Plāno izmaiņas pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšanas kārtībā

© Ilze Zvēra / F64

No nākamā gada varētu izsniegt vienota veida pagaidu ceļošanas dokumentu, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotais likumprojekts.

ĀM norāda, ka patlaban Personu apliecinošu dokumentu likums nosaka, ka ir divu veidu personu apliecinošu dokumentu aizvietojoši dokumenti - atgriešanās apliecība un pagaidu ceļošanas dokuments.

Atgriešanās apliecību var saņemt Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, persona, kurai Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijā, persona, kurai Latvijā piešķirts bēgļa statuss, vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.

Savukārt pagaidu ceļošanas dokumentu ar saņemt Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts vai Šveices pilsonis, kura uzturēšanās vietā ārvalstī nav viņa pilsonības valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības un kura rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.

Paredzēts, ka visām iepriekš minētajām personām tiks izsniegts vienots viena veida personu apliecinošu dokumentu aizvietojošs dokuments.

Pagaidu ceļošanas dokumentu veido vienota veidlapa, uzlīmes un atbilst noteiktām specifikācijām.

Plānots, ka arī turpmāk pagaidu ceļošanas dokuments tiks izsniegts ar mērķi, lai tā turētājs dokumenta derīguma termiņa laikā varētu, vienu reizi šķērsojot galamērķa valsts robežu, atgriezties savā pilsonības valstī, dzīvesvietas valstī vai - izņēmuma gadījumā - citā valstī, piemēram, pilsonības valsts nodrošina personai personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu savā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā kādā citā valstī. Pēc atgriešanās savā galamērķa valstī personai pagaidu ceļošanas dokuments būs jānodod savas valsts kompetentajai iestādei, ja šāds nosacījums noteikts valsts normatīvajos aktos.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais