji un to atvasinājumi tīmeklī vēstīja par Latvijā notikušu “memoriālā akmens apgānīšanu”, “gļēvulīgu zādzību”, “apkaunojošu zaimošanu”. No piemiņas akmens sarkanarmiešiem tikusi nozagta piemiņas plāksne ar paskaidrojošo tekstu. Saistībā ar plāksnes pazušanu partija “Latvijas Krievu savienība” un biedrība “Latvijas antinacistiskā komiteja” - divas Latvijas valstij naidīgas organizācijas - nāca klajā ar skaļu paziņojumu: “Plāksnes zādzība ir apkaunojošs vandalisma akts un ņirgāšanās par Sarkanās armijas zaldātu piemiņu.” Plāksne tikšot atjaunota, jo “mūsu pienākums ir atgādināt, pateicoties kam mēs - krievu latvieši - šodien dzīvojam.” Ar tieši šādu formulējumu - krievu latvieši. Turpinājumā Krievijas Federācijas vēstniecība Latvijas Ārlietu ministrijai iesniedza notu, ko, protams, plaši citēja prokremliskie mediji, “Sputņiku” ieskaitot:

“Vērtējam šo izlēcienu kā apkaunojošu piemiņas zaimošanu tiem, kuri cīnījās un atdeva savas dzīvības par Latvijas atbrīvošanu no brūnā mēra.” Šobrīd vēstniecības paziņojums par iesniegto notu no tīmekļa ir izņemts, un, protams, ne tādēļ, ka Krievija būtu apkaunējusies, jo padomju vara brūno mēri aizstāja ar sarkano mēri un Latviju okupēja uz daudzām desmitgadēm. Patiesība par incidentu ar plāksni ir daudz prozaiskāka.

Kremlis melus neatsauks

Plāksne nemaz nav bijusi nozagta, tikai atradusies restaurācijā. To Neatkarīgajai apstiprināja gan Latvijas Ārlietu ministrijā, gan Latvijas Krievu savienībā. Lūk, ministrijas atsūtītais skaidrojums:

“Ārlietu ministrija apstiprina, ka īsi pēc fiksētā notikuma Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja notu Ārlietu ministrijai (saņemta 13.09.2021.), prasot informāciju ar notikušo. Ārlietu ministrija sazinājās ar atbildīgajām tiesībsargājošajām institūcijām un noskaidroja, ka piemiņas zīmes uzstādītās plāksnes bojājums noticis dabiskā veidā - stiprinājuma pakāpeniskas nolietošanās un meteoroloģisko apstākļu ietekmē. Policijas pārstāvji arī informēja, ka apskates rezultātā netika konstatēti fakti, kas liecinātu par apzinātu bojājumu vai cilvēku darbības ietekmi. Plāksne tiks atjaunota un uzstādīta tās iepriekšējā vietā. Ārlietu ministrija par konstatētajiem faktiem sniedza atbildi Krievijas vēstniecībai.”

Faktiski ministrija varēja arī uz notu neatbildēt, jo vēstniecība tobrīd jau bijusi informēta, ka plāksne nav nozagta. Tā Neatkarīgajai pavēstīja Latvijas Krievu savienības pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs. Viņš gan sacelto skandālu nesauc par ļaunprātību, bet kļūmi komunikācijā. Problēma tikai tā, ka par šo kļūmi neviens Krievijas medijos nerakstīs un jau sarakstītās muļķības neatsauks. Ēterā palicis tikai vēstījums, ka nepateicīgajā draņķa Latvijā nacisti atkal zaimo atbrīvotāju piemiņu.

Bet patiesībā notika tā

Piemiņas plāksne ar izdomāto vēstures notikumu pie akmens bija pieskrūvēta ar tērauda skrūvēm. Skrūves sarūsēja. Plāksne nokrita un saplīsa trīs daļās. Kāds par to pavēstījis Rīgas Pieminekļu aģentūrai, aģentūra plāksni paņēma salīmēt. Kāds cits pavēstīja Krievijas vēstniecībai, ka plāksnes vairs nav vietā, un vēstniecība sataisīja traci. Miroslavs Mitrofanovs spriež, ka Pieminekļu aģentūrai vajadzējis pieteikties, ka tā paņēmusi plāksni remontā. Tad skandāls izpaliktu. Bet, kā saka, izlieto vairs nesasmelt.

Tagad plāksne ir pielikta vietā un atkal vēsta padomju okupācijas varas safabricēto varoņpasaku par Rīgas “atbrīvošanu”. Šosestdien Latvijas okupācijas svinētāji kopā ar Krievijas vēstniecības darbiniekiem atkal pulcēsies uz Ķīšezera forsēšanas rekonstrukciju un sapņos par tiem laikiem, kad Latvija atradās sarkanā mēra varā.

Izpēte

Žurnālisti, jo īpaši neatkarīgi, vienmēr bijuši neērti valdošajai varai. Tikko nevalstiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" atklājusi, ka Serbijas varas iestādes ir izmantojušas sarežģītas digitālās novērošanas tehnoloģijas, lai piekļūtu mobilajiem tālruņiem, kurus izmanto žurnālisti. Pirms gada līdzīgas aizdomas bija arī par žurnālistu noklausīšanos Latvijas mediju vidē.