Vasara bērniem nozīmē rotaļas pagalmā, izbraucienus pie ūdens un garas dienas svaigā gaisā. Tomēr līdz ar sauli nāk arī riski – pārkaršana, saules apdegumi un paaugstināta ultravioletā starojuma ietekme uz jutīgo bērnu ādu. Tāpēc daudzi vecāki ik gadu uzdod vienu un to pašu jautājumu: cik ilgi bērns patiesībā drīkst uzturēties saulē? Atbildes sniedz “HealthyChildren.org” speciālisti.
Bērnu veselības speciālisti norāda, ka nav viena konkrēta minūšu skaita, kas būtu piemērots visiem bērniem - drošs uzturēšanās ilgums saulē ir atkarīgs no bērna vecuma, diennakts laika, UV indeksa, apģērba un izmantotās saules aizsargkrēma aizsardzības pakāpes.
Zīdaiņi līdz sešu mēnešu vecumam
Speciālisti iesaka zīdaiņus līdz sešu mēnešu vecumam pēc iespējas sargāt no tiešiem saules stariem. Šajā vecumā mazuļu āda ir īpaši jutīga, tāpēc visdrošāk ir uzturēties ēnā, izmantot vieglu, ķermeni nosedzošu apģērbu un cepurīti ar platām malām.
Bērni no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem
Šajā vecumā bērni jau var pavadīt laiku ārā ilgāk, tomēr vēlams izvairīties no intensīvākās saules laikā no plkst. 11.00 līdz 16.00. Ja uzturēšanās saulē ir neizbēgama, jālieto bērniem piemērots saules aizsargkrēms, regulāri jāpiedāvā ūdens un jāmeklē iespējas atpūsties ēnā.
Pirmsskolas un skolas vecuma bērni
Vecāki bērni var droši pavadīt ārā vairākas stundas, taču tas nenozīmē, ka viņiem nav nepieciešama aizsardzība. Eksperti iesaka ik pēc pāris stundām atjaunot saules aizsargkrēmu, īpaši pēc peldēšanās vai intensīvas svīšanas. Tāpat svarīgi sekot līdzi bērna pašsajūtai - nogurums, galvassāpes, reibonis vai neparasti sarkana āda var liecināt par pārkaršanu.
Kā pasargāt bērnu karstā laikā?
Speciālisti iesaka ievērot dažus vienkāršus principus:
Ko darīt, ja bērns guvis saules apdegumu?
Ja pēc atrašanās saulē bērna āda kļuvusi sarkana, karsta vai sāpīga, visticamāk, radies saules apdegums. Šādā situācijā bērns nekavējoties jānogādā ēnā vai vēsā telpā un jāizvairās no turpmākas uzturēšanās saulē, līdz āda sadzijusi.
Apdegušo ādu var atvēsināt ar vēsām kompresēm vai remdenu dušu, savukārt ādas mitrināšanai ieteicams izmantot nomierinošu losjonu vai alvejas želeju. Tāpat svarīgi nodrošināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu. Ja uz ādas veidojas plašas tulznas, apdegums ir ļoti sāpīgs vai bērnam pasliktinās pašsajūta, jākonsultējas ar ārstu.
Kā atpazīt saulesdūrienu un rīkoties?
Saulesdūriens var rasties, ilgstoši uzturoties tiešos saules staros, īpaši karstā laikā bez galvassegas. Par to var liecināt stipras galvassāpes, reibonis, slikta dūša, vemšana, miegainība, paaugstināta ķermeņa temperatūra vai neierasti gausa uzvedība.
Ja ir aizdomas par saulesdūrienu, bērns nekavējoties jāpārvieto vēsā vietā, jāatbrīvo no liekā apģērba un jādod dzert ūdeni nelieliem malciņiem. Ķermeni var atvēsināt ar vēsām kompresēm vai mitru dvieli. Ja simptomi ir izteikti, bērns kļūst apjucis, zaudē samaņu vai viņam ir ļoti augsta temperatūra, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Lai gan saules gaisma ir svarīga D vitamīna veidošanai un bērnu aktīvam dzīvesveidam, pārmērīga uzturēšanās saulē var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Tāpēc vasaras dienās galvenais nav skaitīt minūtes, bet gan gudri plānot laiku ārā - izvēloties rīta vai vakara stundas un neaizmirstot par aizsardzību pret saules stariem.
