arrow_downwardP.S.Kultūra

Savu pirmo lugu Bungas naktī (1919), ko nule Liepājas teātrī ar nosaukumu Sasodītais sarkanais mēness iestudējis Dž. Dž. Džilindžers (nekad agrāk tā Latvijā nav spēlēta), Bertolts Brehts uzrakstījis ekspresionisma tehnikā. Bet ne pilnībā, jo vēlāk viņš uzsāk polemiku ar šo modernisma virzienu, izstrādājot pats savu – episkā teātra – teoriju.

Tā reizēm notiek – tiecies ar kādu mākslinieku, bet saruna aizvirzās par politiku. Poļu dramaturga Vojceha Tomčika luga Nirnberga, kas Daugavpils teātrī iestudēta ar nosaukumu Nirnberga 2013, gan ir visnotaļ piemērots materiāls, lai aizmirstu par mākslas lietām un runātu par sāpīgām tēmām, kas 20. gadsimtā vienlīdz aktuālas gan poļiem, gan latviešiem. Kāpēc? To vislabāk apliecina nelielais lugas fragments, kas pievienots šai intervijai. Tajā vecs poļu komunistiskā režīma izlūkdienesta virsnieks nolemj atzīties pagātnes grēkos žurnālistei, kurai šī vēsturiskā patiesība sākumā nemaz tik svarīga nešķiet.

UNESCO Starpvaldību komiteja nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai lēmusi par 25 jaunu nomināciju iekļaušanu UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā un 4 jaunu nomināciju iekļaušanu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā.

UNESCO Ģenerālās konferences 37.sesijā nolemts UNESCO svinamo dienu kalendārā 2014.-2015.gadam iekļaut piecas Latvijas pieteiktās nozīmīgās gadadienas, informē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca.

30. novembrī Jaunmoku pils kolonu zālē pirmo reizi pasniegta aktiera un režisora Žaņa Katlapa balva.

No 2. līdz 7.decembrim Baku, Azerbaidžānā notiks UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai 8.sesija, un Latviju tajā pārstāvēs Latvijas Nacionālā kultūras centra folkloras eksperte Gita Lancere un Latvijas Kultūras akadēmijas docente Anita Vaivade.

Sasniegts Latvijā jauns mākslas darbu izsoles rekords gleznām, kuras radītas pēc 1940.gada, - par 47 000 latu pārdota gleznotāja Jāņa Pauļuka glezna, aģentūru LETA informēja mākslas galerijas "Antonija" pārstāve Ineta Purmale-Grīnhofa.

Harija Spanovska aiziešana šoruden, neilgi pirms Spēlmaņu nakts, lika domāt par Dieva nolikto kārtību, pār kuru mums, cilvēkiem, nav varas, ka ir notikumi, sarunas, tikšanās, kas paliks pusceļā. Kādam līdz galam nenotikušas lietas, nepielikti punkti.

17. novembrī 94. gadu vecumā mirusi britu rakstniece Nobela prēmijas laureāte literatūrā Dorisa Lesinga, vēsta ārzemju mediji.

Sports un teātris ir līdzīgi fenomeni, jo abos ir spēles elements. Ja teātra spēlēšanas cēlonis ir kādas nozīmes radīšana (kā intelektuālā, tā emocionālā līmenī), tad sportā svarīga pati spēle pēc noteikumiem, kas ietver arī emocionālo pusi. Abus fenomenus radoši kopā saplūdinājuši režisors Regnārs Vaivars un aktieris Rihards Jakovels, Valmieras teātrī radot monoizrādi Bask@bols.

Ar scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi tikāmies pirms viņa fotogrāfiju izstādes 12 atklāšanas Fabrikas restorānā pēc brauciena uz Latgali, kurā viņš apmeklēja Daugavpili un Rēzekni un atgriezās patiesi pozitīvi pārsteigts. Par Daugavpili, kas moderna pilsēta, un Rēzekni, kurā klusi un mierīgi uzcēla koncertzāli un Zeimuļu, bet citviet kultūras būvju celtniecība notiek lēni un smagi. Mēs runājām par fotogrāfiju, scenogrāfiju, laikmetīgo mākslu, Latvijas un Krievijas maigo tuvināšanos un kultūru, kurā «jebkurš var justies kompetents».

Otrdien, 29.oktobrī, Francijas vēstnieks Latvijā Stefans Viskonti (Stéphane Visconti) pasniegs Ordeni mākslā un literatūrā Rundāles pils direktoram Imantam Lancmanim.

Ko darīt nedēļas nogalē, kādiem kultūras vilinājumiem ļauties? Kurp doties vai varbūt labāk palikt mājās? Lemiet paši, jo kultūra ir pieejama arī, neizejot no mājas.

Šonedēļ no 18.oktobra līdz 20.oktobrim Rīgas Kongresu namā norisināsies Rīgas Grāmatu svētki. Pasākums tiek rīkots jau 14. reizi.

Šodien Eiropas Parlamenta Baltijas ceļa gaitenī ar krāšņu vokālās grupas "Latvian Voices" priekšnesumu tiks atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotā izstāde "Jūgendstila Rīga". Pasākums, kas tapis pēc Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres iniciatīvas sadarbībā ar nodibinājumu "Rīga 2014" un ar Latvijas vēstniecības Beļģijā atbalstu, Latvijai tuvās skaņās un raksturīgās garšās iepazīstinās ar galvaspilsētu Rīgu.

Uzsākot jauno sezonu, šovakarī, pulksten 21.40 pie LTV1 skatītājiem atgriežas raidījums "Kinotēka", kas pulksten 22.10 piedāvās noskatīties igauņu režisora Petera Simma pagājušā gada spēlfilmu "Vientuļā sala" ar latviešu aktieri Andri Keišu vienā no galvenajām lomām.

Tūdaļ pēc Liepājas teātra izrādes Piafa, kurā Agnese Jēkabsone izdzīvo franču kultūras ikonas, dziedātājas Edītes Piafas dzīvesstāstu, gribējās klusēt. Tā notiek, kad pieredzēts brīnums, kad tas, kas notiek uz skatuves, it kā savienots ar pārpasaulīgo.

Aizvadīts ceturtais Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotais Patriarha rudens, kas šo gadu laikā ir izaudzis par skatuves mākslas festivālu. Par to, kultūras nozīmi, izglītību, jauniešu zināšanu līmeni, kā arī gaidāmo Spēlmaņu nakti runājām ar LKA rektoru Jāni Siliņu.

Rīgas krievu teātris trešdien, 2. oktobrī, sāks jauno sezonu, un tā būs īpaša – 130 gadu jubilejas sezona. Teātris pēdējo gadu laikā pārdzīvojis lielus izaicinājumus. Vispirms bija satraukums, kas saistīts ar ēkas rekonstrukcijas laiku, kad nācās spēlēt īrētos laukumos un doties viesizrādēs. Tad sekoja atgriešanās mājās, kas bija pilnībā pārbūvētas un no jauna apgūstamas. Skaidrs, ka šāds sarežģīts laiks var kļūt par pietiekamu pārbaudījumu jebkuram kolektīvam, un jubilejas sezona ir labs iemesls, lai pavilktu svītru zem visa, kas pārdzīvots pēdējos gados. Vienlaikus tā ir iespēja paraudzīties nākotnē, meklējot jaunus radošus izaicinājumus. Par to visu Neatkarīgās saruna ar 1883. gadā dibinātā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktoru (valdes locekli) Eduardu Cehovalu.

Festivāls Homo Novus septembra sākumā piedāvāja unikālu iespēju – nedēļas laikā noskatīties sešu valstu (Itālija, Francija, Lielbritānija, Vācija, Norvēģija, Nīderlande) vienpadsmit izrādes, kā arī piecus speciāli HN Latvijā radītus iestudējumus. Rīkotājiem noteikti bija savi – finansiāli un idejiski – apsvērumi, kādēļ izvēle bija tieši tāda. Taču man radās jautājums – vai mums tuvākās teritorijās nebija atrodams nekas pasākuma koncepcijai atbilstošs? Cik zināms, Krievijā, bet jo īpaši Igaunijā pašlaik ir ļoti interesants un daudzveidīgs teātris. Atzīstams princips – blakus tikai profesionāļu vidē zināmām trupām parādīt vienu pasaules mēroga grandu –Romeo Kasteluči Par Dieva dēla sejas koncepciju.

Nila Labuta luga Lietu modelis Dž. Dž. Džilindžera versijā Dailes teātrī pārtapusi par Šeipingu un ieguvusi žanra apzīmējumu trakulīga izrāde. Būtībā varētu arī nekautrēties un rakstīt – džilindžeriska izrāde. Jo to, ko mūsu teātrī atļaujas viņš un, kas svarīgi – uz lielās skatuves –, citi nedara.

Nupat Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvojis Dž. Dž. Džilindžera iestudējums Šeipings. Režisora uzticamā sabiedrotā radošajā darbā šajā un citos iestudējumos ir horeogrāfe Inga Krasovska. Mūsu saruna notika neilgi pirms pirmizrādes, un tai fonu veidoja arī mūzikls Oņegins – nupat bija nospēlētas pirmās izrādes pēc vasaras atvaļinājuma.