Daudzi vecāki ir piedzīvojuši to brīdi, kad bērns lūdz, lai varētu rūpēties par savu mājdzīvnieku. Suņi, kaķi, zivtiņas vai mazie grauzēji bieži tiek izvēlēti kā veids, kā bērnam iemācīt empātiju, rūpes un atbildību, taču psihologi brīdina - mājdzīvnieks nav vienkārši rotaļlieta, un tā ietekme uz bērnu var būt gan pozitīva, gan izaicinoša. Kādas nianses ir vērts aplūkot rūpīgāk, lai pieņemtu pārdomātu lēmumu, raksta “Psychology Today”.
Kā mājdzīvnieki attīsta bērnus?
Pētījumi liecina, ka bērni, kas aug kopā ar dzīvniekiem, labāk attīsta emocionālo inteliģenci. Viņi ātrāk iemācās saprast citu jūtas, piedzīvot empātiju un veidot ilgstošas attiecības.
Regulāra dzīvnieka barošana, pastaigas un kopšana palīdz bērnam attīstīt plānošanas prasmes un pacietību, un pat vienkāršas rotaļas māca sadarbību un rūpes.
Daži eksperti arī norāda, ka mājdzīvnieki mazina bērnu stresu, sniedz emocionālu atbalstu un palīdz mazināt vientulības sajūtu. Psihologi uzsver, ka dzīvnieks var būt bērna “drošs biedrs”, ar kuru ir vieglāk runāt un dalīties savās emocijās.
Izaicinājumi un mīnusi
Tomēr mājdzīvnieki nenāk bez atbildības. Daudzi vecāki kļūdaini domā, ka bērns pats spēs rūpēties par dzīvnieku, taču pat lielākiem bērniem bieži trūkst ilgtermiņa disciplīnas.
Nepietiekama aprūpe var novest pie konflikta ģimenē, dzīvnieka veselības problēmām un bērna vilšanās sajūtas, turklāt jāņem vērā arī alerģijas, dzīvnieka drošība un materiāli resursi - laiks, nauda un uzmanība, kas nepieciešama dzīvniekam, ir būtiski faktori.
Pat viegli kopjami dzīvnieki, piemēram, zivtiņas vai grauzēji, prasa regulāru aprūpi, izdevumus un laiku.
Kā izvēlēties pareizo mājdzīvnieku tieši jūsu ģimenei?
Psihologi iesaka izvēlēties dzīvnieku, kas atbilst bērna vecumam, raksturam un ģimenes dzīves stilam.
Mazākiem bērniem piemērotākas ir zivtiņas, grauzēji vai putni, kas ir viegli kopjami un mazāk prasa fizisku iesaisti.
Lielākiem bērniem, kuri var iesaistīties barošanā, pastaigās un aprūpē, piemēroti ir suņi un kaķi. Ģimenēm ar aktīvu dzīvesveidu suņi var kļūt par lielisku draugu un kustību veicinātāju, bet mierīgākām ģimenēm var derēt kaķi vai citi dzīvnieki, kas neprasa ikdienas pastaigas.
Ir svarīgi skaidri bērnam iemācīt, ka dzīvnieks nav rotaļlieta, bet dzīva būtne ar emocijām un vajadzībām. Vecāku iesaiste ir neaizstājama - kopīga aprūpe palīdz bērnam iemācīties sadalīt atbildību, risināt problēmas un veidot cieņpilnas attiecības ar dzīvnieku.
Lēmums pieņemts - izvēlamies īsto šķirni!
Kad ģimene apsver mājdzīvnieka iegādi, īpaša uzmanība jāpievērš suņiem un kaķiem, jo tie bieži kļūst par bērna tuvākajiem sabiedrotajiem.
Psihologi iesaka izvēlēties suņus ar mierīgu un draudzīgu temperamentu, kuri spēj paciest bērnu rotaļas un kļūdas.
Ģimenēm ar maziem bērniem parasti iesaka tādas šķirnes kā retrīveri, piemēram, zelta vai labradora retrīveri, kas pazīstami ar savu pacietību un sirsnīgumu. Arī bīgls un spaniels bieži ir uzticami un rotaļīgi draugi, kuri bērniem ļauj justies droši un mācīties rūpes.
Vecākiem bērniem piemēroti ir suņi ar aktīvāku raksturu, piemēram, kollijs vai aitu suns, kas veicina kustību, pastaigas un rotaļas ārā, vienlaikus mācot sadarbību un disciplīnu.
Kaķu pasaulē ģimenēm ar bērniem ieteicamas šķirnes ir tās, kas pazīstamas ar mierīgu, sabiedrisku un pacietīgu raksturu.
Šeit izceļas persiešu kaķi, kas ir mierīgi un labi pacieš mazu bērnu pieskārienus, kā arī britu īsspalvainie kaķi, kas ir stabili savās emocijās un toleranti pret bērnu rotaļām.
Šīs šķirnes ļauj bērniem izprast dzīvnieka vajadzības, iemācīties cieņu pret citu būtni un vienlaikus saglabāt drošu un priecīgu ģimenes vidi.
Izvēloties piemērotu šķirni, vecākiem ir jāatceras, ka mājdzīvnieks ir atbildība uz vairākām desmitgadēm, un bērns nevar būt vienīgais, kas rūpējas par dzīvnieku. Kopīga iesaistīšanās, rotaļas, barošana un pastaigas palīdz ne tikai saglabāt dzīvnieka labsajūtu, bet arī stiprina bērna izpratni par atbildību, empātiju un cieņu pret dzīvo dabu. Pareizi izvēlēts suns vai kaķis kļūst par bērna uzticamu draugu, skolotāju un emocionālu atbalstu, kas palīdz attīstīt vērtīgas dzīves prasmes.
Papildus ieguvumi
Bērni, kas aug kopā ar mājdzīvniekiem, biežāk attīsta sociālās prasmes, mācās komunicēt un risināt konfliktus. Mājdzīvnieki arī veicina fizisko aktivitāti - pastaigas ar suni, rotaļas vai vienkārši kustība mājās palīdz bērniem sadedzināt enerģiju, kas citādi varētu pārvērsties trauksmē vai nemierā. Turklāt dzīvnieki var palīdzēt bērnam izprast dzīvības ciklu, mācoties par rūpēm, atbildību un zaudējuma sajūtu.
Mājdzīvnieks var kļūt par nenovērtējamu bērna audzināšanas palīgu, mācot empātiju, pacietību un atbildību, tomēr tā iegāde prasa rūpīgu plānošanu un vecāku iesaisti.
Lai dzīvnieks patiešām dotu pozitīvu ietekmi, ir jānovērtē ģimenes iespējas, jāizvēlas dzīvnieks, kas atbilst bērna vecumam un raksturam, un jābūt gataviem kopīgi rūpēties par jauno ģimenes locekli. Ar pareizu pieeju mājdzīvnieks kļūs par draugu, skolotāju un emocionālu atbalstu bērna attīstībā, tiesa gan - ne bez vecāku iesaistes.
