Neraugoties uz to, ka mūsu valsts ekonomika, visticamāk, jau ir ieslīdējusi recesijā, turklāt tādā, kad ekonomikas apjoms vairs nesamazinās pret iepriekšējo ceturksni, bet arī iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni bezdarba pieaugums mūsu valstī ir bijis visai pieticīgs. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, šā gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 6,9% salīdzinājumā ar 6,6% trīs mēnešus iepriekš un 7,2% atbilstošā laika periodā iepriekšējā gadā.
Lai gan bezdarba līmenis ir pieaudzis, kopējā aina nav viennozīmīga. No CSP apkopotajiem datiem, piemēram, ir redzams, ka ļoti atšķiras vīriešu un sieviešu bezdarba līkne. Proti, aplūkojot pēdējo laiku, ir redzams, ka sieviešu vidū bezdarba līmenis ļoti strauji pieaug, kamēr vīriešiem tas samazinās. Turklāt dati vedina domāt, ka sieviešu bezdarbam varētu būt nedaudz cikliskāks un sezonālāks raksturs nekā vīriešu gadījumā. Sieviešu bezdarba līmenis gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro, ir pieaudzis no 4,7% līdz 6,3%, tikmēr vīriešiem tas ir sarucis no 8,5% līdz 7,5%. Absolūtos skaitļos sieviešu bezdarbs triju mēnešu laikā pieaudzis vairāk nekā par astoņiem tūkstošiem un 3. ceturksnī sasniedzis 30,6 tūkstošus. Tikmēr vīriešu bezdarbs sarucis gandrīz par pieciem tūkstošiem līdz 35,9 tūkstošiem. Iespējamais skaidrojums, kāpēc sieviešu bezdarbs strauji ir pieaudzis, meklējams pētījumu izdarīšanas metodoloģijā, kur pie bezdarbniekiem tiek pieskaitīti arī tie cilvēki, kuri jau strādā, bet kaut kādu iemeslu dēļ meklē darbu. Ņemot vērā to, ka inflācija sit augstu vilni un sieviešu sociālekonomiskā slodze nereti ir lielāka nekā vīriešiem, arī jaunu darba meklētāju skaita pieaugums nav nekas neparasts. Ja mēs paraudzītos uz izmaiņām ceturkšņa griezumā tieši nodarbinātības (nevis bezdarba) jomā, tad būtu redzams, ka triju mēnešu laikā ir pieaudzis gan nodarbināto vīriešu, gan sieviešu skaits. Nodarbināto sieviešu skaits gada trešajā ceturksnī ir sasniedzis 454,7 tūkstošus jeb par nepilniem septiņiem tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējo triju mēnešu periodā. Absolūtos skaitļos apmēram tikpat daudz ir pieaudzis nodarbināto vīriešu skaits, tam kopumā sasniedzot 444,8 tūkstošus. Lai arī uz pēdējā laika fona nodarbinātība turas šķietami augsta, patiesībā šie rādītāji nav pārāk iepriecinoši, ja tos salīdzinām ar laiku pirms Covid-19 atnākšanas. Iepriekšējā ceturkšņa nodarbināto iedzīvotāju skaits - 899,5 tūkstoši - par tūkstoti atpaliek no 2020. gada 1. ceturkšņa, kura beigās arī mūsu ekonomikai nācās iepazīties ar koronavīrusa ierobežojumiem. Turklāt valstī strādā arī no Ukrainas atbraukušie iedzīvotāji, tātad vietējās nodarbinātības rādītājs ir vēl par dažiem tūkstošiem zemāks. Taču tas vienalga atpaliek no pirmskovida laika. Salīdzinājumam - 2019. gada ceturtajā ceturksnī, kad par jaunā vīrusa izplatību vēl parādījās tikai pirmās ziņas no ārzemēm, bet ekonomika bija sasniegusi savu tā laika maksimumu, Latvijā bija nodarbināts 913,1 tūkstotis iedzīvotāju.
Ceturkšņa bezdarba līmeņa pārmaiņas ir bijušas pretējas kopējais ekonomikai virzībai, un kopumā parāda ļoti daudz interesanta. Piemēram, tas, ka, tautsaimniecībai slīdot lejup un iedzīvotāju kontus tukšojot inflācijai, ir pieaudzis pieprasījums pēc dažādiem pakalpojumu un tirdzniecības sfēras darbiniekiem. Šajā segmentā nodarbināto skaits ceturkšņa laikā ir pieaudzis par 7,5 tūkstošiem līdz 126,8 tūkstošiem. Tas norāda uz to, ka, neraugoties uz kopējo pirktspējas kritumu, maksātspējīgu ļaužu skaits ir pietiekams, lai savas biznesa aktivitātes paplašinātu. Kvalificētu strādnieku un amatnieku nodarbinātības pieaugums par spīti ekonomikas lejupslīdei gan nav nekāds pārsteigums, jo pēc šiem ļaudīm Latvijas darba tirgū aizvien ir bijis liels pieprasījums, kas nereti atpaliek no piedāvājuma. Šeit strādājošo skaits trijos mēnešos ir audzis par pieciem tūkstošiem līdz 107,8 tūkstošiem. Tikmēr nedaudz - par aptuveni 800 līdz 77,3 tūkstošiem - ir sarucis nodarbināto iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru skaits, kas zināmā mērā saskan ar izaugsmes apstāšanos apstrādes rūpniecībā. Kopumā var teikt, ka situācija Latvijas darba tirgū ir laba, taču var noprast, ka brīvo darba vietu skaits tiek samērā ātri aizpildīts. Tas acīmredzami varētu būt saistīts ar kādas sabiedrības daļas bažām, ka ekonomiskā situācija pasliktināsies un vēlāk darbu atrast kļūs grūtāk, tāpēc ir jāizmanto vēl esošās iespējas. Viņiem, visticamāk, ir taisnība, jo pašreizējā iepriecinošā dinamika nodarbināto skaita pieaugumā, visticamāk, drīz aprausies, un ļoti iespējams, ka tas būs noticis jau šajā ceturksnī. Darba tirgus statistikas virzība tradicionāli laika ziņā ir atpaliekoša no citiem ekonomikas datiem. Tā var rādīt algu un nodarbinātības izaugsmi laikā, kad ekonomikā jau ir sākušās “ziepes”, un demonstrēt augstu bezdarba un zemus algu rādītājus laikā, kad tautsaimniecība jau uzrāda atgūšanos no krīzes. Piemēram, 2008. gada ceturtajā ceturksnī, kad ekonomikas krīze jau bija sākusies, tika sasniegts ekonomikas cikla augstākais algu līmenis un zemākais bezdarba līmenis. Droši vien arī šoreiz būs līdzīgi, tāpēc ir jārēķinās, ka jau tuvākajā laikā pieprasījums pēc darba rokām saruks, bet algu pieaugums var izpalikt, neraugoties uz lielo inflāciju, kas noteikti kādai daļai uzņēmumu ļauj nopelnīt vairāk.
