Bērna meli vecākiem bieži rada apjukumu, vilšanos vai pat dusmas. Pirmajā brīdī var šķist, ka bērns apzināti dara kaut ko sliktu, tomēr vairumā gadījumu melošana nav stāsts par raksturu vai audzināšanas kļūdām - tā ir bērna veids, kā tikt galā ar situāciju, emocijām vai bailēm, raksta “Parents.com”.
Meli kā aizsardzība, ne ļaunprātība
Bērni visbiežāk melo nevis tāpēc, ka grib maldināt, bet tāpēc, ka baidās no sekām. Bailes tikt sodītam, sarātam vai pievilt vecākus ir viens no galvenajiem iemesliem. Meli šādā gadījumā kļūst par aizsargmehānismu - mēģinājumu izvairīties no nepatīkamas reakcijas.
Fantāzija un realitāte
Mazākiem bērniem robeža starp izdomu un realitāti vēl nav skaidra. Stāsti, kas pieaugušajam izklausās kā meli, bērnam var būt fantāzija, rotaļa vai vēlme padarīt sevi interesantāku. Šādās situācijās svarīgi saprast bērna vecumu un attīstības posmu, nevis uzreiz nosodīt.
Vēlme izpatikt vai izskatīties labākam
Daži bērni melo, jo grib iepriecināt pieaugušos vai izskatīties gudrāki, drosmīgāki, veiksmīgāki. Tas īpaši raksturīgi bērniem, kuri ļoti cenšas saņemt uzslavas vai baidās pievilt. Šeit meli bieži slēpj nedrošību, nevis sliktus nodomus.
Kā reaģēt brīdī, kad meli atklājas?
Svarīgākais ir saglabāt mieru. Kliedzieni, pazemošana vai bargi sodi parasti panāk pretējo efektu - bērns iemācās melot vēl rūpīgāk. Labāk ir nosaukt situāciju vārdā mierīgā tonī, piemēram, pasakot, ka redzi, ka patiesība nav pateikta, un ka vēlies saprast, kas īsti notika.
Saruna, nevis pratināšana
Uzdod atvērtus jautājumus un dod bērnam iespēju izstāstīt savu versiju. Ja bērns jūt, ka viņu uzklausa, nevis uzreiz nosoda, viņš biežāk izvēlēsies būt godīgs. Dažkārt pietiek ar vienkāršu frāzi: “Pastāsti, kas tevi satrauca,” lai bērns atklātos.
Parādi, ka patiesība ir drošāka par meliem
Bērnam ir jāsaprot, ka patiesības teikšana nes līdzi mierīgāku un paredzamāku reakciju nekā melošana.
Ja par patiesību seko saruna un risinājums, bet par meliem - tikai sods, bērns ātri izdara secinājumus. Tas nenozīmē, ka robežas nav vajadzīgas, bet tām jābūt saprotamām un taisnīgām.
Esi paraugs ikdienā
Bērni ļoti labi pamana pieaugušo rīcību. Ja ikdienā bērns redz “nevainīgus melus”, piemēram, atrunas vai nepatiesus solījumus, viņš mācās, ka melošana ir pieņemama.
Godīgums sākas ar pieaugušo piemēru, pat mazās situācijās.
Kad melošana kļūst par signālu?
Ja meli kļūst bieži un atkārtojas dažādās situācijās, tas var liecināt par lielāku problēmu - trauksmi, bailēm, spiedienu vai zemu pašvērtējumu. Šādā gadījumā svarīgākais ir nevis cīnīties ar meliem, bet meklēt to cēloni un stiprināt bērna drošības sajūtu.
Bērnu melošana visbiežāk nav ne audzināšanas neveiksme, ne rakstura trūkums - tā ir daļa no mācīšanās procesa. Reaģējot mierīgi, ar sapratni un skaidrām robežām, vecāki palīdz bērnam iemācīties, ka patiesība ir drošāka un vieglāka par meliem.
