Tūrisms

Ārvalstu tūristu skaits maijā Latvijā bija 8 reizes mazāks nekā 2020. gada janvārī, kad par Covid-19 lielākā daļa pasaules lasīja tikai ārvalstu ziņās. Tomēr salīdzinot ar ienākošā tūrisma zemāko punktu – pagājušā gada aprīli, šogad maijā Latvijas tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir bijis par 5,7 reizēm lielāks.

Šobrīd, kad vīruss būtiski ietekmējis ceļošanas iespējas, plānot ceļojumus tālu uz priekšu un uz tāliem galamērķiem ir nedroši. Toties ir īstais laiks atklāt aizraujošas un vēl neizzinātas vietas tuvējās kaimiņvalstīs. Igaunijā tādu ir ne mazums, turklāt vairākās ceļotājiem interesantās vietās un muzejos runā un saprot latviski.

Siltais laiks un iespēja ceļot Covid-19 sertifikāta turētājiem paver plašākas iespējas doties ārpus Latvijas. “900 sekundes” skaidroja, cik daudzi šovasar plāno doties ceļojumā uz ārzemēm.

43% Latvijas iedzīvotāju šovasar apsver iespēju ceļot, un katram ceturtajam ceļojumu plāni saistās ar atpūtas braucieniem ārpus Baltijas valstīm, liecina AAS "Balta" (PZU grupa) veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja. Katrs trešais ceļojumu plānus kaldina ar zināmu piesardzību, vērtējot epidemioloģisko situāciju kā nestabilu.

Šis gads būs pēdējais, kad ceļotāji var ceļot par tik zemām cenām. Prognozes liecina, ka ceļojumu dārdzība noteikti pieaugs, tas manāms būs jau nākamgad, secināts 6.jūlijā notikušajā Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes rīkotajā sarunu cikla "Pēcpusdiena ar koferi" pirmajā diskusijā "Mīti un realitāte šī brīža tūrismā".

Mazliet vairāk nekā pirms simt gadiem celtās Lūznavas muižas kādreizēji īpašnieki – dižciltīgā Kerbedzu dzimta – mīlēja mākslu un radošu gaisotni, un šeit bieži ciemojās mākslinieki, tostarp arī izcilais lietuviešu gleznotājs un komponists Čurļonis. Arī tagad šī tradīcija turpinās, un Lūznava, kas atrodas apmēram pusstundas brauciena attālumā no Rēzeknes, kopš 2015. gada kļuvusi par mūziķu un mākslinieku iecienītu pulcēšanās un uzstāšanās vietu. Arī šovasar paredzēts, ka Lūznavā koncertēs ērģelniece Iveta Apkalna, bet augustā norisināsies Baltijas džeza festivāla «Škiuņa džezs».

Latvijas iedzīvotāju interese par ceļojumiem pieaug ļoti strauji, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) prezidente un uzņēmuma "Vanilla Travel" vadītāja Inga Kavaca.

Uzlabojoties situācijai ar pandēmijas izplatības ierobežošanu un samazinoties saslimstības rādītājiem, iedzīvotāji sāk plānot atgriešanos pie ierastā dzīves ritma.

Mazliet vairāk nekā pirms simt gadiem celtās Lūznavas muižas kādreizēji īpašnieki – dižciltīgā Kerbedzu dzimta – mīlēja mākslu un radošu gaisotni, un šeit bieži ciemojās mākslinieki, tostarp arī izcilais lietuviešu gleznotājs un komponists Čurļonis. Arī tagad šī tradīcija turpinās, un Lūznava, kas atrodas apmēram pusstundas brauciena attālumā no Rēzeknes, kopš 2015. gada kļuvusi par mūziķu un mākslinieku iecienītu pulcēšanās un uzstāšanās vietu. Arī šovasar paredzēts, ka Lūznavā koncertēs ērģelniece Iveta Apkalna, bet augustā norisināsies Baltijas džeza festivāla «Škiuņa džezs».

Lidostu drošības kontrole ir labi zināma ar stingriem noteikumiem un striktu pārbaudi. Tomēr daži ceļotāji mēdz to nenovērtēt un rīkojas pārgalvīgi, mēģinot transportēt visdažādākās lietas. Daļa no tām mēdz būt nekaitīgas, citas - bīstamas, vai pat dzīvas, bet skaidrs ir viens – tās aizliegtas gan lidostā, gan gaisa kuģī.

Vakcinētie un Covid-19 pārslimojušie Latvijas iedzīvotāji, atgriežoties no ES valstīm, var nedoties pašizolācijā. Taču tas nenozīmē, ka vakcinētie var iebraukt jebkurā citā valstī bez jebkādiem ierobežojumiem. Ceļotājiem jārēķinās, ka, iebraucot daļā valstu, arī vakcinētajiem joprojām ir jāveic Covid-19 testi vai jādodas pašizolācijā, karantīnā vai arī viņiem var veikt veselības pārbaudi uz robežas.

Neskatoties uz to, ka pērn bija maz iespēju ceļot pa ārzemēm, 2020. gadā ievērojami samazinājās arī ceļojumi pa Latviju. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ iepriekš plānotos ceļojumus pa Latviju atcēla 21,6 % respondentu.

15. jūnijā, savu 2021.gada sezonu sāks Ventspils brīvostas pārvaldes ekskursiju kuģītis "Hercogs Jēkabs", piedāvājot ventspilniekiem un pilsētas viesiem baudīt ostas skatus no Apvedtilta līdz pat ostas vārtiem.

Latvijas reģionos izbūvēti un atjaunoti 60 kultūras un dabas mantojuma objekti – muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji, estrādes, dabas takas, dārzi, tilti, promenādes, pludmales un citas vietas. Visi šie objekti atrodas septiņos kultūras un dabas mantojuma ceļos, kurus iepazīstot var atrast un izprast Latvijas unikālās vērtības. Šoreiz mūsu ceļš veda uz Enguri pa Līvu ceļu.

Jau astoto gadu pēc kārtas Latvijā norisinās pasākums „Atvērtās dienas laukos”. Tā ir iespēja apmeklēt dažādas pašmāju saimniecības, nobaudīt un iegādāties viņu produkciju, iepazīt dažādu amatnieku ikdienu, kā arī atpūsties un izbaudīt aktivitātes un sajūtas, ko var piedzīvot vienīgi laukos. Šogad pasākums notiek no 10. līdz 13. jūnijam.

Projekta "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021.gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība" ietvaros maijā atklāti 9 jauni pilskalni Latgalē.

Ārvalstu tūrisma atjaunošanos kavē liegums valstī ieceļot nebūtisku iemeslu dēļ, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.

Sākot ar 7.jūniju, visas vasaras garumā līdz pat 22.septembrim Kurzemes un Zemgales plānošanas reģioni organizē ceļošanas akciju tūrisma maršrutā "Baltu ceļš", informē Sandra Kauranena, Zemgales plānošanas reģiona Projekta asistente/ tūrisma eksperte.

Cerot uz sen apnikušās un visus nogurdinājušās koronavīrusa pandēmijas rimšanos un tūrisma ceļojumu atsākšanos, plānoto galamērķu sarakstam ir vērts pievienot Portugāles ziemeļos esošo Aroku. Maija sākumā netālu no šīs pilsētiņas tūristiem kļuvis pieejams pasaulē garākais gājēju piekartilts – 516 metrus gara konstrukcija, kas ved pāri iespaidīgajam Paivas upes kanjonam.

Ventspils pašvaldība jau ilgstoši rūpējas par pilsētas ziemeļu - ziemeļaustrumu daļas attīstību. 2018. gadā tika atklāts labiekārtotais veloceliņš no Būšnieku ezera peldvietas līdz laivu bāzei, pie ezera labiekārtota peldvieta, katru gadu norisinās labiekārtojuma uzturēšana, piemēram, pamežu sakopšana, savukārt šogad ezera Austrumu pusē dabas taka papildināta ar septiņām zivju skulptūrām, kā arī pārmaiņas piedzīvo tuvumā esošais Briežu dārzs, sniedzot ventspilniekiem un pilsētas viesiem iespēju pavadīt aktīvu atpūtu brīvā dabā.

Visbiežāk uzņēmumam, it īpaši jaunajam, kurš savu darbību vēl tikai attīsta, apgrūtinoša ir piemērotu telpu atrašana, jo svarīga ir ne tikai atrašanās vieta atbilstoši uzņēmuma darbības jomai, bet arī ieguldījumi, kas nepieciešami telpu remontam un pielāgošanai. Jau vairākus gadus Ventspils pašvaldība aktīvi strādā, lai uzņēmēji pilsētā justos gaidīti un atbalstīti. Viens no instrumentiem uzņēmēju piesaistei ir biroju pieejamība. Lai nodrošinātu šo iespēju, Ventspils pilsētas dome realizē vecpilsētas ēku atjaunošanas programmu, kuras ietvaros pašvaldība no privātpersonām iegādājas vecpilsētas namus, tos atjauno un piedāvā nomniekiem.

Tā kā epidemioloģiskā situācija uzlabojas un vakcinācijas kampaņas paātrinās visā Eiropas Savienības (ES), Eiropas Komisija ierosina dalībvalstīm pakāpeniski atvieglot ceļošanas pasākumus, tostarp jo īpaši attiecībā uz ES digitālā "Covid" sertifikāta turētājiem.