Latvijas kultūra Frankfurtē

 

Ar koncertu Frankfurtes Botāniskā dārza biedrības namā Gesellschafthaus Palmengarten noslēdzies Eiropas Centrālās Bankas (ECB) rīkotās Latvijas kultūras dienas. Eiro ieviešanas priekšvakarā, Kultūras dienas bija veltītas ECB darbinieku un Frankfurtes iedzīvotāju iepazīstināšanai ar Latvijas kultūru. Svētku vakariņu ēdienkartē ietilpa mūzika, teātris, animācija, literatūra un fotomāksla.

Eiropas Centrālās bankas Kultūras dienu projekta aizsākumi meklējami 2003. gadā, domājot par ikgadējo bankas darbinieku pasākumu. Eiropas Centrālās bankas darbinieki nāk no dažādām Eiropas valstīm, un viņu darba ikdiena ir diezgan intensīva un saspringta, līdz ar to bieži vien neatliek laika nekam citam. Tāpēc ECB rīko atpūtas, izklaides un kultūras pasākumus, kas ļauj uz mirkli aizmirst par darbu un kvalitatīvi pavadīt laiku, vienlaikus uzzinot kaut ko par dažādu Eiropas valstu kultūru. Tā ir iespēja iepazīt dažādu Eiropas valstu mūziku, mākslu, cilvēkus, kliedēt stereotipus un ļauties pārsteigumiem.

 

ECB galvenais pārstāvis attiecībās ar plašsaziņas līdzekļiem dānis Nīlss Bīnemans uzsver, ka vēl viens aspekts, kas ir svarīgs Eiropas Centrālajai bankai kā nopietnai Eiropas institūcijai, ir fakts, ka Eiropas Kultūras dienas bagātina arī Frankfurtes iedzīvotāju ikdienu ar pieejamiem dažādiem kultūras pasākumiem – izstādēm, literāriem vakariem, teātra izrādēm, filmām un koncertiem. Pēc ES paplašināšanās 2004. gadā, protams, reizē ar ES paplašināšanos, paplašinājās iesaistīto banku tīkls un tāpēc šķitis loģiski Eiropas Kultūras dienu tradīciju turpināt, iesaistot jaunās dalībvalstis, tādējādi dažādojot ikgadējo kultūras dienu programmu ar jaunām lietām, kas citiem varētu kļūt par atklājumu.

 

Pats Bīnemans atzīst, ka viņu aizkustinājusi latviešu komponistu mūzika Kultūras dienu atklāšanas koncertā, kur Frankfurtes Alte Oper muzicēja Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris diriģenta Aināra Rubiķa vadībā un pārsteidzis grupas Instrumenti oriģinālais koncerts: «Mani pārsteidza, ka Latvijā ir vairāki komponisti, par kuriem mēs Eiropā nekā nezinām, bet kuru mūzika ļoti uzrunā, trāpa tieši sirdī».

 

Sadarbībā ar Frankfurtes pašvaldību, ECB īsteno korporatīvās atbildības stratēģiju arī labdarības projektos – šogad notika labdarības koncerts, kurā muzicēja Vācijā mītošais latviešu soprāns Inga Kalna, ērģelniece Iveta Apkalna un vācu trompetists Reihnolds Frīdrihs. Koncertā iegūtie līdzekļi 7000 eiro apmērā tika ziedoti iniciatīvai Mädchenbüro Frankfurt, kas sniedz atbalstu meitenēm vecumā no 10 gadu vecuma, kuras nāk no dažādām kultūrām, piedāvājot ārpusskolas dienas aprūpi un papildu apmācību iespējas.

 

Arhitekta Heinriha Zīsmaijera 1871. gadā projektētā un 2012. gadā pēc kārtējās renovācijas atkal atvērtā Botāniskā dārza biedrības nama ēka ir populāra dažādo korporatīvo un sabiedrisko pasākumu norises vieta ar neorenesanses stilā iekārtotu labskanīgu koncertzāli. Eiropas kultūras dienu noslēguma koncertā muzicēja kamerorķestris Sinfonietta Rīga ar Normundu Šnē pie diriģenta pults un Radiokoris, kas izvietojās zāles balkona abās pusēs, Sigvarda Kļavas vadībā. Skanēja Pētera Vaska un Ērika Ešenvalda mūzika ar neiztrūkstoši apburošo skaņoto glāžu kolorītu, kas jau kļuvis par komponista rokraksta stabilu pazīmi, kā arī bulgāru komponistes Dobrinkas Tabakovas koncertu čellam un stīgu orķestrim ar Kristīnes Blaumanes neaizmirstamu solo. Pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča teiktā, bulgāru komponistes skaņdarba iekļaušana programmā ir skaista nejaušība, caur kuru Eiropas Kultūras dienu stafetes kociņš tiek nodots Bulgārijai, kurai uzticēta nākamā gada Kultūras dienu programmas sagatavošana. Koncerts pēc Latvijas Bankas prezidenta lūguma noslēdzās ar tautasdziesmas apdari Dziedot dzimu, dziedot augu, kārtējo reizi apliecinot, ka mūzika ir viens no Latvijas kultūras stūrakmeņiem, kura daudzveidīgais zaigojums kļuvis par atpazīstamu mūsu valsts kvalitātes zīmi.

 

Latvijas Kultūras dienu programma aptvēra apmēram 40 dažādu žanru un mērogu notikumus, sākot ar paneļdiskusiju par Latvijas sabiedrību, JRT izrādi Garā dzīve, tikšanos ar kinozinātnieci Valentīnu Freimani un sarunām par viņas grāmatu Ardievu, Atlantīda! (vācu val. tulkojis Matiass Knolls), kā arī jau pieminētajiem koncertiem, kur klausītāju skaits pārsniedza tūkstoti.